“Vai tas, ka oficiālā leksikā Latvijas čigānus tagad dēvē par romiem, viņu dzīvē ir ko mainījis?” Saruna ar Rudīti Kalpiņu 47
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jautā, kam gribi, gandrīz vai visi atzīst, ka latviešu valoda joprojām jāsargā – gan no svešvalodu agresīvās ietekmes, gan pašu paviršības, slinkuma un reizēm pat vienaldzības.
Literāte, žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, kas pieskaitāma valodas sargu, kā pati saka, mazajam pulciņam, aicina arī valsti aktīvi nostāties latviešu valodas lietotāju pusē.
Ar Rudīti Kalpiņu vēlos turpināt pagājušajā “Valodā uz galodas” (lasīt 20. maija žurnālā “Mājas Viesis”. – I. P.) aizsākto sarunu par Valsts prezidenta Egila Levita deviņiem priekšlikumiem latviešu valodas nostiprināšanā.
Jau pieminētajā sarunā Silvija Brice sprieda, ka priekšlikumi nāk 30 gadus par vēlu. Kā jūs tos vērtējat?
Pirmais prezidents trīsdesmit gadu laikā, kurš tik precīzi un bez izvairības definē gadiem aizlaistās un samilzušās problēmas valodas laukā, nosaka rīcības virzienus un konkrētus uzdevumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai.
Lai gan medijos šis ļoti svarīgais valodas politikas dokuments knapi tika pieminēts, paņemot vien PVN tēmu, iesaku vēstuli Ministru kabinetam atrast un izlasīt.
Prezidents raksta, ka jārada tādi apstākļi, lai “ikviens varētu pilnvērtīgi funkcionēt Latvijas sabiedrībā un jēgpilni veidot savu dzīvi arī tad, ja pārzinātu un lietotu tikai vienu – latviešu – valodu”.
Viņš arī kritiski vērtē “gļēvumu un nespēju novērst Latvijas cilvēku diskrimināciju darba tirgū, ja tie nepārvalda krievu valodu. Krievu valodas zināšanas joprojām tiek pieprasītas nevietā un nepamatoti”.
Tādi ir arī mani novērojumi, piemēram, ārstiem nereti prasa krievu valodas zināšanas. Tātad jaunie speciālisti, kuri to nezina, darbu dabūt nevar. Arī iepirkumu speciālistam prasa krievu valodas zināšanas.
Kāpēc jāizceļ vienas valodas pārākums attiecībā pret citām minoritāšu valodām? Šo situāciju noteikti var analizēt, rast risinājumu. Varbūt veidojams tulku dienests? Citu etnisko minoritāšu vai ārvalstu pilsoņu gadījumā taču pieaicina tulkus.
Jāteic, ka to, kuri spēj iztēloties, kā tas būtu, ja Latvijā valsts valodas likums pilnā mērā darbotos arī praksē, ir samērā maz arī pašu latviešu vidū. Vieni ir ar rusifikācijas laika mantojumu, otri – ar atvērtību jebkādām ietekmēm, trešie – piesardzīgie, nogaidošie.
Pat kādreizējo trimdas latviešu vidū nemaz nav tik daudz to, kuri nesamierinās ar uzspiesto divvalodību Latvijā. Mazs ir tas pulciņš, kas pastāv uz šīs likumiskās vīzijas iedzīvināšanu un domā trīs soļus uz priekšu.
Ko vēl pievienotu Valsts prezidenta nosauktajiem darbiem?
Valodas vidē darbavietā vai lielveikalā, vai citā publiskās saziņas telpā cilvēks faktiski ir atstāts viens. Ja ir iebildumi pret valsts valodas lietojumu, juristi aicina iet uz tiesu un cīnīties.
Bet kāpēc cilvēkam būtu jāpierāda, ka viņš nav kamielis? Valstij beidzot aktīvi jānostājas latviešu valodas lietotāju pusē.
Likumu līmenī daudz kas ir noteikts, taču praksē trūkst skaidru vadlīniju rīcībai. Attieksme ir visai pavirša un nevērīga, vismaz tāds iespaids radies, dzīvojot Rīgā. Valsts valodas centrs reaģē uz sūdzībām un konsultē, nevis īsteno preventīvu un aktīvu valsts valodas politiku.
Tukšā telpa starp likumiem un praksi ir jāapzina, tiekot skaidrībā, kur kas nedarbojas un kāpēc. Jāveic audits par valsts valodas lietošanu saskaņā ar Satversmi un Valsts valodas likumu valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās.
