Valstij jāuzticas saviem uzņēmējiem un vairāk jāpaļaujas uz veselo saprātu 0
Armands Krauze, zemkopības ministrs
Latvijas spēks vienmēr bijis laukos. Barikāžu laikā lauksaimnieki ar smago tehniku devās uz Rīgu, lai aizsargātu Latvijas neatkarību.
Zemnieki, zivsaimnieki un pārtikas ražotāji ir tie, kas krīzes situācijā nodrošinās mūs ar stratēģisko resursu – pārtiku. Kad runājam par ieguldījumu mūsu valsts drošībā, allaž paturēsim prātā – bez pārtikas nevar iztikt neviens Latvijas iedzīvotājs, karavīrs un robežsargs.
Neviena nozare nespēj sevi atražot tā, kā to dara birokrātija. Ir pat iespaids, ka pasaulē darbojas kāds īpašs “birokrātijas nezūdamības likums”, jo, lai mazinātu birokrātiju, tiek veidotas darba grupas, un vienas nocirstās “pūķa galvas” vietā nekavējoši izaug trīs citas.
Birokrātijas brikšņi patiešām daudzu gadu laikā saauguši tā, ka jāizcērt bez žēlastības. Vai ar šo sērgu vispār var cīnīties? Var. To pierāda Zemkopības ministrijā pērn sāktā administratīvā sloga mazināšana ministrijas resora iestādēs. Mēs spējam parādīt, kā birokrātija ir apkarojama bez dažādām darba grupām, ilgtermiņa plāniem un diskusijām. Minēšu konkrētus piemērus.
Apstiprināti grozījumi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā, tādējādi vienkāršojot atbalsta maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem. Proti, esam atteikušies no prasības daudzkārt ievadīt dažādus datus, un lauksaimnieki var izvēlēties uzskaiti veikt pašu izvēlētā elektroniskā sistēmā vai failā. Informācijas iesniegšanas skaits ir samazināts no četrām reizēm uz vienu.
Samazināts arī iestāžu skaits un līdz ar to izmaksas – Lauksaimniecības datu centra funkcijas no šī gada sākuma nodotas Lauku atbalsta dienestam. Tas nozīmē vienotu, vienkāršotu uzraudzību un mazāku darbinieku skaitu. Tāpat likvidēta prasība pēc papīra zvejas žurnāliem, samazināts administratīvais slogs meža apsaimniekošanas jomā, kā arī plānveida inspekciju biežums pārtikas ražošanas uzņēmumos. Ieviesti jauni e-pakalpojumi un digitālie risinājumi, kas atvieglo un paātrina pakalpojumu pieteikšanu un pieaug to klientu skaits, kuri izmanto digitālās iespējas.
Šis uzskaitījums liecina, ka birokrātiskā sloga samazināšana ir pilnīgi iespējama. Galvenais ir vēlme to darīt. Cilvēkiem ir jāstrādā, nevis jāražo papīri papīru galā. Valstij jāuzticas saviem uzņēmējiem un vairāk jāpaļaujas uz veselo saprātu. Pret negodprātīgu rīcību, ja tāda ir, jācīnās ar citām metodēm un citām institūcijām. No tā nedrīkst ciest cilvēki, kas godprātīgi strādā un rūpējas par savas ģimenes, novada un valsts labklājību.
Administratīvā sloga mazināšana ir viens no veidiem, kā palīdzēt zemkopības nozarē strādājošajiem, otrs – vismaz tikpat nozīmīgs – ir nepieciešamā atbalsta sniegšana. Bez liekas kautrības varu teikt, ka šajā jomā paveikts daudz. Ieskatam – daži skaitļi.
2024. gadā no Eiropas Savienības (ES) fondiem Latvijas lauksaimniecības attīstībai izmaksāti 528,5 miljoni eiro. Valsts papildu atbalsts lauksaimniecībai 2024. gadā bija 67,6 miljoni eiro. Finansējums lauksaimniekiem apdrošināšanai un kredītprocentu dzēšanai šogad saglabāts tādā pašā apjomā kā 2024.gadā, kas ir par 31% vairāk nekā 2023. gadā.
Lauksaimniecības nozarei saglabāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, kas paredz, ka līdz 2029. gada 31. decembrim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļaus saņemtās valsts subsīdijas vai ES maksājumus.
Likumdošanā nostiprināta pastāvīga samazinātā PVN likme 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas turpinās darbs pie skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveides, lai skolēni ikdienā varētu saņemt primāri no vietējiem produktiem pagatavotu maltīti.
Zemkopības ministrija ir labs piemērs, kā Eiropas gaiteņos cīnīties par mūsu valsts interesēm un godīgu konkurences cīņu. Kā piemēru varu minēt Briselē panākto iespēju sniegt lielāku valsts atbalstu ražojošajām lauku saimniecībām. Lauksaimniekiem noteiktā valsts atbalsta individuālā summa, tā sauktais De minimis, kuru piešķir trīs gadu periodā, palielināta no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro, kā arī Latvijai regulā noteiktā maksimālā kopsumma trīs gados piešķirtajam valsts atbalstam ir palielināta no 20,2 līdz 38,45 miljoniem eiro.
Vai ar paveikto ir pietiekami? Domāju, ka nē. Mums svarīgi saprast, kas ir mūsu valstiskās prioritātes, par kurām cīnāmies, un kur nepieciešami kompromisa risinājumi. Tomēr varu apliecināt, ka lauksaimnieku, zivsaimnieku un mežsaimnieku intereses tiek aizstāvētas un darbs turpinās.
Apmaksā partija “Zaļo un Zemnieku savienība”.
