Kā pašvaldību vadītāji vērtē nākamā gada valsts budžeta aprises? 0
Rīt valdība plāno akceptēt nākamā gada budžetu. Latvijas Pašvaldību savienība paudusi viedokli, ka nākamgad plānotā 6,5 miljonu eiro ieskaitīšana pašvaldību izlīdzināšanas fondā faktiski ir tikai īstermiņa risinājums. Bet Latvijas Lielo pilsētu asociācija pirms valsts budžeta apstiprināšanas vēstulē Laimdotai Straujumai lūgusi nepieļaut pašvaldību ieņēmumu samazinājumu.
Gints Kaminskis, Auces novada domes priekšsēdētājs: “Par nākamā gada budžeta projekta valsts sadaļu un pašvaldību sadaļu tā vien gribas iesaukties – atkal pašvaldības pabērna lomā! Valdība vārdos gan uzsver, ka mēs atrodamies vienā laivā, bet darbi liecina, ka patiesībā valsts aizbrauks ar motorlaivu, bet pašvaldības – izmisīgi airēsies. Vai tiešām ministri un politiķi nesaprot, ka, piemēram, lēmumam no nākamā gada celt minimālo darba algu līdz 360 eiro uz pašvaldību budžetu būs graujoša ietekme? Aprēķināts, ka vietējām varām papildus vajadzēs no 25 līdz 30 miljoniem eiro. Auces novadā, kurā ir viena pilsēta un seši pagasti, daudzi cilvēki saņem zemas algas, kas nedaudz pārsniedz minimālo algu. Ja minimālo atalgojumu ceļ, jāpalielina arī zemākās algas. Kas notiks ar ceļiem, izglītību, sociālo jomu? Premjere teica, ka pašvaldību ceļi saņems 30 procentus no valsts autoceļiem paredzētā finansējuma, bet man joprojām nav sajūtas, ka tā tiešām arī būs. Mēs, pašvaldības, gribam redzēt vidēja termiņa budžetu, teiksim, kas būs trīs gadus uz priekšu. Tagad vienmēr pirmie cietēji taču ir iedzīvotāji.”
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Ne visi politiķi ieklausās skaudrajā patiesībā – vilcināšanās novērst pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma nepilnības novedušas pie tā, ka valdība spiesta četrām lielajām pilsētām – Daugavpilij, Liepājai, Rēzeknei un Jēkabpilij – dot “asinis no donoriem”. Protams, ka tas šo pilsētu iedzīvotājiem komforta sajūtu nerada. Nav normāli, ka jau sesto gadu pēc kārtas Valsts budžeta likumā paredzēts daļai pašvaldību kompensēt zemo ienākumu līmeni. Tas ir īstermiņa risinājums atsevišķām pašvaldībām, bet vajag taču ilgtermiņa risinājumu visu pašvaldību ieņēmumu stabilitātei. Latvijas deviņās lielajās pilsētās dzīvo 51% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc ir saprotams, kāpēc lielās pilsētas vēstulē Ministru prezidentei pauž bažas arī par citām pietiekami nenovērtētām lietām. Piemēram, kādi pašvaldībām būs zaudējumi sakarā ar plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu. Bet pašvaldībām taču ir ļoti būtiski, lai spētu iedzīvotājiem nodrošināt visu nepieciešamo normālai dzīvei un cerībām uz tālāku attīstību.”
Aivars Lācarus, Talsu novada domes priekšsēdētājs: “Pašu faktu, ka valsts piešķirs 6,5 miljonus eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, lai varētu palīdzēt pašvaldībām ar zemākiem ienākumiem, vērtēju pozitīvi. Cita lieta, ka faktiski tā ir caurumu lāpīšana, nevis sistēmas sakārtošana. Mani satrauc, ka pašvaldību reforma nav garantējusi cerēto, īpaši nomaļajām teritorijām. Taču neesmu arī galīgs pesimists. Lai arī nākotne nerādās īpaši spoža, vismaz prieks, ka Talsu novadā šā gada budžets pildās normāli, ir pat pārpilde.”
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs: “Tas, ka budžetā ir tik sāpīgas vietas, liecina, ka valstī turpinās “skaldīt un valdīt” politika. Daudz vienkāršāk taču ir sadalīt pašvaldības donoros un saņēmējos, lai arī tas izraisa savstarpēju neapmierinātību, nevis radīt stabilu sistēmu, kas garantētu vienmērīgu visas valsts attīstību. Vai kādu augšā uztrauc, ka 89 Latvijas pašvaldībām ir ļoti ierobežota pieeja Eiropas struktūrfondiem? Šobrīd arī Rundālē darba kārtībā ir novada 2015. gada budžets, skatāmies izdevumu tāmes, lauzām galvu.”
