Valsts augstskolas parādu jūgā, vislielākais kredīts RTU – 23 miljoni eiro 1
“Visu valsts augstskolu finansiālā situācija ir stabila,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildīgās amatpersonas, tomēr nezin kāpēc augstskolu maciņa biezums ir neērta tēma sarunā ar žurnālistiem. IZM bez saskaņošanas ar katru augstskolu atsakās sniegt datus par augstskolu parādiem, kaut (kā vēlāk izrādās) visi dati ir publiski pieejami ikvienam, kurš uzzina, ka tos var atrast Valsts kases tīmekļa vietnes finanšu pārskata krājumos.
Kredītsaistību tēma, iespējams, ir neērta tāpēc, ka skaitļi ir diezgan iespaidīgi: visas valsts augstskolas kopā dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro. Kredītsaistības ir uz ilgu laiku: dažām tās būs jāsedz vēl vairākus desmitus gadu.
Par to, ka augstskolām mēdz būt miljonu vērti parādi, plašāka sabiedrība pirmoreiz uzzināja šā gada sākumā. Diskusijās par to, kāpēc IZM tik ļoti steidz pievienot Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolu (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU), izskanēja informācija, ka, iespējams, ar RPIVA uzkrājumiem grib glābt LU finanšu situāciju. Universitāte ir parādā “OP Corporate Bank” teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti LU akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai.
Aizņēmums noticis 2014. gadā, LU nauda jāatmaksā līdz 2019. gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, bet gada beigās parāds joprojām bija 5,8 miljoni. Universitātei ir arī citi aizņēmumi. LU parāds gan šķiet niecīgs, salīdzinot ar parādiem, kādos “iekritusi” šobrīd ar studentiem bagātākā valsts augstskola – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Tās kopējās parādsaistības pērnā gada nogalē bija teju 23 miljoni eiro. Pie lielākās daļas parādsaistībām RTU tika 2013. gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro “līdzfinansējuma refinansēšanai”. RTU rektors Leonīds Ribickis skaidro: līdzfinansēt bijis nepieciešams ERAF projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai.
Ne visas valsts augstskolas attīstībai ņem kredītus. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kurā arī pēdējos gados modernizēta studiju vide, kas pirkusi zemi, lai paplašinātos, iztiek bez parādiem. Augstskolas pārstāvis Edijs Šauers skaidro, ka RSU regulāri veidojot uzkrājumus tā, lai pietiktu naudas arī attīstībai. Valsts kases dati liecina, ka pērnā gada beigās RSU bija uzkrājusi pat 17 miljonus eiro un gada laikā uzkrājumi bija palielinājušies par trīs miljoniem eiro.
Augstskolu lielās kredītsaistības to pārraugam – ministrijai – bažas nerada. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece vispirms norāda, ka informācija, kas pēdējā laikā publiski izskan par “dažu augstskolu” finansiālo stāvokli, esot ļoti nekorekta.
“Bažām par finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,” teic D. Laipniece. Mājiens skaidrs: RPIVA, nelabu nodomu vadīta, aprunā LU. Bet kas tad notiks ar RPIVA uzkrājumiem, apvienojoties ar LU? D. Laipniece atbild, ka naudu iegūs LU, un uzsver, ka RPIVA uzkrājumi ir valsts līdzekļi, nevis ienākumi “no rektoru privātā biznesa”.
Kuras valsts augstskolas ir ņēmušas kredītus un cik lielus? Kurām augstskolām vislielākie uzkrājumi? Lasiet “Latvijas Avīzes’17. februāra numurā vai e-izdevumā.