Un, protams, jāuztur aktīva sabiedriskā doma, kuras veidošanā beidzot vajadzētu iesaistīties arī latviešu valodniekiem un literātiem. Pašlaik viņi tikai piesardzīgi noraugās dažu entuziastu darbā.
Piedalījāties Latvijas Radio 1 raidījumā, kurā tika apspriesta E. Levita vēstule, un kritizējāt sabiedrisko mediju portālu “LSM.LV” par krievu valodā izveidoto “Novadu šķirotavu”. Man šķita, ka raidījuma vadītāja pat īsti nesaprata, kur problēma?
Sabiedriskajiem medijiem būtu jārāda paraugs, taču, piemēram, portāla satura veidotājiem valsts pamatvērtības, tostarp latviešu valodas nozīmīgums, šķiet, nav īpaši būtisks.
Kam bija domāta krievu valodas versija – krieviem pasaulē vai Latvijā?
Pēc aptaujām redzam, ka gandrīz 90% cittautiešu Latvijā saprotot latviešu valodu, taču pašvaldību vēlēšanās sabiedriskais medijs nāk klajā ar Latvijas karti, uz kuras kirilicā rakstīts – “Сортировка округов”, Узнайте, что они хотят сделать в вашем крае”*, savukārt apdzīvoto vietu nosaukumi un pārējā informācija norādīta latviešu valodā.
Reizēm sabiedriskajam medijam trūkst plašāka un dziļāka konteksta izpratnes.
LR1 nevar lepoties arī ar ļoti labu latviešu valodu – vai katru rītu dzirdu kļūdas pašu raidījumu vadītāju un žurnālistu runā: “ka” vietā skan “kad”; kļūdains “dēļ” lietojums; ausīs griež tādi regulāri lietoti aizguvumi no krievu valodas kā “uzstādījums”, “pa lielam”, “saslimšana” – “slimības” vai “kaites” vietā un tā tālāk.
Par valodas degradāciju medijos publiski runā jau labu laiku. Nezinu, kāpēc tik maz tiek darīts ēterā skanošās valodas uzlabošanai. Sarunvaloda vienmēr atšķirsies no literārās, tomēr medijos tam vajadzētu būt saprāta un labas gaumes robežās.
Savulaik lielākais drauds bija krievu valodas ietekme, nu tai vēl masīvāk nākusi klāt angļu valoda. Valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs publikācijā “Riņķa dancis uz nekurieni” norāda, ka pieņemas spēkā politkorektuma, eifēmizācijas un birokratizācijas mode, kas nes līdzi neskaidrību, neprecizitāti un aizmiglotību. Kas jums par to sakāms?
Valodā spoguļojas arī dziļāki procesi, piemēram, burtiskās izpratnes dominēšana līdz pat absurdam. Jo tulkot kādu normatīvu vai likumu atbilstoši tā garam nozīmē lielākas atbildības uzņemšanos.
Bet iniciatīva viduvējībām ir sveša, tālab nevēlama. Gribētos cerēt, ka procesi iet uz labo pusi, tomēr aizvien jauni birokrātiskie akcenti to liek apšaubīt. Un birokrātijai izsenis ir sava valoda, ko sajaukumā ar juridisko valodu reizēm tiešām ir grūti saprast.
Kāda ir jūsu pirmā doma, izdzirdot vārdu salikumu “sociālās aprūpes iestāžu klienti”? Izrādās, ar to saprot cilvēkus, kuri šajās iestādēs dzīvo, tātad ir sociālās aprūpes iestāžu iemītnieki.
Un par ko liecina “krievu tautības cilvēks”, ko joprojām bieži vien saka “krieva” vietā?
Pārprastu un iedomātu toleranci no sērijas “ka tikai kāds neapvainojas”. Šķiet, šis jēdziens tika radīts 80. gadu beigās kā tāds mierinošs kušinātājs interfrontes piekritējiem.
Vai pārspīlēts politkorektums nav čigānu pārsaukšana par romiem, žīdu – vienīgi par ebrejiem un par vārdu “nēģeris” vispār vairs nevar saprast – drīkst vai nedrīkst lietot?
Vai tas, ka oficiālā leksikā Latvijas čigānus tagad dēvē par romiem, viņu dzīvē ir ko mainījis?
Ar jēdzienu “žīds” vēsturisko notikumu dēļ ir sarežģītāk, tomēr, manuprāt, akceptējami ir abi latviešu valodā pastāvošie vārdi.
Izšķiroša ir attieksme, vienalga, vai lieto vārdu “nēģeris” vai nesen ieteikto pārcēlumu no angļu valodas – “melnādainais”.
