Valstij nav naudas, lai apmaksātu zāles smagi slimiem cilvēkiem 0
Indulim, kurš sirgst ar metastātisku nieru audzēju, ārsts medicīniskajā dokumentācijā ir ierakstījis: “dzīvildze – seši mēneši”. Ja viņam būtu tik daudz naudas, lai iegādātos audzēja ārstēšanai nepieciešamās mūsdienīgās zāles (likums redakcijai liedz minēt šo zāļu konkrētu nosaukumu, jo tas ir recepšu medikaments), kas maksā divus tūkstošus latu, tad Induļa mūžs pagarinātos par diviem trim gadiem.
Tāpēc ārstu konsilijs jeb trīs onkologi ķīmijterapeiti ir uzrakstījuši oficiālu medicīnisko atzinumu, ka pacientam ir nepieciešamas tieši šīs zāles, jo tās ir vienīgās efektīvās, lai cīnītos ar smago kaiti.
Indulis man rāda aprīlī saņemto Nacionālā veselības dienesta (NVD) liktenīgo vēstuli, kuru parakstījis šīs iestādes direktora pienākumu izpildītājs Andrejs Doveiks un kurā Indulim ir atteikta ārstu ieteikto zāļu iegādes izdevumu kompensācija no valsts naudas maka. Vēstule uzrakstīta uz trim lapām, mēs abi saprotam tikai šo vienu teikumu, kā arī piebildi, ka “personai ir tiesības apstrīdēt dienesta lēmumu viena mēneša laikā Veselības ministrijā”, bet iesniegums ir jānes uz to pašu dienestu, kas atsūtījis atteikuma vēstuli. Pārējais vēstulē rakstītais ir saprotams tikai pašiem birokrātiem.
Vēlāk, kad NVD interesējos, vai tiešām nav iespējams smagi slimiem cilvēkiem uzrakstīt šīs vēstules cilvēcīgā valodā, man atbildēja, ka tās tiekot rakstītas ar domu, ka pacients, iespējams, vērsīsies tiesā un tur cilvēcīga valoda nederot, visam jābūt precīzi ierēdnieciski.
Disciplinēts pacients ar ielaistu audzēju
Indulis ir ļoti disciplinēts pacients – viņš regulāri apmeklējis ģimenes ārsti. Kad parādījušās sūdzības par vēdera un muguras sāpēm, daktere viņu sūtījusi pie speciālistiem, kas Induli izmeklējuši. “Un tā trīs gadus, kamēr, bāc, atklāja, ka man ir nieru mazspēja un jātransplantē trešā niere. Pēc tam sekoja vēl divas operācijas, pēc kurām katru trešo nedēļu es apmeklēju ārstus Stradiņa slimnīcā, bet pēc diviem gadiem, hop, atklājās metastātisks jau ceturtās stadijas kreisās nieres vēzis,” stāsta Indulis. Tagad gan viņš, gan dzīvesbiedre Vita secina, ka pret savu veselību vari izturēties ar vislielāko atbildību, bet nav nekādas garantijas, ka ārsti kaut ko būtisku nepalaidīs garām.
Stradiņa slimnīcas Nieru transplantācijas centra nodaļas vadītājs Jānis Bicāns, izpētot Induļa slimības vēsturi, domīgi secina, ka, iespējams, patiešām kaut kas ir palaists garām – ultrasonogrāfijā, apskatot transplantēto nieri, dakteri, visticamāk, nav uzmetuši acis kreisajai nefunkcionējošajai nierei, kuru jau pamazām sācis grauzt vēzis. Taču tajā pašā laikā ārsts Bicāns norāda, ka pacientiem, kuriem transplantēta niere, onkoloģiskās kaites var uzbrukt 40 reižu biežāk nekā tiem cilvēkiem, kam šāda operācija nav veikta.
Sarakstā nav zāļu, kas ārstē vēzi
Tagad Induli ārstē P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkologs Viktors Kozirovskis, un arī viņš ir izlasījis NVD atteikumu apmaksāt pacientam nepieciešamo medikamentu. “Tā viltīgi uzrakstīts, lai ārstē ar tām ļaundabīgajiem audzējiem paredzētajām zālēm, kas ir valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Tur jau tā lieta, ka vienīgās sarakstā iekļautās zāles, kas ārstē vēzi, ir cits vecās paaudzes medikaments, kas manam pacientam nepalīdz. Pārējās ir narkotikas, antidepresanti, hormonālie līdzekļi un citi, kas noņem sāpes, temperatūru, sliktu dūšu utt., bet nekavē vēža šūnu augšanu un nepagarina cilvēka mūžu. Pie manis tikko uz pieņemšanu ieradās pacients, kam ir līdzīgs veselības stāvoklis kā Indulim.
