Valstij ir jāmeklē jaunas formas, kā rosināt bērnos un jauniešos interesi par zinātni 0
Jau šogad valsts varētu piešķirt papildu finansējumu interešu izglītības iestādēm, ja tās būs ieguvušas valsts nozīmes statusu. To paredz nesen pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Tomēr pagaidām nav skaidrības, tieši kuras iestādes un kā varēs tikt pie šā finansējuma, turklāt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) uzskata, ka šādi līdzfinansēt interešu izglītības iestādes nav mērķtiecīgi.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izskatīšanai valdībā iesniegtais valdības noteikumu projekts paredz, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes varētu ik gadu iegūt valsts finansējumu virs 200 000 eiro pedagogu darba apmaksai. Valsts gan jau tagad ik gadu pašvaldībām piešķir finansējumu interešu izglītības nodrošināšanai, taču pašvaldības pašas izvēlas, vai šo naudu piešķirt interešu izglītības iestādēm vai interešu izglītības pulciņiem skolās.
Iecerētais jaunais finansējums nepastarpināti tiktu nodots interešu izglītības iestādēm.
Vajag izglītot tūkstošiem skolēnu
Lai iegūtu valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu un pretendētu uz šo finansējumu, iestādei būs jāapmāca vismaz 4500 bērni no desmit novadiem, jāīsteno, mazākais, trīs interešu izglītības programmas un vismaz divām no tām būtu jābūt zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu vai matemātikas jomās, un tieši šajās jomās viena mācību gada laikā būtu jāizglīto vismaz 3500 bērnu.
Šāds nosacījums noteikts, jo IZM vēlas veicināt, lai interešu izglītības iestādēs vairāk tiktu piedāvātas izglītības programmas, kas saistītas ar tā saukto STEM jomu vai eksaktajām zinātnēm. Pagaidām šādās izglītības iestādēs lielāks uzsvars likts uz dejošanu, dziedāšanu un citiem mākslas veidiem. Tāpat valsts nozīmes interešu izglītības iestādei nāksies veikt izglītības metodiskā un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas, tātad mācīt citu iestāžu skolotājiem, kā izglītot bērnus eksaktajās jomās, kā arī sadarboties ar uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām u. c.
Iestādes, kas uz valsts atbalstu gribēs pretendēt jau šogad, pagaidām šīs prasības drīkstēs izpildīt tikai daļēji.
Iecerēts, ka šogad statusu varētu iegūt desmit interešu izglītības iestādes, kuras papildfinansējumu varētu saņemt no nākamā mācību gada sākuma, katra mēnesī no valsts pedagogu algām iegūstot 1962 eiro. Valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss būs ik gadu jāatjauno, tātad regulāri jāpierāda atbilstība izvirzītajiem kritērijiem.
Uz valsts finansējumu varēs pretendēt gan pašvaldību, gan arī privātās interešu izglītības iestādes.
Atkal labums Ventspilij?
Iecere stiprināt interešu izglītībā tieši tās izglītības programmas, kas skolēnus izglīto tehniskajās un dabaszinātņu nozarēs, nav jauna. Par to izglītības politikas veidotāji runājuši jau ilgāku laiku. Taču izglītības un interešu izglītības nozaru pārstāvji nav pārliecināti, ka IZM iecerētā kārtība ir labākais risinājums.
Iepriekš bija dzirdētas baumas, ka Ventspilī plānots celt zinātnes muzeju, kas līdzināsies AHHAA zinātnes centram Igaunijā, kur atraktīvā, interesantā veidā var iepazīt dažādas dabas parādības un tehniskos risinājumus un uz kuru bieži dodas skolēnu grupas arī no Latvijas. Tādā gadījumā varētu domāt, ka šie ir kārtējie likuma grozījumi un noteikumi, kas ļaus piejūras pilsētai tikt pie valsts naudas. Tomēr, vai Ventspilī ir tādi plāni, raksta tapšanas laikā neizdevās uzzināt. Turklāt atvēlētais finansējums ir pārāk mazs, lai būtu interesants vērienīgam projektam.
LIZDA, uzskatot, ka bija tomēr jāturas pie ieceres par savu AHHAA, lai kur arī tas taptu,
pat prasa mainīt Izglītības likumu, izņemot no tā nesen iekļauto pantu par valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu veidošanu. Ja Saeima piekristu arodbiedrības vēlmei, nebūtu arī vairs jēgas pieņemt ministrijas sagatavotos noteikumus, jo likumā šādi valsts nozīmes centri vairs nebūtu minēti.
Vēstulē Saeimas Izglītības un zinātnes komisijai LIZDA raksta, ka noteikumu projektā ietvertie valsts nozīmes interešu izglītības centru statusa piešķiršanas kritēriji neatbilst nesenā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska paustajam, ka jāsniedz valsts atbalsts, lai veidotos AHHAA tipa zinātnes centrs. Izstrādātie noteikumi arodbiedrības ieskatā paredz atbalstīt ļoti plašu interešu izglītības iestāžu loku, kuras nu katra varēs saņemt nelielu finansējuma daļu.
Turklāt ir bažas, ka vieglāk šiem noteikumiem varēs pielāgoties tieši privātie izglītības centri.
“Līdz ar to pamazām var sākties interešu izglītības pāriešana privātās rokās, bet tam savukārt būs negatīvas sociālas sekas, jo šo centru piedāvājums būs dārgāks nekā pašvaldību interešu izglītības iestāžu piedāvātie pakalpojumi,” skaidro LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Arodbiedrībā uzskata, ka finansējums jānovirza AHHAA līdzīgam zinātnes centram. Ja tas tomēr kādu iemeslu dēļ nav iespējams, tad lietderīgāk ir stiprināt esošās interešu izglītības iestādes un Valsts izglītības satura centru, kurš citstarp atbild arī par interešu izglītību un šīs nozares pedagogu izglītošanu.