Vienlaikus jāteic, ka Īrijā, Lielbritānijā un Norvēģijā vārdiem “polis”, “lietuvietis”, “rumānis” un tā tālāk, visdrīzāk, arī ir sava “piegarša”, varbūt mums nepieņemama… Un tā bezgalīgi.
Varbūt mēs te lieki “cepamies”, runātāju latviešu valodā vēl netrūkst, valodas vide visplašākā?
Statistika rāda, ka latviešu skaits strauji samazinās. Zūdot valodas lietotājiem, pašsaprotami zūd arī valoda.
Varētu jau teikt, ka islandiešu ir ievērojami mazāk, un arī mēs teorētiski varētu pārorientēties uz pastāvēšanu un turpināšanos citā mērogā, tomēr atšķirīgais mūsu valsts ģeogrāfiskais novietojums un globalizācijas ietekme to nepieļauj.
Dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups reiz atgādināja, ka pēdējais brīdis vēsturē bieži vien izrādās pats savlaicīgākais, taču ir situācijas, kad ar varu, arī labi organizētu, neko nevar panākt.
Ja nācijai būs lemts izmirt, tā izmirs. Vienīgi – nezaudēsim pašcieņu. Pat ja nākotnē neizbēgama ir asimilācija kādā lielākā nācijā vai politiskā formācijā, nezaudēsim pašcieņu.
Tādēļ – pacīnīsimies par savu valodu! Tāda ir arī mana pozīcija.
Ir tā šķērmi, ka vismaz pusotru gadsimtu mūsu priekšgājēji ir centušies panākt latviešu valodas atzīšanu visās jomās, to veidojuši un attīstījuši, pierādījuši tās pilnvērtīgumu, un mēs, vēstures dzirnās novājināti un sapļukuši, tādā nevērībā paši esam gatavi panākto degradēt un zaudēt.
Turklāt vēsturiskā laikā, kad latvieši ir valstsnācija pašu valstī un latviešu valodai ir iespējami augstākais juridiskais statuss vēsturē.
• Tulkojumā – Novadu šķirotava. Uzzini, ko viņi grib darīt tavā novadā.
Viktorīna
Sauksim lietas īstajos vārdos
Latviešu valodas aģentūra sagatavojusi viktorīnu ar eifēmismiem (emocionāli neitrāli vārdi vai izteicieni, ko lieto tabu vārda, vulgārisma vai cita ētisku iemeslu dēļ ierobežoti lietojama vārda vietā), jums jāizvēlas pareizais variants.
Atbildes publicēsim “Mājas Viesa” 22. jūlija izdevumā.
1. Skolu tīkla optimizācija.
A. Skolu labiekārtošana.
B. Skolu pārdēvēšana.
C. Skolu slēgšana vai apvienošana.
2. Trūkst kapacitātes.
A. Nepietiek laika, zināšanu, darbaspēka u. tml. kaut kā paveikšanai.
B. Pārtraukta elektrības padeve.
C. Paveicamā darba apjoms ir mazāks par nepieciešamajiem resursiem.
3. Aprobežots prāts.
A. Tāds, kurš ir stūrgalvīgs.
B. Tāds, kurš ir iedomīgs.
C. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma.
4. Neracionāli izdevumi.
A. Pārdomāti, izdevīgi, lietderīgi iztērēta nauda.
B. Neizskaidrojami iztērēta nauda.
C. Nepārdomāti, neizdevīgi, nelietderīgi iztērēta nauda.
5. Budžeta optimizācija.
A. Budžeta palielināšana.
B. Budžeta samazināšana.
C. Tāda budžeta izveide, ar kuru visi ir apmierināti.
6. Līdzekļu apgūšana.
A. Ieplānotā budžeta iztērēšana pēc plāna.
B. Mantojumā atstātās naudas iztērēšana.
C. Ceļojumam paredzētās naudas iztērēšana.
7. Sociāli neaizsargāts.
A. Tāds, kuram ir zemi ienākumi un darbnespējas vai vecuma dēļ neliels pabalsts, pensija.
B. Tāds, kuram nav draugu.
C. Tāds, kura īpašums nav apsargāts.
8. Saņemt vilka pasi.
A. Būt ļoti izsalkušam.
B. Ļoti daudz un veikli melot.
C. Tikt atlaistam no darba.
9. Kā no mākoņiem nokritis.
A. Tāds, kurš ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā.
B. Tāds, kurš nokritis no liela augstuma.
C. Tāds, kurš dzīvo savā iedomu pasaulē.
10. Sirsniņmāja.
A. Jaunlaulāto pirmais miteklis.
B. Māja, kurā mīt sirsnīgi cilvēki.
C. Tualete.
