Valstiskums – no paaudzes paaudzē 0
Šodien Lietuvā svin valsts atjaunošanas 94. gadadienu. Pirms valsts svētkiem ar vēstnieku Latvijā Ričardu Deguti sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.
V. Krustiņš: – Vēstnieka kungs, lietuvieši ir lepni cilvēki, un jūsu valstij ir tāda vēsture, kādas nav Latvijai. Kā jūs praktizējat lietuviešu jaunatnes audzināšanu patriotiskā garā?
– Mēs Lietuvā ļoti nopietni izturamies pret savu vēsturi. Lietuvai bija sava valsts viduslaikos un valstiskuma ideja no vienas lietuviešu paaudzes pārgāja nākamajā. Mums bija valsts starp pasaules kariem. Lietuviešu mentalitāti ietekmējusi katoļticība, kas nozīmē konservatīvu pieeju. Šīs abas lietas mums palīdzējušas gadsimtu gaitā. Trešais – lietuvieši no paaudzes paaudzē nodod sapratni par savu vietu reģionā, kā arī pasaulē. Ja palūkojamies uz notikumiem atmodas laikos, mana paaudze joprojām atceras, kurā kilometrā stāvējām “Baltijas ceļā”. Zinu, kur bija mani draugi 13. janvārī. Tagad mūsu uzdevums ir nodot šīs atmiņas jaunajai paaudzei, kura acīm nav redzējusi šos notikumus.
– Lietuviešu literatūrā apspēlēts daudz vēsturisko tēmu tāpēc, ka jūsu vēsture bija dzīvāka nekā pie mums. Runā, ka dižciltīgā valdnieku Radzivilu dinastija bija lietuvieši. Kā mūsdienās Lietuvā skatās uz šo lietu?
– Lietuvas Lielkņaziste ir plašs jēdziens. Galminieku ģimenes runāja dažādās valodās, piemēram, lietuviešu un poļu, bet daudzus dokumentus rakstīja vecslāvu valodā. Jautājums, kam saglabājusies tā laika mentalitāte? Tā palikusi lietuviešiem. Mēs priecājamies dalīties ar vēsturisko pagātni – ar poļiem un baltkrieviem.
– Pie mums bieži bijuši strīdi par Latvijas vēstures mācīšanu. Kāda situācija ir Lietuvā?
– Lietuvas vēsturi skolās māca kā atsevišķu priekšmetu. Ja runājam par vēsturi kā zinātni, tad 80. un 90. gadu beigās cilvēki lūkojās uz romantisko Ādolfa Šapokas vēsturi, kas rakstīta 30. gados.
Mūsdienu vēstures zinātne atsedz acis no Lietuvas viduslaiku vēstures romantizēšanas. Ir būtiski saprast savu vēsturi reāli, ja runājam par 20. gadsimtu. Vienu vēsturisko patiesību atradīsim ar grūtībām. Latvijai un Lietuvai kopš pagājušā gadsimta sākuma ir kopēja vēsture un paralēls skatījums.
Ģ. Vikmanis: – Pastāstiet, kā Lietuvā svin valsts atjaunošanas gadadienu?
– Mūsu svinēšanas tradīcijas ir līdzīgas kā Latvijā. Katru gadu dodamies pieminēt ievērojamus lietuviešus Rasu kapsētā Viļņā. Viļņas katoļu bazilikā notiek tradicionālā Svētā mise. Šodien cilvēki pulcēsies pie Signataru mājas, kurā parakstīja aktu par Lietuvas valsts atjaunošanu. Pieminēsim Lietuvas atjaunošanās kustības līderi Jonu Basanaviču, kurš 1918. gada 16. februārī parakstīja Neatkarības deklarāciju. Skaists mirklis ir, kad vienā no torņiem paceļam Baltijas valstu karogus. Šogad īpaši atceramies pirms gada aizsaulē aizgājušo dzejnieku Justīnu Marcinkēviču, kurš spārnoja ceļu uz valsts atdzimšanu “Sajūdis” laikos.
– Kā jūs lūkojaties uz lietuviešu jauniešiem un viņu identitāti?
– Jauniešiem Lietuvā mūsdienās ir cita vietas izpratne, viņi aug par lielās un globālās pasaules daļu. Svarīgi, lai jaunieši izkoptu sevi un justos konkurētspējīgi lielajā Eiropā, bet arī, ka viņiem ir saknes Lietuvā. Uz Lietuvas vēsturi vien nav jākoncentrējas, bet jāskatās uz mūsdienu situāciju.
