Lai dzimtu bērni, valstij jādod drošības sajūta, secina demogrāfi un vecāki 14
“Doma, ka vajadzēs iedzīvoties kredītā, lai tiktu pie lielāka mitekļa, ir biedējoša,” spriež Rihards, kurš nupat apprecējies, bet ģimenes pieaugums ir vien tālākos plānos. Arī filoloģijas studente Rita, kura jau ir mātes cerībās, atzīst, ka vēlētos lielāku stabilitātes sajūtu: “Gribas savu stabilu mājvietu un ienākumus, kas būtu ne mazāki par pusotru tūkstoti mēnesī.” Šāds un līdzīgs noskaņojums, kas valda Latvijas jaunajās ģimenēs, atspoguļojas gan pašreizējos demogrāfijas rādītājos, gan arī prognozēs. Demogrāfa Ilmāra Meža vārdiem runājot, demogrāfiskā situācija vairs nav ļoti slikta. Tagad tā ir vienkārši slikta.
Latvijas Universitātes (LU) profesors Juris Krūmiņš analizē, ka pozitīva demogrāfiskā tendence valstī vērojama vien Pierīgas reģionā, īpaši Mārupē, kur iedzīvotāju skaits palielinājies par 11,5%, savukārt daudzus novadus pametuši pat vairāk nekā 30% cilvēku. Viņš arī uzsver, ka Latvijas demogrāfiskā situācija būtiski atšķiras no pārējās pasaules, kurā nemitīgi cilvēku skaits aug. Tiesa, arī pārējai Eiropai prognozētie skaitļi nav iepriecinoši – Latvijā 2040. gadā prognozē pusotru miljonu iedzīvotāju, bet 2080. gadā – 1,35 miljonus. Tikmēr Eiropā 2040. gadā kopējo cilvēku skaitu prognozē 524 miljonu apmērā, bet 2080. gadā – 520 miljonus.
Runājot par cittautiešu iebraukšanu valstī, LU profesors norāda, ka tautu staigāšana notikusi vienmēr. “Šobrīd nenotiek nekas ārkārtējs, no migrācijas izvairīties nevar. Cita lieta – jābūt regulācijai un valstij par to jārūpējas,” uzskata J. Krūmiņš.
ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs uzsver, ka valstij joprojām ir ļoti tāls ceļš ejams kaut vai līdz “nulles punkta” sasniegšanai – kad dzimstība un mirstība ir vienāda: “Man ir prieks paziņot, ka demogrāfiskā situācija vairs nav ļoti slikta. Tagad tā ir vienkārši slikta.” Viņš pauž satraukumu, vai dažu valdības lēmumu dēļ atkal nesāksies regress. I. Mežs uzsver, ka biedējoši ir imigrācijas skaitļi: “Aizbraucēju skaits mazinās, bet, ja šogad aizbrauks 15 tūkstoši, tas joprojām būs milzīgs skaitlis. Dažās vecuma grupās aizbraukuši pat 30% cilvēku. No iebraukušajiem ārzemniekiem apmēram puse ir krievi.” Demogrāfs bažījas par situāciju pēc desmit gadiem, kad būs vajadzīgas papildu darba rokas, jo 90. gados samazinājās dzimstība: “Kaut kur tie cilvēki būs jādabū… Nedod Dievs, ja man būs jāguļ slimnīcā un nebūs neviena, kurš pie manis pienāktu. Kur nu vēl runātu latviski.”
“Likās, ka tas ir normāls attiecību turpinājums,” stāsta Rita, kura nedaudz vairāk kā pirms gada dibināja ģimeni un tagad gaida pirmdzimto. Tas viss, neskatoties uz to, ka jaunā sieviete joprojām studē. “Domāju, ka ar vīra palīdzību tiksim galā. Salikām uz papīra ienākumus un izdevumus un sapratām, ka vēlme ir tik spēcīga, ka šā vai tā izdzīvosim – bērns būs paēdis, saģērbts un paši arī būsim laimīgi. Neesam tie, kas domā ar bērnu nopelnīt,” uzsver Rita. Tomēr viņa atzīst, ka arī finansiālajai situācijai ir liela nozīme: “Mēs dzīvokli īrējam, taču saprotam, ka hipotekāro kredītu iespējams saņemt vien retajam. Bet, ja vēl ilgāk gaidīsim, tad dzīvosim divatā līdz vecumdienām.” Vīram ir darbs ar stabiliem ienākumiem, savukārt viņai kā studentei tādu ienākumu vēl nav. “Par solīdu maternitātes pabalstu varu aizmirst, tāpēc bērna kopšanas atvaļinājumā būs jāiet vīram. Gribas savu stabilu mājvietu un labus ienākumus, kas būtu ne mazāki par pusotru tūkstoti mēnesī. Kamēr tā visa nav, ir šaubas, bet kamēr krāsim, tikmēr būs jau 30 gadi un būs jau par vēlu,” spriež topošā māmiņa. “Valstij būtu jādod drošības sajūta, šobrīd tā ir minimāla. Taču priecāsimies par jebkādu valsts atbalstu.”
Rihards, kurš apprecējās pirms nepilna mēneša, teic, ka finanses ir primārais faktors bērna plānošanā: “Ja naudas ir pietiekami, tad nekādām problēmām nevajadzētu būt. Savukārt no valsts nekādu atbalstu negaidu. Godīgi sakot, pat neesmu interesējies, ko es varu sagaidīt… Zinu tik, cik stāsta draugi un radi. Tā 10 eiro ņirgāšanās, ko sauc par bērna naudu, nav nopietna. Pat pamperiem nedēļai nepietiek.” Jaunais vīrietis, kurš strādā kādā bankā, atklāj, ka šobrīd nav plānots ģimenes pieaugums, tas gan esot tuvāko gadu jautājums: “Jāiekrāj starta kapitāls. Nozīme ir arī mājokļa izmēram. Doma, ka vajadzēs iedzīvoties kredītā, lai iegādātos lielāku mitekli, ir biedējoša.”
Demogrāfs I. Mežs vērtē, ka pēdējo gadu laikā valdība situāciju uzlabojusi, bet tas ir jāturpina, nevis jau iesāktais jāizbeidz. Viņš uzsver, ka valsts nedrīkst atteikties no palīdzības sniegšanas tiem bērniem, kuri gaida rindā uz valsts bērnudārziem. Speciālists arī uzskaita: jāturpina celt ģimenes pabalstu par trešo un nākamajiem bērniem līdz 100 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā; jāceļ bērnu kopšanas pabalsts līdz minimālās algas apmēram; jānodrošina brīvpusdienas līdz 9. klasei; jāceļ neapliekamais minimums par bērnu līdz 235 eiro; jāturpina iesākto īpašo mājokļu programmu jaunajām ģimenēm; jāpaplašina Goda ģimeņu karšu priekšrocības.