Tikmēr IZM uzskata, ka sagatavotie noteikumi noderēs gan esošo interešu izglītības iestāžu stiprināšanai, gan jaunu zinātnes centru veidošanai. Katrā ziņā IZM cer, ka nākotnē skolēniem būs plašākas iespējas iepazīties ar zinātnes noslēpumiem tepat, Latvijā, un nebūs vienmēr jābrauc uz kaimiņvalsti Igauniju. Skolēnu skaitā, ko nepieciešams sasniegt, lai iegūtu papildfinansējumu no valsts maka, varēšot ieskaitīt gan bērnus, kuri iestādē uz nodarbībām nāk regulāri, gan tos, kuri ierodas tikai šad tad, bet tiek izglītoti visas dienas ilgumā.
Kas Latvijā jau ir?
Dažādi zinātnes centri, tikai mazāki nekā AHHAA, Latvijā darbojas jau tagad. Vairākās pilsētās ir, piemēram, ZINOO zinātkāres centri, ko veidojusi biedrība “Latvijas zinātnes centru apvienība”, kuras dibināšanā piedalījušās vairākas pašvaldības, tāpēc zinātkāres centru veidotājs Pauls Irbins uzsver, ka šie centri nav privāti.
Kaut IZM min šos centrus kā vienu no piemēriem, kas varētu pretendēt uz valsts finansējumu, turklāt baumo arī, ka šie noteikumi tapuši tieši tāpēc, lai ZINOO saņemtu atbalstu, P. Irbins teic, ka vismaz šobrīd zinātkāres centri nevarētu kvalificēties atbalsta saņemšanai. Kaut vai tāpēc, ka centru darbinieki nemaz nav pedagogi, bet valsts finansējums noteikumos paredzēts tieši pedagogu darba samaksai.
“Mūsu centru uzdevums ir raisīt zinātkāri, nevis mācīt. Tāpēc, lai kvalificētos finansējuma saņemšanai, mums būtu jāveic pārmaiņas savā darbībā,” stāsta P. Irbins. Viņš gan arī atzīst, ka, piemēram, skolotāju izglītošanā ZINOO piedalās jau tagad. Piemēram, nesen sadarbībā ar Cēsu pašvaldību notikusi ZINOO speciālistu un skolotāju tikšanās, kuru laikā spriests par to, kādas dabas parādības skolā ar tai pieejamiem resursiem nav iespējams demonstrēt un kā šo problēmu risināt.
Izejas ir vairākas: zinātkāres centra speciālisti var apmācīt skolotājus, kā tomēr to paveikt ar pieejamiem resursiem vai arī paši doties uz skolām, ņemot līdzi nepieciešamo aprīkojumu no centra, vai arī daļa mācību stundu var tikt organizēta šajā zinātnes centrā.
Rīgā Tehniskās jaunrades namā “Annas2” ir centrs “Tehnoannas pagrabi”, kur arī izveidota zinātnē balstīta ekspozīcija un tiek piedāvātas attiecīgas nodarbības.
Šī Bērnu zinātnes centra vadītājs Alvis Balodis, lūgts komentēt, vai viņa vadītais zinātnes centrs varētu pieteikties uz papildfinansējumu, teic, ka tas būs jālemj Tehniskās jaunrades nama vadībai, taču viņš pats uzskata, ka būtu sarežģīti sasniegt prasīto izglītoto skolēnu skaitu. Lai to izdarītu, būtu jāmaina birokrātiskā sistēma, kādā tiek uzskaitīti skolēni, kuri piedalās interešu izglītībā.
“Šobrīd, lai par bērnu saņemtu finansējumu, ir jāraksta atsevišķs direktora rīkojums par katru bērnu un viņam nodarbībās jāpiedalās regulāri. Pagaidām neredzu iespēju, kā stingri uzskaitīt tos bērnus, kuri nāk uz kādiem centra pasākumiem neregulāri,” viņš skaidro. “Ļoti izskatās, ka šie noteikumi vairāk paredzēti centriem, kas taps no jauna, jo tie tad uzreiz visu sistēmu varēs veidot tādu, lai atbilstu šiem noteikumiem.” A. Balodis kritizē arī ieceri, ka valsts nozīmes statuss ik gadu jāatjauno: tas liegs ilgtermiņā plānot darbību, var sanākt tā, ka ik pa laikam jāatlaiž un atkal jāmeklē pedagogi, ko algot par valsts līdzekļiem.
Tomēr visi aptaujātie piekrīt tam, ka
valstij ir jāmeklē jaunas formas, kā rosināt bērnos un jauniešos interesi par zinātni un par tehniskām profesijām.
“Tikai, to darot, nevajag nojaukt to, kas jau ir izveidots,” brīdina A. Balodis.
Interešu izglītības iestādes Latvijā
Šā mācību gada sākumā Latvijā izglītojamie bija reģistrēti 41 interešu izglītības iestādē. Sešas no tām ir privātas, bet 35 pašvaldību iestādes. Iepriekšējā mācību gadā vidējā interešu izglītības skolotāja alga bija 709,30 eiro par 30 darba stundām nedēļā.
Ja tiks pieņemti valdības noteikumi par finansējumu valsts nozīmes interešu izglītības centriem, 2020. gadā tam tērēs 239 640 eiro, bet 2022. gadā jau 268 000 eiro.