V. Krustiņš: –Daļa cilvēku no Latvijas aizbrauc. Vai Lietuvā ir līdzīgas tendences?
– No Lietuvas aizbrauc daudz cilvēku. Vai mēs to varam apturēt atvērtajā Eiropā? Mums ir maz instrumentu, jo bez valsts ekonomiskās attīstības cilvēki neatgriezīsies.
Pērn prezentējām Globālās Lietuvas programmu, kuras mērķis ir saglabāt saiti ar aizbraukušajiem tautiešiem un arī rosināt viņus atgriezties. Mums ir arī veiksmīgi uzņēmēji ārzemēs, kas ar Lietuvu saikni nav zaudējuši un investē Lietuvā.
Līdz 2008. gadam vērojām pretējo – daudzi lietuvieši atgriezās, taču krīze atkal pastiprināja emigrāciju.
– Latvijas un Lietuvas intereses lauksaimniecībā par tiešmaksājumiem sakrīt. Kā jūs vērtējat šo sacensību ar Eiropas Savienību?
– Runājot par Baltijas valstu sadarbību, izmantošu salīdzinājumu ar grupu velosacensībām. Komanda uzvar, kad atbrauc pēdējais tās braucējs. Pirmais braucējs vienmēr cīnās ar vēju, bet sacensību laikā pozīcijas mainās. Katra valsts ir veiksmīga savā jautājumā. No Lietuvas vispirms izveda padomju armiju, pēc gada tas notika ar Latviju un Igauniju. Kopā gājām uz NATO un ES un iestājāmies kā grupu komanda. Nesen Baltijas valstis parakstīja kopēju pozīciju par lauksaimniecības tiešmaksājumiem, un attieksme no ES puses kļuva nopietnāka.
Ģ. Vikmanis: – Kā jūs vērtējat Latvijā paredzēto krievu valodas referendumu?
– Latvijas Satversmē noteikts, ka latviešu valoda ir valsts valoda. Mēs Lietuvā saprotam, cik latviešu valoda ir svarīga Latvijas valstij un tās identitātei. Šādiem Sa-tversmes regulējumiem nav jābūt par politisko spekulāciju objektiem.
– Jūs kā diplomāts esat strādājis arī Krievijā. Kā jūs lūkojaties uz iespējamo Krievijas ietekmi referendumā?
– Šajā kontekstā par referendumu man grūti izteikt vērtējumu.
Mums ir problēmas vēsturiski politiskajā sapratnē, taču tajā pašā laikā mums jāattīsta attiecības ar valsti, ar kuru saistītas mūsu ekonomiskās intereses. Uzskatām Krieviju par labu ekonomisko partneri ar lielu tirgu Lietuvas eksportam. Mums nepieciešams regulārs politiskais dialogs.
V. Krustiņš: – Kādi starpvalstu līgumi tiek gatavoti starp abām valstīm?
– Pašlaik darbakārtībā ir ES jautājumi, piemēram, kopējais finanšu disciplīnas līgums. Liela sadarbības joma ir iekļaušanās kopējā Eiropas enerģētikas tīklā. Veiksmīgi atrisinājām Gaisa patrulēšanas jautājumu. Nesen iznāca ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbību. Valodas zināšanu jomā nemaz nav tik slikti – Lietuvā ir letonikas centri, un Latvijā ir lituānistikas centrs, arī Rīgas lietuviešu vidusskola. Mēs varētu mācīt savas valodas pierobežas reģionos vai arī dažos abu valstu televīziju raidījumos likt subtitrus mūsu valodās. Pie mums uzņēmēji jau interesējas par cilvēkiem, kas zinātu lietuviešu un latviešu valodu. Lai arī mūsdienās dominē ES jautājumi, divpusējās attiecības ir mūsu saknes.
Ģ. Vikmanis: – Kāda ir Latvijas nozīme Lietuvas ekonomikā?
– Daudz eksportējam uz Eiropas Savienību, Krieviju. Latvijas tirgus nozīmība arvien pieaug. Mēs uz Latviju eksportējam preces un pakalpojumus divu miljardu eiro apmērā, bet Latvija – 1,5 miljardus.