Viņam atrada nieru audzēju ar metastāzēm kaulos, slimnieks cieta pamatīgas sāpes. Ārstu konsilijs pieprasīja viņam par valsts naudu apmaksāt tās pašas zāles, ko tagad ārsti iesaka Indulim, un tās pirms diviem gadiem piešķīra, jo valstij zāļu kompensācijas sistēmā nebija tāds naudas deficīts kā patlaban. Pacientam šīs zāles labi palīdz.”
Dakteris Kozirovskis min, ka ik gadu 500 – 600 cilvēku saslimst ar nieru audzēju un vienai trešdaļai no viņiem diagnozes konstatēšanas brīdī ir ielaista vēža stadija, ko nevar operēt. Apmēram pusei slimnieku, kam bijusi operācija, pēc kāda laika parādās metastāzes. V. Kozirovskis: “Pacients var apmeklēt ārstus reizi pusgadā, bet pirmās sūdzības rodas tikai tad, kad jau ir metastāzes. Diemžēl onkoloģijā nekad nevar zināt, kā būs. Mums ir gadījumi, kad slimnieks regulāri gājis pārbaudīties pie ārsta, bet viņam diagnosticēta slimība ielaistā stadijā. Brīdinu, ka ar tām pārbaudēm nevajadzētu pārcensties, jo viens kompjūtertomogrāfijas izmeklējums kaitīguma ziņā ir līdzvērtīgs tūkstoš izsmēķētām cigarešu paciņām.”
Dīvaini aprēķini
Ja daktera pieminētais pacients, kuram dota iespēja tikt pie dzīvībai svarīgā medikamenta, šīs zāles būtu lūdzis valstij apmaksāt, sākot no šī gada 1. janvāra, viņam tāpat kā Indulim tas tiktu liegts, jo individuālo kompensāciju sistēma ir likvidēta, bet vietā jauna nav radīta. Veselības ministre Ingrīda Circene solīja, ka zāles, kas pacientiem ir nepieciešamas, lai uzturētu dzīvību nieru audzēju un citu ļaundabīgo audzēju gadījumos un kas iepriekš kompensēja individuāli, tiks iekļautas kopējā valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Tas naudas trūkuma dēļ nav izdarīts. 2012. gadā no valsts budžeta valsts apmaksātajām zālēm tika piešķirti 81,7 miljoni latu, šogad mazāk – vairs 78,4 miljoni latu. Ne Finanšu ministrija, ne Saeima nav ņēmusi vērā, ka pacientu skaits, kam tās nepieciešamas, ar katru gadu palielinās.
Kaut arī valdība 11. jūlija sēdē atbalstīja gandrīz astoņu miljonu latu papildus piešķiršanu veselības aprūpei, kur aptuveni 2,1 miljons latu tiks paredzēts valsts apmaksātajām zālēm, tomēr ar šo naudu nepietiks, lai dotu cerības Indulim un viņam līdzīgajiem slimniekiem, jo tās ir tik daudz, lai segtu finansiālo caurumu, kas radies, nemaz nerēķinot klāt individuālās kompensācijas.
Maijā valdības sēdē Veselības ministrija ziņoja par finanšu situāciju nozarē un analizēja problēmas zāļu kompensācijas sistēmā. Tika norādīts, ka 2012. gadā individuālās kompensācijas bija nepieciešamas 1055 pacientiem 1,8 miljonu latu apmērā. Taču augstā pacientu līdzmaksājuma dēļ zāles iegādājušies tikai 584 slimnieki par 1,2 miljoniem latu. Aizvadītajā gadā strauji pieauga vidējās zāļu cenas, lielam skaitam tika atklāts nieru vēzis (ap 500 slimniekiem), kura ārstēšanai ir nepieciešami dārgi medikamenti. Tātad šogad naudas bija nepieciešams vairāk, nevis mazāk, tāpēc Veselības ministrija papildus ir pieprasījusi vēl 20 miljonus latu valsts apmaksātajām zālēm. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis ar sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes starpniecību par iespēju šos līdzekļus saņemt atbildēja, ka “augustā, kad būs apkopoti dati par ekonomiskās attīstības tempiem pirmajos sešos mēnešos un nodokļu ieņēmumiem, tiks lemts par šā gada budžeta grozījumu veikšanu. Ja šādi grozījumi tiks veikti, Veselības ministrijas vajadzības būs viena no galvenajām prioritātēm tāpat kā pagājušajā gadā, kad budžeta grozījumos VM tika piešķirts vislielākais līdzekļu apjoms. Papildus līdzekļu piešķiršana veselības aprūpes nozarei būs viena no nākamā gada budžeta prioritātēm, un šo nepieciešamību sarunās ar koalīcijas partneriem aizstāvēs arī pats premjers.”
