Valsts aizsardzību apgūs gan skolās, gan nometnēs 0
Gatavojoties valsts aizsardzības mācības ieviešanai kā obligātam mācību priekšmetam, valdība plāno apstiprināt Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotu likumprojektu “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā”.
Tas regulēs gan to, kā skolās apgūstama valsts aizsardzības mācība, gan noteikts Jaunsardzes darbības principus.
Plānots, ka valsts aizsardzības mācība no 2024./2025. mācību gada būs obligāts mācību priekšmets vidusskolas klasēs. Par to, ka skolās nepieciešama aizsardzības mācība, 2018. gadā lēma Saeima, un kopš 2018./2019. mācību gada to var jau apgūt brīvprātīgi.
Valsts aizsardzības mācību mācīs jaunsargu instruktori, bet nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošinās Jaunsardzes centrs. Valsts aizsardzības mācību apgūs gan vispārējās vidusskolās – 10. un 11. klasē –, gan profesionālās izglītības iestādēs 2. un 3. kursā. AM lēš, ka pirmajā gadā, kad šis mācību priekšmets kļūs obligāts, mācībās piedalīsies aptuveni 34 000 jauniešu.
Valsts aizsardzības mācībās obligāta būs klātienes dalība, tomēr tālmācības un neklātienes skolēniem būs iespēja apgūt tikai teorētiskos zināšanu blokus. Turklāt mācību satura apguve varēs tikt individuāli pielāgota atbilstoši skolēna spējām un vajadzībām.
Piemēram, skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.
Valsts aizsardzības mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī. Daļā mācību laika skolēni visu dienu atradīsies ārpus skolas, brīvā dabā. Noteikts, ka šādos apstākļos skolēniem nodrošināma ēdināšana.
Skolēni varēs piedalīties arī valsts aizsardzības nometnēs mācību gada beigās, taču tās gan būs brīvprātīgas. Skolēniem, kas piedalīsies šajās nometnēs, tiks izsniegtas jaunsargu formas un veselības aprūpe tiks nodrošināta par valsts līdzekļiem.
Likumprojekts paredz, ka nākotnē tiks stingrāk regulēts, kādas personas var strādāt par instruktoriem Jaunsardzē un pasniegt arī valsts aizsardzības mācību.
Plānots, ka šos pienākumus veikt varēs tikai profesionālā dienesta karavīri, rezerves karavīri vai arī zemessargi, viņiem būs jābūt Latvijas pilsoņiem un jāatbilst prasībām, kas nepieciešamas, lai iestātos militārajā dienestā, kā arī jābūt ieguvušiem skolotāja kvalifikāciju vai jāmācās, lai to iegūtu.
Šobrīd ne visi instruktori atbilst šīm prasībām, tāpēc būs piecu gadu pārejas periods, kura laikā instruktoru pienākumus varēs pildīt arī personas, kuras neatbilst prasībām. Turklāt instruktori nedrīkstēs būt sodīti.
Savukārt Jaunsardzes darbības principi jau ietverti Militārā dienesta likumā, taču, tā kā šis likums primāri attiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, secināts, ka pareizāk pantus par Jaunsardzi, kas nav bruņoto spēku sastāvdaļa, no tā izņemt.
Līdz ar likuma stāšanos spēkā Jaunsardzē plānots ieviest jaunsargu instruktoru palīgus: tie būs jaunsargi, kuri sasnieguši noteiktu prasmju līmeni, lai varētu sniegt atbalstu instruktoriem gan Jaunsardzē, gan valsts aizsardzības mācības nodarbībās.
Likumprojekts arī paredz, ka turpmāk ne tikai Jaunsardze, bet arī valsts aizsardzības mācības stundas tiks apmaksātas no Aizsardzības ministrijas budžeta. Aprēķināts, ka valsts aizsardzības mācības apguve vienam jaunietim divos gados varētu izmaksāt ap 145 eiro, bet visu valsts aizsardzības mācībā iesaistīto jauniešu apmācīšana vienā mācību gadā – virs diviem miljoniem eiro.
