Valstij – “pirmā roka” uz Lielajiem kapiem 1
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir saskaņojusi Lielo kapu pārdošanas līgumu ar pircēju – Rīgas pašvaldību, kura jau strādā pie īpašuma sadalīšanas, šonedēļ teica LELB sabiedrisko attiecību pārstāvis Kaspars Upītis. Taču pirmpirkuma tiesības uz šo kultūrvēsturisko dārzu un parku arhitektūras ansambli “Lielie kapi” ir valstij.
Vakar tapa zināms, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) lūgusi šīs “pirmās rokas” tiesības izmantot. Pašas VKPAI rīcībā nav līdzekļu Lielo kapu izpirkšanai, un Kultūras ministrija (KM) nosūtījusi pieprasījumu izvērtēšanai Finanšu ministrijā. Lemt par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu var Ministru kabinets, izvērtējot informāciju par šīs teritorijas saglabāšanas un turpmākās attīstības iespējām.
Cena – 372 000 eiro
KM pērn izstrādātie priekšlikumi grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā pašlaik tiek izskatīti Saeimā, vēsta KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Viņa skaidro: “Grozījumi paredz, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti vai pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta vēsturisko parku, dārzu un kapsētu kultūrvēsturiskā vērtība un teritorija. Tāpat grozījumos nostiprināts, ka nedrīkst mainīt šo teritoriju funkciju jeb izmantošanu, ja tas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķiem.”
Ministrija Lielo kapu kultūrvēsturiskā mantojuma sakopšanai šogad paredzējusi 100 tūkstošus eiro, tos izmantos galvenokārt avārijas stāvoklī esošo kapliču glābšanas un dažu mākslas pieminekļu konservācijai.
LELB un Rīgas pašvaldība ir vienojusies par īpašuma viena kvadrātmetra cenu 1,52 eiro, un kopējā īpašuma vērtība aplēsta 372 tūkstošu eiro apmērā. Ja valsts izmantos pirmpirkuma tiesības, tā Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai 372 000 eiro samaksās no valsts budžeta.
Cik maksās apsaimniekošana?
Pērn decembrī Rīgas pašvaldības amatpersonas izteicās, ka turpmāk ik gadu Lielo kapu teritorijas apsaimniekošanai varētu plānot aptuveni simts tūkstošus eiro. Skaidroju, vai ir rēķināts, cik valstij ik gadu izmaksātu Lielo kapu teritorijas apsaimniekošana. VKPAI kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste Alma Kaurāte-Java atsaka, ka uz to pašreiz nevar atbildēt. Tas būtu Finanšu ministrijas kā valsts kapitāldaļu turētājas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ziņā. VKPAI ziņu par Rīgas pašvaldības un LELB pirkšanas–pārdošanas līgumu saņēmusi 17. februārī. Tā kā valstij izlemšanai par savu pirmpirkuma tiesību izmantošanu ir 60 dienas laika, šis jautājums bija jāsteidz virzīt tālāk.
Par VKPAI aicinājumu valstij kļūt par Lielo kapu teritorijas īpašnieci gandarīta ir aktīvistu grupas “Lielo kapu draugi” pārstāve Rita Našeniece: “Mēs vienmēr esam bijuši par to, lai šī teritorija piederētu valstij.” Šī biedrība aktīvi iestājās pret pašvaldības ieceri Senču ielā, kas padomju laikā tika izbūvēta Lielo kapu teritorijā, izbūvēt jaunu tramvaja līniju uz Skansti. Šis projekts tautā ieguva “kapu tramvaja” nosaukumu. Jau oktobrī aktīvisti nosūtīja valsts augstākajām amatpersonām vēstuli, kurā citstarp bija teikts: “Pieprasīt Rīgas domei izskatīt arī citas Rīgas pilsētas un Skanstes rajona transporta attīstības shēmas un tās publiski pamatot; piešķirt Lielajiem kapiem nacionālo interešu objekta statusu un veidot atbilstošu aizsargzonu; atcelt ielu sarkanās līnijas Lielo kapu teritorijā, tādējādi mazinot apdraudējumu kapiem kā Valsts nozīmes arhitektūras piemineklim; izvērtēt Lielo kapu juridiskās piederības jautājumu; nodrošināt, lai kapi vai to papildu daļa nepārietu pašreizējās Rīgas domes pārziņā.”
“Vieta, par kuru sapņojām”
Luteriskā baznīca kopā ar Lielo kapu teritorijas pārdošanas līgumu virzīja arī jautājumu par zemesgabala iegūšanu baznīcas celtniecībai Imantā. Tādu Rīgas domes Īpašuma departaments arī apsolīja. “Tika nolemts, ka mums tiek rezervēts zemesgabals Imantā vietā, par kuru iepriekš sapņojām. Tas atrodas Zentenes ielas un Anniņmuižas bulvāra krustojuma stūrī,” stāsta K. Upītis. “Tur ir brīvs laukums, un tālāk sākas mežs. Brīdī, kad veiks detālplānojuma maiņu, jo tur īpašums jānodala no parka teritorijas, mums tas būs vai nu jānopērk, vai jāīrē. Galvenais – mums būs vieta, kur par šo kapu pārdošanas naudu uzcelt baznīcu.” Dievnama būvniecībai pašvaldība ir rezervējusi zemesgabalu 4000 kvadrātmetru platībā. K. Upītis lēš, ka pietiktu ar mazāku platību, varbūt 1200 kvadrātmetriem.
RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs pauž viedokli, ka, viņaprāt, vienošanās ar LELB par zemesgabalu būšot spēkā arī gadījumā, ja Lielo kapu ansambli nopirks valsts, nevis pašvaldība. Par zemesgabala lielumu Imantā viņš teic, ka blakus baznīcai taču vajadzēs arī autostāvvietu un par dievnama vajadzībām atdalāmā zemes gabala platību tiks lems tad, kad būs arhitekta atbilstīgi pilsētbūvniecības prasībām izstrādāts projekts.
