Valsts apmaksātā ķirurģija grimst 0
Divu lielāko universitāšu slimnīcu – Stradiņa un Rīgas Austrumu slimnīcas – ķirurģijas klīniku ārsti brīdina valdību, ka zemo algu dēļ personāls turpina atstāt stacionārus, ir jāslēdz operāciju zāles un līdz ar to tiek samazināts darba apjoms.
PaulaStradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), piemēram, vēdera dobuma un vairogdziedzera operācijas tiks veiktas aptuveni par 200 operācijām mēnesī mazāk nekā līdz šim, jo mediķu trūkuma dēļ nefunkcionē trīs operāciju zāles. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) šā paša iemesla dēļ dīkā stāv sešas operāciju zāles.
Stradiņa slimnīcas ķirurgi ir nosūtījuši vēstuli valdei, kurā informējuši par situāciju un ļoti cer, ka valde neklusēs un vērsīsies gan pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, gan finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas. Veselības ministres Andas Čakšas viedoklis valdības vadītājam ir zināms, jo Ministru kabineta akceptētajās veselības reformas pamatnostādnēs ir iekļauta visa informācija par nepieciešamo finansējumu, tostarp mediķu darba samaksai. Diemžēl augstākās politiskās amatpersonas joprojām nav atradušas papildu finansējuma avotu medicīnai, kas novedis pie tā, ka ārsti tiem pacientiem, kuriem nepieciešamas plānveida operācijas, vairs nespēj garantēt, vai tās tiks veiktas. Turklāt jāņem vērā, ka šī situācija nevis samazinās darba nespējas lapu izrakstīšanu, kā to vēlas valdība, bet gan palielinās, un šādos apstākļos nevar runāt arī par invalīdu skaita sarukšanu, tāpat kā par mirstības samazināšanos darbspējīgā vecumā, kas Latviju ierindo vienā no vadošajām vietām Eiropas Savienībā.
Mazāk operāciju, lielākas rindas
“Pacientu rindas kļūst arvien garākas, jo operāciju un anestēzijas māsas nav pietiekamā skaitā un trīs operāciju zāles nav iespējams noslogot. Līdz ar to manā nodaļā veikto vēdera dobuma un vairogdziedzera operāciju skaits mēnesī varētu samazināties par 150 līdz 200 operācijām. Tas rāda, ka valsts lieliem soļiem dodas uz maksas medicīnu,” secina medicīnas zinātņu doktors PSKUS ķirurgs un nodaļas vadītājs Roberts Rībenieks. Savukārt viņa kolēģis medicīnas zinātņu doktors Sergejs Ļebedkovs, kurš Stradiņu ķirurģijas klīnikā vada citu nodaļu, kurā veic virsnieru, vairogdziedzera, proktoloģiskās un onkoloģiskās operācijas, sacīja, ka nav vairs iespējams strādāt ar pilnu jaudu pacientu labā – iepriekš mēnesī varēja veikt 120 operācijas, bet personāla trūkuma dēļ šis cipars saruks uz pusi. “Pacientiem to ir grūti saprast, bet mēs ļoti ceram, ka nebūs ilgi jāgaida, kad politiķi tomēr pieņems politisku lēmumu par finansējuma palielinājumu mediķiem,” norādīja ķirurgs.
Slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Jānis Gardovskis, kurš parakstījis vēstuli slimnīcas valdei, pagaidām nevēlas publiski paust savu viedokli. Viņa preses sekretārs Edijs Šauers sacīja, ka, visticamāk, Gardovskis to darīšot šodien pēc ķirurgu tikšanās ar slimnīcas vadību.
Samazinoties plānveida ķirurģijas apjomam Stradiņos, nav izslēgts, ka pacienti mēģinās atrast iespēju veikt plānveida operācijas citos stacionāros un vispirms lielākajā valsts slimnīcā RAKUS, kur, visticamāk, pieaugs pacientu plūsma. Bet tur situācija ir līdzīga kā Stradiņos – arī Rīgas Austrumu slimnīcā trūkst medicīniskā personāla. RAKUS vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītājs un RSU profesors Guntars Pupelis uzsvēra, ka samazinās to ķirurgu skaits, kas spēj veikt sarežģītas krūšu kurvja un vēdera dobuma operācijas, jo atalgojums ir zems un ārsti izvēlas strādāt ambulatorajās ārstniecības iestādēs, arvien vairāk veic vienkāršākas operācijas, par kurām var nopelnīt – operē vēnas, hemoroīdus, brukas…
“Valsts apmaksātā ķirurģija grimst, un pēdējos desmit gados nav neviena augstāko politisko amatpersonu vidū, kas būtu vēlējies šo procesu apturēt. Beidzot politiķiem ir jāsaprot, ka privatizācijas process ilga 25 gadus un ka nākamais līmenis civilizētai valstij ir domāt par iedzīvotājiem. Pat Krievija ir pacēlusi lozungu, ka nebruņosies, bet cels pilsoņu labklājību,” secina profesors Pupelis un uzsver, ka medicīnā vissvarīgākais jautājums patlaban ir personāls.
