Pārrunas par naudu 22
Kā noprotams no pagājušajā nedēļā Latvijas Lielo pilsētu asociācijā sarīkotās sanāksmes, kurā piedalījās pilsētu pašvaldību, vairāku ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, visgarākās pārrunas kā allaž notiek par naudu, proti, kāds būtu vietējo pašvaldību un kāds valsts ieguldījums īres namu būvniecībā.
Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš teic, ka “Altum” būtu gatava iesaistīties šī projekta īstenošanā.
“Ekonomikas ministrijas piedāvātajā modelī par īres namu būvniecību, kas pašlaik nodots saskaņošanai valsts pārvaldes iestādēs, paredzēts izmantot vienu no “Altum” finanšu instrumentiem – paralēlo jeb mezanīna aizdevumu,” skaidro Reinis Bērziņš. “Tas ir papildu aizdevums bankas kredītam gadījumos, ja bankas nosacījumi paredz aizdevuma piesaisti arī no citiem finansētājiem. Lai nodrošinātu iespējami zemāku īres maksu, nepieciešama arī publiskā finansējuma ieguldīšana īres namu būvniecībā, kas ļautu samazināt nepieciešamā aizdevuma apmēru. Mūsuprāt, īres maksa būtu nosakāma, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus apstākļus katrā pilsētā, iedzīvotāju ienākumus un citus nosacījumus.”
Privātuzņēmējiem būvēt neatmaksājas
Uz jautājumu, kāpēc īres namus nebūvē privātuzņēmēji, būvniecības uzņēmuma “YIT Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Božē atbild, ka īres namu būvniecībā būtisks šķērslis ir nesakārtotie likumi un vājā tiesu vara.
“1993. gadā pieņemtais likums “Par dzīvojamo telpu īri” pilnīgi aizstāv īrnieku intereses, bet ir diezgan diskriminējošs izīrētājam. Šis likums sen ir novecojis,” saka viņš. “Pašlaik īrnieks var nemaksāt īri, bet izīrētājs spiests tiesāties gadiem ilgi par viņa izlikšanu. Bet izīrētājam laikus jāmaksā par ūdeni, kanalizāciju, elektrību, apkuri, atkritumu izvešanu un citiem komunālajiem pakalpojumiem, tāpat nekustamā īpašuma nodokļi. Iznākumā viņam jācieš zaudējumi. Kurš privātuzņēmējs šādos apstākļos riskēs ieguldīt naudu īres namu celtniecībā?”
Viņaprāt, tāpēc neesot jābrīnās, ka liela dzīvokļu izīrētāju daļa darbojas pagrīdē – ar īrnieku nenoslēdz īres līgumus un nemaksā valstij nodokļus.
Par ideju pašvaldībām iesaistīties īres namu būvniecībā Andris Božē šaubās. Tā viņam atgādinot Rīgas pašvaldības iesaistīšanos fasētā ūdens biznesā.
“Tikpat labi pašvaldības varētu sākt būvēt birojus un tirdzniecības centrus, aizbildinoties ar to, ka vajag vairāk telpu iedzīvotāju darba vietām,” spriež uzņēmējs. “Tas tikai izkropļos tirgu, un iznākumā neviens privātuzņēmējs šajās vietās negribēs neko ieguldīt, jo nespēs konkurēt ar pašvaldību, kas būvniecībā izmanto publiskos resursus,” piebilst uzņēmējs.
