Eiropas investīcijas Latvijā – krietni virs vidējā. Saruna ar EIB viceprezidentu Pimu van Balekomu 4
Vakar finanšu ministrs Jānis Reirs un Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Pims van Balekoms parakstīja vienošanos, kas paredz Latvijai 200 miljonu eiro aizdevumu.
Šo naudu Finanšu ministrija aizņemas, lai spētu nodrošināt valsts līdzfinansējumu ES atbalstītajiem lielajiem infrastruktūras projektiem enerģētikā un transportā, kā arī – pirmoreiz lauku attīstībā. Pēc līguma parakstīšanas Pims van Balekoms sniedza “LA” nelielu interviju.
– Pēdējo piecu gadu laikā EIB Latvijai sniegusi aizdevumus 380 miljonu eiro apmērā, tai skaitā pērn – 108 miljonus. Turpmākajiem pieciem gadiem esat vienojušies par 200 miljoniem. Tas ir daudz vai maz?
P. van Balekoms: – Mūsu bankas klātbūtne Latvijā privātajos un publiskajos projektos ir 1,6 miljardi eiro. Tas ir vairāk nekā 6% no iekšzemes kopprodukta, kas ir ļoti nozīmīgi. Citās valstīs, kuras pārzinu, aizdevumi ir mazāk nekā 2%. EIB ieguldījumi Latvijā ir krietni virs vidējā.
– Viens no lielākajiem EIB atbalstītajiem projektiem ir “Latvenergo” gāzes koģenerācijas stacijai TEC-2. Naudas izteiksmē tas atpelnīsies, bet tas ir strīdīgs. Pirmkārt, tas palielina Latvijas atkarību no gāzes monopolista. Otrkārt, koģenerācija ir visvairāk subsidētā, turklāt no šā gada – no visu iedzīvotāju kabatām.
– Mēs kā banka esam ieinteresēti enerģētikas diversifikācijā. Gan ES iekšienē, gan ārpusē esam vieni no lielākajiem ilgstpējīgas enerģijas atbalstītājiem – gan vēja, gan saules, gan biomasas, jo nevēlamies pieļaut pārāk lielu atkarību no viena piegādātāja. Tā ir mūsu filozofija Latvijā. Taču, lai īstenotu kādu projektu, mums vajag saņemt piekrišanu no Latvijas iestādēm un no Eiropas Komisijas. Mēs nevaram uzbūvēt vēja parku Latvijā, ja no Latvijas puses nav šādas iniciatīvas. Gribētu rosināt Latvijas pusi izstrādāt priekšlikumus enerģētikas diversifikācijai. Lietuvā, piemēram, mēs finansējām šķidrās gāzes termināli Klaipēdā.
– Viens no lielākajiem projektiem nākamajā periodā būs “Rail Baltica”?
– Mēs esam ļoti ieinteresēti šī projekta īstenošanā, kaut arī tas mūsu portfelī būtu ļoti sarežģīts un ilgtermiņa. Esam atkarīgi no trīs Baltijas valstu valdību sadarbības tā realizācijā. Tas būs mūsu portfelī, un tas varētu būt viens no Junkera investīciju plāna sastāvdaļām. Bet šajā 200 miljonu programmā ir vēl daudzi citi projekti, arī lauku attīstībā. Būtu labi, ja agrobiznesa sektorā tie būtu intensīvu pētījumu projekti.
– EIB vērtēs, kuri no ES dalībvalstu projektiem tiks īstenoti Junkera investīciju plāna ietvaros. Pēc kādiem kritērijiem?
– Par atbilstības kritērijiem vēl notiek diskusijas, un ceru, ka tās beigsies rudenī. Mēs gribētu pārliecināt Eiropas Komisiju, ES Padomi un Eiroparlamentu būt daudz elastīgākiem šo kritēriju noteikšanā. Lai projektus vieglāk varētu īstenot. Piemēram, kad investējam mazajos un vidējos uzņēmumos, mums neatļauj investēt kooperatīvos, kas lauksaimniecībā ir nepamatots ierobežojums. Gatavojamies investēt ne tikai infrastruktūrā, bet arī inovācijās un pētniecībā, jo, kā atzinis Junkers, šajās jomās Eiropas ekonomika atpaliek. Papildu finansējums jau nāk!
– Tas ir visapbrīnojamākais – kā sākotnējiem Eiropas Komisijas piešķirtajiem 16 miljardiem eiro un EIB 5 miljardiem Stratēģisko investīciju fondā izdosies pavairoties 15 reižu – līdz 315 miljardiem?
– Tas jau darbojas. 2012. gadā ES dalībvalstis kā akcionāri ieguldīja mūsu bankā 10 miljardus. Tas atļāva mums piesaistīt 60 miljardus no [starptautiskajiem finanšu] tirgiem. Vidēji mūsu investīciju daļa projektā ir kādi 30%, pārējais nāk no privātā sektora. Eiropas Savienībā tika īstenoti investīciju projekti 180 miljardu eiro vērtībā. Šajā gadījumā 10 ieguldītie miljardi pavairojušies 18 reizes! Šoreiz esam mazliet konservatīvāki – jo Junkers lūdza finasēt mazākus projektus un arī riskantākus. Tāpēc uzskatām, ka izdosies piesaistīt 15 reižu vairāk naudas par ieguldīto. Runājot par apjomu, no 2008. gada līdz šā gada sākumam EIB investīcijās ir piesaistījis 1500 miljardus eiro, kas ir piecreiz vairāk.
– Kad varētu būs gaidāmas pirmās investīcijas no Junkera plāna?
– Domāju, ka aprīlī.
– Pirms vienošanās par piešķiršanas kritērijiem?
– Tas ir mans vēstījums. Junkers lūdza sākt ātri. Mēs, saskaņojot ar dalībvalstīm, nevilcināsimies dot investīcijas projektiem. Mēs tos uzņemsim savā bilancē, un vēlāk rudenī, ja konstatēsim, ka tie atbilst Junkera plāna kritērijiem, tie varēs saņemt Eiropas Komisijas garantijas.
