Dežūrdarbu pamet ginekologi, traumatologi, urologi… 0
RAKUS daudzfunkcionālajā operāciju blokā ir 22 zāles, no kurām sešas nedarbojas, jo nav mediķu. Dežūrdarbu slimnīcā pamet ginekologi, traumatologi, urologi, jo darba samaksa ir smieklīga un, strādājot ambulatorajās iestādēs, var nopelnīt krietni vairāk. Privātajā ārstniecības iestādē, piemēram, anestēzijas māsai par darbu dažu konkrētu operāciju anestēzijas nodrošināšanai maksā līdz 40 eiro stundā, kamēr universitātes slimnīcā tā ir fiksētā alga – vidēji 3,50 eiro stundā. Trūkst arī radiologu, bet, ja pilnā apjomā nevar nodrošināt izmeklējumus, ir apgrūtināta diagnostika.
RAKUS ķirurgs asociētais profesors Haralds Plaudis uzskata, ka ķirurgam universitātes slimnīcā, arī reģionālajā slimnīcā pēc nodokļu nomaksas kā minimums būtu jāsaņem 2000 eiro. “Pēdējos gados jauno sertificēto ķirurgu skaits ir pieaudzis, taču daudziem no viņiem nav pastāvīgas darbavietas, jo viņi strādā vairākās ārstniecības iestādēs, lai nopelnītu. Daži pamanās strādāt pat sešās septiņās darbavietās. Rīgas Austrumu slimnīca paņem darbā labākos, bet, kad jaunais ārsts šeit ir nostrādājis divus gadus, saskāries ar reālo dzīvi, ļoti smagi slimiem pacientiem, saņemot niecīgu atalgojumu, viņam rodas jautājums: cik ilgi vēl un kas būs pēc tam? Algas ir nožēlojamas. Oficiāli ar sludinājuma palīdzību tika meklēts mikroķirurgs, un tur parādījās viņa alga – 700 eiro. Tā ir alga par slodzi speciālistam universitātes klīnikā, kuram ir jānodarbojas ar ļoti smagi slimu pacientu ārstēšanu, operēšanu, studentu un rezidentu apmācību, savu tālākizglītību, jābrauc uz konferencēm un reizi piecos gados jāveic resertifikācija, apliecinot, ka drīkst strādāt par ķirurgu,” saka H. Plaudis.
Atvelk elpu reģionālajās slimnīcās
Aleksejs Višņakovs, RAKUS neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, ķirurgs un neatliekamās medicīnas ārsts, pastāstīja, ka no 86 ārstu slodzēm patlaban ir 20 vakances, kuras pārsvarā veido divu specialitāšu ārsti: anesteziologi reanimatologi un ginekologi.
A. Višņakovs: “Tas nav normāli. Jautājums ir par noslogojumu – nekur nav noteikts, cik pacientu drīkst būt uz vienu ārstu un medicīnas māsu. Ne tikai darba samaksa, bet arī darba slodze, ko ārsts un māsa par šo naudu veic, stimulē mediķu aizplūšanu tur, kur maksā vairāk. Reģionālajā slimnīcā diennaktī iestājas varbūt desmit pacientu, bet manā vadītajā klīnikā, ja paveicas, mazāk par 200 pacientiem. Šeit veidojas tā netaisnība, kur viena puse ir nopelnītā nauda, bet otra – darba slodze.”
Nereti ārsti no valsts klīnikām dodas dežurēt uz reģionālajām slimnīcām, kur ir daudz mazāka pacientu plūsma un iespējams atvilkt elpu, bet nopelnīt vairāk. Piemēram, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Reinis Joksts sacīja, ka par vienu dežūru slimnīca ārstam samaksā ap 250 eiro. RAKUS ķirurgi uzskata, ka vadošajiem speciālistiem par dežūru arī Rīgā būtu jāsaņem 250 eiro pēc nodokļu nomaksas.
“Šodien viena mana kolēģe, kuras specialitāte ir ķirurģija, pateica: es netaisos, aizstājot savus kolēģus vasarā atvaļinājumu laikā, šeit dabūt galu. Viņa to naudu var nopelnīt ambulatorajās pieņemšanās. Kad valstī tiks ieviesta tāda kārtība, ka poliklīnikā nevarēs nopelnīt trīsreiz vairāk nekā par diennaksts dežūru uzņemšanas nodaļā, tad varbūt arī izdosies piebremzēt skraidīšanu no vienas darbavietas uz otru. Diemžēl jāatzīst, ja visi ārsti un medicīnas māsas, strādājot 168 stundas mēnesī vienā darbavietā, nopelnīs tik, cik vēlas, tad mūsu valstī puse ārstniecības iestāžu būs jāslēdz,” atzina dakteris Višņakovs. Bet ķirurgs Plaudis piebilda, ka “šobrīd valdībai ir izdevīgi mediķiem nemaksāt atbilstoši ieguldītajam darbam – ja ārsts nedežurēs septiņās darbavietās, bet strādās tikai vienā, tad sešās nebūs kas strādā”.
