Valsts atbalstīs īres namu būvi 5
Valmierā trūkst 1000 dzīvokļu, Jelgavā un Jēkabpilī – 60 līdz 100 dzīvokļu. Valmiera uzbūvēja pirmās mājas un… apstājās, jo grūti aizņemties un atmaksāt. Ekspluatācijā nodotajās īres mājās dzīvokļi samērā mazi – 50 kvadrātmetros kompakti izvietotas trīs istabas.
“Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas dzīvojamo namu sektorā tikai par 2% nākuši klāt jauni daudzdzīvokļu nami, pārsvarā Rīgā un Jūrmalā,” norāda Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. Lielpilsētas apņēmušās radīt 2000 darba vietu, ko grūti nodrošināt, ja nespēs nodrošināt dzīvesvietu. Savukārt bez valsts atbalsta tas ir problemātiski.
Izdevumiem par mājokļa īri nevajadzētu pārsniegt 30% no reālā mēneša ienākuma. Lai apmaksātu visus apsaimniekošanas un komunālos izdevumus par 50 m2 lielu dzīvokli jaunajā projektā un ievērotu rekomendēto 30% proporciju, cilvēkam būtu jāpelna apmēram 1600 eiro uz rokas. Šādu summu var samaksāt labi ja 20% iedzīvotāju. Savukārt ar valsts atbalstu būvētā mājā īres maksa samazinātos un šāda pašvaldības dzīvokļa īrei būtu nepieciešami ienākumi ap 800 eiro, lēš Ekonomikas ministrijā (EM). Sociālo jeb īres (atšķiras definīcijas) mājokļu būvniecību ES dalībvalstīs veicina valsts atbalsta programmas. Piemēram, Lielbritānijā publiski finansēto mājokļu skaits ir aptuveni 4 954 000, no tiem gadā tiek uzcelti 37 640 mājokļi. Austrijā publiski finansēto mājokļu skaits kopumā sasniedz 954 300 un gadā uzbūvē 17 800 mājokļu. Nīderlandē publiski finansēto mājokļu skaits sasniedz 2 555 000 un gadā uzbūvē 13 497 mājokļus. Kaimiņos, Zviedrijā, publiski finansēto mājokļu skaits sasniedz 911 000 un gadā tiek uzcelti 15 000 mājokļu.
Latvijā jau pirmskrīzes laikā bija iecerēts sākt valsts atbalsta programmu īres namu celtniecībai un 2005. gadā bija paredzēts, ka valsts ar mērķdotāciju nāks palīgā sociālo māju celtniecībai, renovācijai, iegādei. Diemžēl sākās krīze un finansējums apturēts 2008. gadā. Pagaidām vienīgais atbalsts mājokļa iegādei ir mājokļu garantijas forma jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem. EM gatavo priekšlikumus programmai, kas paredz atbalstu īres namu celtniecībai pašvaldībām, apliecina Dace Vītola, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktora vietniece. Iecerēts, ka atbalsts varētu sasniegt 30% no būvniecības izmaksām. Tādā veidā dzīvokļa īres maksa tiktu pazemināta vismaz par 30% un lielākajai daļai iedzīvotāju būtu iespēja tos īrēt.
EM vēlas atbalstīt pašvaldības, kur var redzēt, ka tur ir un būs ekonomiskā aktivitāte, norāda Dace Vītola. Noteikumu projektā paredzēts, ka ar iecerēto atbalsta programmu varētu sniegt atbalstu 100 dzīvokļu celtniecībai novados un ne vairāk kā 150 dzīvokļu celtniecībai republikas pilsētās gadā.
Pēc aprēķiniem, ja kopējie īres izdevumi ir 5,18 eiro par kvadrātmetru, 50 m2 vienistabas dzīvokļa īres maksai būtu jāsasniedz 129,50 eiro, kas atbilstu 431,65 eiro ienākumu līmenim. Tādā dzīvoklī var dzīvot arī jaunā ģimene bez bērniem. Divistabu dzīvoklis varētu izmaksāt 258,99 eiro, kas prasītu ienākumus 863,30 eiro apmērā. Trīsistabu dzīvoklis izmaksātu 388,49 eiro un prasītu regulārus ienākumus 1294,96 apmērā. Rēķinot reālo algas apjomu, kas lēnītiņām kāpj, šādi jaunu un modernu dzīvokļu piedāvājumi kļūst pievilcīgi.
Iecerēts, ka 90% mājas jābūt izīrētiem pirmā gada laikā. Ja gada laikā kopš mājas nodošanas ekspluatācijā tas nebūs noticis, valsts pilnā apmērā atprasīs naudu. Tāpat īres maksa kopā ar apsaimniekošanas izdevumiem nedrīkstēs pārsniegt 6 eiro/m2 un dzīvojamo māju nedrīkstēs atsavināt trešajām personām. Savukārt pārējiem 10% dzīvokļu nekādi ierobežojumi nebūtu noteikti un tos varēs izīrēt, piemēram, sociāli mazaizsargātajiem ļaudīm.
Lai atbalstītu dzīvokļu izbūvi, valsts budžetā jāatrod 15 miljoni eiro. Šobrīd vēl notiek diskusijas ar Lielo pilsētu asociāciju par mājokļu būvniecības atbalsta programmas nosacījumiem. Tiklīdz tiks pieņemts lēmums par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, ministrija virzīs apstiprināšanai valdībā Ministru kabineta noteikumus par šīs programmas nosacījumiem.