Valsts aizņemas no iedzīvotājiem 0
Izlaižot krājobligācijas, sākumā valsts cer piesaistīt budžetam pāris desmitus miljonu latu, bet vēlāk līdz 100 – 150 miljoniem latu, vakar žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (“V”).
Vilks skaidroja, ka šis finanšu piesaistes instruments ir ieviests, lai diversificētu valsts aizņēmumu, kā arī lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus valsts finanšu sistēmā. Turklāt valsts obligācijas iedzīvotājam ir pats drošākais ieguldījumu veids, jo valsts šos ieguldījumus garantē pilnā apjomā. Salīdzinājumam – depozītu noguldījumi saskaņā ar likumu Latvijā tiek garantēti līdz 100 000 eiro (70 000 latiem).
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš skaidroja, ka vidējā termiņā ar krājobligācijām piesaistītie līdzekļi varētu veidot līdz 2% no valsts parāda, kas patlaban ir 5,7 miljardi latu. Taču tas nebūs panākams vienā gadā, viņš atzina.
Ar krājobligāciju izlaidi piesaistītos līdzekļus varēs izmantot gan valsts parāda pārfinansēšanai, gan budžeta deficīta segšanai. Patlaban gan saskaņā ar naudas plūsmas metodoloģiju valsts budžetā ir pārpalikums, atzina Āboliņš. Deficīts budžetā veidojas, rēķinot pēc Eiropas kontu metodoloģijas.
Latvijas iedzīvotāji krājobligācijas no šodienas var iegādāties interneta vietnē “www.krājobligācijas.lv”. Šodien var iegādāties 12 mēnešu, piecu gadu un desmit gadu krājobligācijas. Būs arī krājobligācijas ar sešu mēnešu dzēšanas termiņu.
Minimālā pieteikuma summa vienā reizē ir 30 lati, maksimālā – 49 000 latu, taču pieteikumu skaits nav ierobežots. Krājobligācijas var iegādāties tikai fiziskas personas. Procentu likme ir fiksēta, balstoties uz valsts vērtspapīru likmēm. Būs iespējama arī obligāciju pirmstermiņa dzēšana.
