Māris Zanders: Valsts atbalsts – neapmierinātie būs 0
Pēdējo nedēļu laikā nav nācies lasīt – nedz pašmāju, nedz ārvalstu medijos – viedokļus, kas apšaubītu nepieciešamību pārvarēt pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, izmantojot valsts sagādātus finanšu resursus (tostarp netiešā veidā, valstij piekrītot kādus maksājumus terminēti nesaņemt).
Diskusijas faktiski ir tikai par to, kā šos stimulējošos instrumentus pastiprināt.
Piekrītot domai, ka šis nav īstais brīdis lauzt šķēpus par to, kā vērtējama valsts ietekmes ekonomikā palielināšanās, ka vienkārši ir jādara viss iespējamais, nevar nepamanīt arī to, ka valdībām šajā procesā būs jāsaskaras ar objektīvi smagiem jautājumiem. Tos varētu sadalīt tādos, kas Latvijai būs, šķiet, mazāk aktuāli, un tādos, no kuriem izvairīties Latvijas valdība nevarēs.
Pirmā grupa. Ir analītiķi Rietumos, kuri bažījas par to, vai finanšu tirgi un uzņēmumi pietiekami labi saprot, ka pašreizējā patiešām ir ārkārtas situācija un ka ārkārtas situācijā lietotie instrumenti nav lietojami atkal un atkal.
Respektīvi, ir bažas, ka, redzot valstu iespējas vajadzības gadījumā koncentrēt un sniegt ļoti prāvu atbalstu, līdzīga rīcība tiks sagaidīta no valstīm arī tad, kad krīzes būs salīdzinoši mazāk smagas.
Mazliet vulgāri izsakoties, āķis būs lūpā.
Latvijas gadījumā šāda situācija varētu būt mazāk aktuāla tā vienkāršā un nedaudz skumjā iemesla dēļ, ka Latvija nevarēs atkārtoti un vairākkārtīgi atvēlēt krīzes pārvarēšanai tādas summas, kādas tā spēj pandēmijas kontekstā.
Otrā grupa. Agri vai vēlu sabiedrība saprot, ka valsts sniegtais atbalsts nav kaut kāda abstrakta nauda, kas nekad un nekādā formā nebūs jāatdod. Un tad paralēli atzinībai par uzņēmumiem (tostarp to darbiniekiem) atvēlētajām summām parādīsies tā sauktā (neironizēju) ierindas nodokļu maksātāja jautājums, vai atbalsta saņemšana radīs arī kādus pienākumus.
Lasot tekstus par valsts solīto atbalstu uzņēmumiem ASV, redzam, ka tiek apspriesti tādi atbalsta saņēmējiem izvirzāmi nosacījumi kā uzņēmumu atteikšanās uz laiku no dividenžu izmaksas vai līdzīgiem tēriņiem (akciju atpirkšana u. c.) vai konkrētā uzņēmuma akciju pakešu nodošana valstij utt.
Latvijas ekonomikai ir savas īpatnības, tādēļ ASV vai Vācijā iespējamie risinājumi nav automātiski pārceļami uz mūsu situāciju, tomēr, manuprāt, ir skaidrs, ka vienā brīdī solidaritātes un “esam vienā laivā” piesaukšana vairs nestrādās. Neaizmirsīsim, ka ievērojama Latvijas sabiedrības daļa jau ir pārliecināta, ka valsts citkārt sniegtais atbalsts kādai sfērai (piemēram, savulaik banku sektoram) nav bijis taisnīgs.
Šāda situācija ir raksturīga arī citām valstīm, un man ērtāk ir minēt atkal ASV piemēru.
Skaidrs, ka aviopārvadājumi ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm, kas attiecīgi pretendē uz valdības atbalstu. Bet starp pretendentiem ir gan aviokompānijas, kas iepriekš strādājušas veiksmīgi, gan tādas, kuras nīkuļojušas. Neizbēgami rodas jautājums par to, kuru no aviokompānijām un kādā apmērā atbalstīt. Piemēru var attiecināt faktiski uz jebkuru citu nozari, un jebkura valdība nonāk neapskaužamā situācijā.
Turklāt, kā saka, pilnai laimei valdības vēl saskaras ar normālos apstākļos vispār bezjēdzīgu jautājumu par to, kura nozare valstij ir vajadzīgāka, kura ir atbalsta gaidītāju rindā pirmā, kura otrā un kura septītā.
Jautājums ir bezjēdzīgs tādā aspektā, ka katrs sektors izvirza savus argumentus, kas kaut kādā ziņā ir pilnīgi pamatoti, bet, rupji sakot, atbalsta apmēri vismaz Latvijas gadījumā ir ierobežoti.
Ja parokamies atmiņās, kaut kas līdzīgs jau savulaik Latvijā ir bijis saistībā ar kultūras jomu, kas, maigi sakot, nebija labi, bet vēl nejaukāka var būt iespējamā situācija, kad runa ir par vēl daudzkārt lielāku jomu skaitu.
Turklāt, paturot prātā šos objektīvi ļoti sarežģītos jautājumus, vēl taču jāņem vērā tāds “sīkums” kā jautājumu izlēmēju profesionālisms un godprātīgums.
Risinot pandēmijas sekas ekonomikā, kā dažkārt saka, kaklu var sev nolauzt viskompetentākie, bet mēs dzīvojam reālā pasaulē. Rezumējot: arī pēc ierobežojumu atcelšanas, kas būs liels atvieglojums visiem, valdībām jārēķinās ar nepatīkamiem jautājumiem un jāturpina aktīvi skaidrot savu rīcību.
