Latvijā ik gadu vismaz 1000 sieviešu diagnosticē krūts vēzi; pēc mastektomijas pieejama valsts apmaksāta krūšu atjaunošana 0
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā ik gadu vairāk nekā tūkstoš sievietēm tiek diagnosticēts krūts vēzis. Lai arī lielākoties iespējams veikt saudzējošu operāciju, vairākiem simtiem diemžēl nākas veikt krūts dziedzera ķirurģisku noņemšanu – mastektomiju. No šā gada valsts apmaksā pacientēm krūšu rekonstrukciju ar implantu, turklāt šo pakalpojumu var saņemt arī tad, ja operācija veikta pirms vairākiem gadiem.
Operē četrās slimnīcās
“Gadā 1100–1200 Latvijas sievietēm tiek diagnosticēts krūts vēzis, un vidēji tiek veiktas 500 mastektomijas. Protams, ne visām sievietēm, kurām noņemta krūts, jāveic rekonstrukcija, jo daļa no viņām jau ir cienījamā vecumā un to nevēlas, kaut gan vecums jau sen nav kontrindikācija šādai operācijai. Pēc mūsu aprēķiniem, gadā krūts rekonstrukcija būtu jāveic 250 pacientēm,” situāciju Latvijā raksturo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centra mikroķirurgs Kalvis Pastars un piebilst, ka krūts atjaunošana ar implantu ir vienkāršākā un lētākā, bet ne vienīgā rekonstrukcijas metode.
Ja līdz šim daudzas sievietes no krūts rekonstrukcijas operācijas atturēja implanta cena, no 2022. gada 1. janvāra par to vairs nav jāsatraucas. Programma Mastektomija ar krūts rekonstrukciju vai krūts rekonstrukcija krūts dziedzera ļaundabīga audzēja dēļ paredz valsts apmaksātu krūšu implantu ievietošanu gan vienlaikus ar ļaundabīga audzēja operāciju, gan gadījumos, kad ārstēšana jau beigusies.
Ja ļaundabīga audzēja operācija veikta jau sen, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu pie onkoloģijas ķirurga vai plastikas ķirurga, kurš, izvērtējot situāciju, organizēs konsiliju, lai lemtu par rekonstrukcijas operāciju. Par krūts rekonstrukcijas iespējām pacientei jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu.
Kā tas notiek
Lielākajai daļai sieviešu ļaundabīga krūts audzēja ārstēšanai nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Mūsdienās liels uzsvars tiek likts uz saudzējošām, krūts dziedzeri saglabājošām operācijām, kad audzējs tiek izgriezts līdz veselo audu robežai un kuras var papildināt ķīmijterapija, staru terapija vai citas metodes.
Ja saudzējoša operācija nav iespējama, nākas veikt mastektomiju – vai nu radikālu, kad tiek izgriezts krūts dziedzeris un daļa paduses limfmezglu, vai arī vienkāršu, kad tiek izņemti tikai krūts dziedzera audi. Mūsdienās krūts rekonstrukcija tiek uzskatīta par neatņemamu krūts vēža ārstēšanas sastāvdaļu. Viena no biežāk izmantotajām metodēm ir rekonstrukcija ar implantiem, otra – ar pacientes pašas audu jeb audu lēvera pārvietošanu no vēdera, muguras vai citām ķermeņa daļām. To, kuru no metodēm izmantot, nosaka ārsts, bet izvēle – atjaunot krūti vai ne – ir sievietes pašas ziņā.
Nereti vienas operācijas laikā iespējams veikt abas manipulācijas – gan izoperēt audzēju, gan atjaunot krūts dziedzeri. Taču iespējama arī atliktā jeb vēlīnā rekonstrukcija, kad pacientei vispirms veic onkoloģisku operāciju, kurai seko staru vai ķīmijterapijas kurss, bet, kad tas pabeigts, tiek lemts par rekonstrukciju. Atlikt implanta ievietošanu var nākties arī tad, ja mastektomijas laikā nav iespējams izmantot tāda izmēra implantu, kas atbilstu otrai krūtij. Tādos gadījumos vispirms ievieto espanderu, kuru caur ventili vairāku mēnešu garumā pakāpeniski piepilda ar šķidrumu, pamazām iestiepjot ādu.
Krūts rekonstrukcija ar implantiem, īpaši, ja to veic vienlaikus ar mastektomiju, ir visvienkāršākā no krūts rekonstrukcijas metodēm. Atliktā parasti ir sarežģītāka – tas atkarīgs gan no pēcoperācijas rētas, gan ādas un muskuļu stāvokļa. Ja audzējs skāris tikai vienu krūti, iespējams izdarīt arī otras krūts korekciju, lai tās būtu simetriskas.
Pēc rekonstrukcijas krūts neatgūs agrāko jutību un izskatu, jo būs redzamas rētas.
Eksperti norāda, ka krūts atjaunošana ļauj pacientei saglabāt sievišķību, ķermeņa pilnvērtības sajūtu, mazina psiholoģiskās un emocionālās problēmas, uzlabo dzīves kvalitāti.
Krūts atjaunošana neietekmē slimības prognozi, kā arī netraucē turpināt krūts vēža ārstēšanu un rehabilitāciju.
UZZIŅA
Krūšu izmeklēšanas metodes
• Mamogrāfija ir krūšu izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem, ko izmanto profilaktiskajās pārbaudēs.
• Ultrasonogrāfijā izmanto augstfrekvences skaņu viļņus – ultraskaņu. Šo metodi parasti izmanto, ja krūšu dziedzeri ir ļoti blīvi un mamogrāfijā nevar redzēt izmaiņas krūtīs.
• Magnētisko rezonansi izmanto, ja sievietei jau konstatēts krūts vēzis un nepieciešama precīza informācija par audzēja izplatību.
UZZIŅA
Krūts vēža ārstēšana soli pa solim
• Skrīnings – ievērojami palielina iespēju agrīni atklāt krūts vēzi un ārstēt to saudzējoši.
• Zaļā koridora izmantošana ļauj ātri apstiprināt diagnozi, noteikt audzēja stadiju un sākt ārstēšanu.
• Ārstu lēmums par ārstēšanas metodi cīņai ar krūts vēzi: ķīmijterapija (tajā skaitā mērķterapija), hormonālā terapija, staru terapija, ķirurģija.
• Krūti saudzējoša operācija vai krūts rekonstrukcija pēc mastektomijas, ja krūti saglabājoša operācija nav iespējama, iespējams, limfmezglu ķirurģija.
• Terapija, kas var būt papildus nepieciešama pēc ķirurģiskas ārstēšanas, piemēram, ķīmijterapija, staru terapija.
• Novērošana, regulāri apmeklējot onkologu, rehabilitācija, tajā skaitā psihoemocionālā, piemēram, psihosociālās rehabilitācijas nometnē onkoloģisko pacientu atbalstam.
