Valstij nelojālo skolotāju vēl vērtēs 0
To atzīst Rīgas 40. vidusskolā, kuras krievu valodas un literatūras skolotājs Vladislavs Rafaļskis radio ēterā paziņojis, ka ir nelojāls Latvijas valstij. Spriežot pēc pirmajām skolēnu aptaujas anketām, nekas neliecinot, ka kāds skolotājs bērnus “neaudzinātu patriotismā”.
Tāpēc skola neredz iemesla vērsties pret Vladislavu Rafaļski. Taču, savu nelojālo attieksmi pret valsti paužot medijos, “viņš to vienlaikus pauž arī saviem audzēkņiem, un neviens nešaubās, ka ar šādiem izteikumiem nevar skolēnos audzināt patriotismu”, secina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.
Kaut arī Izglītības likums nosaka, ka pedagogam jāaudzina Latvijas patrioti, pierādīt, ka kāds pedagogs to nedara, ir grūti. To atzīst Rīgas 40. vidusskolā, kuras krievu valodas un literatūras skolotājs Vladislavs Rafaļskis radio ēterā paziņojis, ka ir nelojāls Latvijas valstij: “Esmu gatavs godīgi pateikt, ka esmu šai valstij nelojāls. Es šo režīmu vienkārši nicinu.” Tā gan nebija pirmā reize, kad V. Rafaļskis, kurš ir partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” biedrs, demonstrēja savus politiskos uzskatus – viņš bija arī viens no aktīvākajiem protestētājiem pret 2004. gada krievu skolu reformu, bet vēlāk, tērpies svītrainās drēbēs, 16. martā ālējās pie Brīvības pieminekļa un apsaukāja latviešu leģionārus.
Taču visas šīs darbības veiktas ārpus klases un skolas vadībai neesot pierādījumu, ka V. Rafaļskis nepildītu Izglītības likuma 51. pantā noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus, tostarp “veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus”.
Pēc tam, kad Nacionālā apvienība (NA) pievērsa uzmanību V. Rafaļskim, sarosījās Rīgas dome (skolas ir pašvaldību pārziņā). Izglītības, kultūras un sporta departaments sazinājās ar skolu, lai noskaidrotu, kāda būs skolas turpmākā rīcība saistībā ar V. Rafaļska izteikumiem.
Nu runā tikai par valdību
Kā noskaidroju, viesojoties 40. vidusskolā, skolas direktora pienākumu izpildītāja Jeļena Vediščeva ir rīkojusies: V. Rafaļska rīcību un pēdējos izteikumus nu vētīs vai viss skolas kolektīvs. Jau pirmdien notika skolas krievu valodas un literatūras metodiskās komisijas sēde. Tur V. Rafaļskis skaidrojis, ka nemaz neesot nelojāls Latvijas valstij, tautai un kultūrai. Viņš esot nelojāls “valdībai un režīmam”. V. Rafaļska kolēģi secinājuši, ka pedagogs provocēts teikt valstij nelojālas runas. Kam šī provokācija bijusi izdevīga? Kāpēc uz raidījumu par bilingvālo izglītību aicināts tieši V. Rafaļskis, kurš stundas vada tikai krieviski? Vai ne tāpēc, ka viņš ir emocionāls un žurnālisti jau iepriekš zinājuši, ka no viņa sagaidīs kādu pipariņu? Lūk, tādi jautājumi un spriedumi valdīja sanāksmē!
Tomēr galu galā kolēģi atzinuši – kā skolotājs V. Rafaļskis pateicis pārāk daudz un turpmāk, izsakot savu viedokli, viņam esot strikti jānorāda, vai viņš izsakās kā pedagogs vai kā partijas pārstāvis un Latvijas pilsonis.
Šodien skolā paredzēta ētikas komisijas sēde, kurā arī izskatīs V. Rafaļska izteikumus. Šāda komisija skolā dibināta jau iepriekš, taču nekad nav bijis precedenta, ko tai izskatīt. Komisija var ierosināt skolas vadībai V. Rafaļski disciplināri sodīt, piemēram, izsakot rājienu.
Aptaujā skolēnus
J. Vediščeva apgalvoja, ka skolas vadībai interesē “pedagoga pedagoģiskā pozīcija, cik daudz pedagogs audzina bērnos cieņu pret valsti, pret sevi, pret dabu, pret kultūru”. Tāpēc izveidota īpaša anketa, kura jāizpilda skolēniem un kurā uzdoti jautājumi par valodu un sociālo zinātņu priekšmetu skolotāju, tātad ne tikai V. Rafaļska, darbu. Visas anketas vēl nav apkopotas. Taču pašreizējie dati liecina, ka neviens bērns nav atbildējis, ka kāds skolotājs viņus “neaudzinātu patriotismā”. Spriežot pēc skolēnu sniegtajām atbildēm, V. Rafaļskis citu skolotāju vidū nekādi neizceļas.