Bet smagi slimajiem pacientiem šie solījumi ir tukši vārdi, jo viņiem ir svarīga katra diena, un, kamēr valdība gatavojas piešķirt kādas naudas summas, ne viens vien no viņiem vairs nebūs dzīvo vidū.
Naudas trūkuma dēļ Kompensējamo zāļu sarakstā jaunās paaudzes zāles, kas izmaksā 10 un pat 20 tūkstošus latu, nav iekļautas kopš 2010. gada.
“Mums reāli nav naudas nosegt to, kas šobrīd jau ir sarakstā. Individuālo kompensāciju nauda jau gandrīz ir iztērēta, patlaban darbinieki skaita katru santīmu. Tā nav izeja. Mums ir vesela mape ar zālēm, ko vajadzētu iekļaut sarakstā un kas gaida, kad tiks piešķirta nauda,” saka Inese Kaupere, NVD Zāļu un medicīnas ierīču departamenta direktore.
Viņas vadītais departaments ir sarēķinājis, ka faktiski vajadzētu papildus vēl 40 miljonus latu, lai cilvēkiem nevajadzētu mirt zāļu trūkuma dēļ. Ne viens vien darbinieks dienestu esot pametis, jo nespējot izturēt spriedzi, kad ierodas mirstošs cilvēks un visu vainu, ka netiek pie zālēm, uzveļ ierēdņiem. I. Kaupere: “Cilvēks mirst, un viņam liekas, ka zāles ir vienīgais glābiņš. Sliktajam ierēdnim ir jāraksta vēstule un jāatsaka. Tas ir ļoti nepatīkami un sāpīgi. Vēl sāpīgāk ir, kad pacients ierodas pie mums un mums viņam ir jāskaidro situācija, ka valsts nav piešķīrusi tik daudz naudas, lai cilvēks varētu saņemt medikamentus, kas pagarinātu viņa mūžu.”
No tiem slimniekiem, kam ārsts izraksta vienīgo viņa slimības ārstēšanai nepieciešamo dārgo medikamentu, to spēj apmaksāt viens no desmit, pastāstīja dakteris Kozirovskis. Pārējie stāv pie paradīzes vārtiem un gaida, kad tie atvērsies…
Individuālās zāļu kompensācijas
(tās saņem tikai tie pacienti, kam medikamentu apmaksa sākta pirms 2013. gada 1. janvāra)
| Gads | Valsts apmaksātā summa (Ls) |
Pacientu skaits |
| 2009 | 565 307,07 | 157 |
| 2010 | 504 144,37 | 230 |
| 2011 | 793 034,83 | 376 |
| 2012 | 1 219 134,53 | 554 |
| 2013. gada 5 mēneši | 727 924,41 | 365 |
Viedoklis
Karalis – Excel tabula?
“GlaxoSmithKline Latvia SIA” valdes priekšsēdētājs Dins Šmits: “Pildot savu apņemšanos veicināt medikamentu pieejamību Latvijā, mēs 2012. gadā piegādājām ievērojamu daudzumu inovatīvu un dārgu medikamentu Latvijas onkoloģiskajiem slimniekiem. Esam apmaksājuši ārstēšanas kursus gan nieru vēža, gan mīksto audu sarkomas, gan krūts vēža pacientiem. Nacionālā veselības dienesta (NVD) darba sastāvdaļa ir izlemt, kādas zāles pacientam būs pieejamas un kādas ne. Reizēm šī izvēle nozīmē izlemt, kam dzīvot un kam mirt. Ierēdņu lēmumu ietekmē daudzi faktori, t. sk. racionālie – vai attiecīgajām zālēm ir medicīniskā vērtība, vai budžets tās var atļauties, kādas ir alternatīvās resursu ieguldījumu iespējas. Bet ir arī ētiskā daļa – vai, izdarot izvēli, lēmuma centrā ir pacients vai arī akla turēšanās pie burta, izvairīšanās pieņemt lēmumus, kas apdraud amatu. Raksturojot situāciju ar zālēm vēža pacientiem, man radies iespaids, ka lēmumu līdzsvars ir pārmēru nosvēries “sausā burta” pusē un par karali ir kļuvusi Excel tabula.”
