Valsts augstskolas parādu jūgā 6
Miljonu vērti parādi un stabila situācija?
“Visu valsts augstskolu finansiālā situācija ir stabila,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildīgās amatpersonas, tomēr nezin kāpēc augstskolu maciņa biezums ir neērta tēma sarunā ar žurnālistiem. IZM bez saskaņošanas ar katru augstskolu atsakās sniegt datus par augstskolu parādiem, kaut arī (kā vēlāk izrādās) visi dati ir publiski pieejami ikvienam, kurš uzzina, ka tos var atrast Valsts kases tīmekļa vietnes finanšu pārskata krājumos.
Kredītsaistību tēma, iespējams, ir neērta tāpēc, ka skaitļi ir diezgan iespaidīgi: visas valsts augstskolas kopā dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro. Kredītsaistības ir uz ilgu laiku: dažām tās būs jāsedz vēl vairākus desmitus gadu.
Par to, ka augstskolām mēdz būt miljonu vērti parādi, plašāka sabiedrība pirmoreiz uzzināja šā gada sākumā. Diskusijās par to, kāpēc IZM tik ļoti steidz pievienot Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolu (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU), izskanēja informācija, ka, iespējams, ar RPIVA uzkrājumiem grib glābt LU finanšu situāciju. Universitāte ir parādā “OP Corporate Bank” teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti LU akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Aizņēmums noticis 2014. gadā, LU nauda jāatmaksā līdz 2019. gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, bet gada beigās parāds joprojām bija 5,8 miljoni. Universitātei ir arī citi aizņēmumi.
Tomēr augstskolu lielās kredītsaistības to pārraugam – ministrijai – bažas nerada. Ministrijas pārstāve arī norāda, ka informācija, kas pēdējā laikā publiski izskan par “dažu augstskolu” finansiālo stāvokli, esot ļoti nekorekta. “Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,” teic IZM pārstāve Diāna Laipniece.