Tā nu skolā secināts, ka stundās V. Rafaļskis nepauž tādus viedokļus kā masu medijos, līdz ar to skolas vadībai neesot iemesla atbrīvot viņu no darba. “Kā pilsonei man arī, pirmo reizi dzirdot kolēģa izteikumus radio ēterā, mati saslējās stāvus, bet kā direktora pienākumu izpildītāja es varu rīkoties tikai likuma ietvaros, un Rafaļska kungs teic, ka viņš audzina bērnos mīlestību uz Latviju,” stāstīja J. Vediščeva un norādīja uz Izglītības likuma 50. pantu, kurā minēts, kādas personas nedrīkst strādāt par pedagogiem: par nelojalitāti tur nekas nav teikts.
Jautāta, kā tieši V. Rafaļskis bērnos audzina mīlestību pret Latviju, J. Vediščeva atbildēja: “Viņš nesaka neko sliktu par Latviju, latviešiem un Latvijas kultūru. Manuprāt, tas jau ir ļoti daudz, ja ņem vērā, kā daudziem patīk tramvajā spriest, cik slikti latvieši vai krievi.” Kopumā V. Rafaļskis skolēniem ļoti patīkot, jo esot harismātisks.
J. Vediščeva pazīst V. Rafaļski 16 gadus. Ne reizi viņš neesot izmantojis skolu kā politisko tribīni. Arī 2004. gadā, kad notika daudzi skolēnu protesti pret izglītības sistēmas latviskošanu, V. Rafaļskis skolēnus neesot aģitējis protestēt. Stundu laikā 40. vidusskolas skolēni uz protestiem nav gājuši, taču pēc stundām to neviens nav varējis liegt.
Bet kā lai noticam, ka stundās V. Rafaļskis pauž ko citu, nevis to, ko presē? J. Vediščeva apgalvoja, ka V. Rafaļskim varētu būt tuvāka pirmskara Latvija, kad mazākumtautībām bija vairāk tiesību runāt savā valodā. “Mans pilsoniskais viedoklis gan ir, ka skola tagad nokļuvusi likteņdzirnās, un var jautāt, vai skolotājs, kurš visai valstij pateicis, ka nav lojāls, ir tiesīgs strādāt skolā? Taču Drošības policija uzskata, ka nekas nav pārkāpts, un tad mums jādomā, kā īsti mēra lojalitāti. Likumus taču Rafaļskis nav pārkāpis.” Ja V. Rafaļski atlaistu, par ko viņš vērstos tiesā, skolai nāktos tiesāties un, iespējams, pat zaudēt.
Skolas pagaidu vadītāja norādīja, ka ļoti daudzi valsts iedzīvotāji nav ikdienā lojāli valstij, un jautāja, vai tad, ja līdzīgi būtu izteicies kādas latviešu skolas skolotājs, reakcija arī būtu tik saasināta.
Par Rafaļski spriedīs Saeimā
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka viņa vadītā Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija nākamnedēļ izskatīs V. Rafaļska gadījumu un spriedīs arī par nepieciešamajām izmaiņām likumos. “Mēs esam apņēmušies panākt, lai Rafaļskis skolā vairs nestrādātu,” neslēpa R. Dzintars un pastāstīja, ka apvienības jaunieši, piketējot pie Rīgas domes, aicinās pašvaldību rīkoties aktīvāk.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane toties uzsvēra, ka par V. Rafaļski jālemj skolas vadībai, jo pašvaldības ziņā ir tikai direktoru iecelšana un atcelšana.
Tajā pašā laikā viņa nekavējās paust savu viedokli par pedagoga rīcību: “Jā, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un katram cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli. Bet skolotājs ir arī audzinātājs. Tāpēc pat, ja viņš domā tā kā Rafaļskis, viņam nevajadzētu publiski paust šādu viedokli.
Paužot to medijos, viņš to vienlaikus pauž arī saviem audzēkņiem, un neviens nešaubās, ka ar šādiem izteikumiem nevar skolēnos audzināt patriotismu. Rafaļska rīcība bijusi vismaz dumja. Tāpēc domāju, ka skola skolotājam izteiks vismaz nosodījumu.”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”) pieļāva, ka, iespējams, striktāk piemērojot pašreizējo likumu, V. Rafaļski tomēr būtu iespējams atlaist. Viņa arī sacīja, ka ar likuma burtu ne viss ir panākams. Tāpēc svarīgi, lai sabiedrība izteiktu vienotu nosodījumu šādu viedokļu paudējiem. I. Druviete pauda neticību, ka V. Rafaļskis necieņu pret valsti, kaut slēptā veidā, nepauž arī stundās.
40. vidusskolu ilgus gadus vadīja Gaļina Jefremova, kura bija viena no pirmajām mazākumtautību skolu vadītājām, kas ieviesa bilingvālo izglītību. Kā uzzināju skolā, par V. Rafaļska aktivitātēm viņa nebijusi sajūsmā, tomēr neredzējusi pamatu skolotāju atlaist. Patlaban direktore devusies pensijā un konkursam uz brīvo direktora amatu pieteikušies četri pretendenti. Jauno direktoru, visticamāk, apstiprinās oktobra beigās.
