Valstij būs jāizmaksā kompensācijas interaktīvo azartspēļu organizatoriem 0
2020. gada 20. martā Saeima, izskatot likumprojektu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” galīgajā lasījumā, atbalstīja divus pretrunīgus Saeimas deputātu priekšlikumus, nosakot, ka Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās, gan tiešsaistē. Izpildot likuma prasības, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (Inspekcijai) bija pienākums uz šī likuma darbības laiku apturēt visas azartspēļu organizēšanas licences.
Lēmumam stājoties spēkā, azartspēļu organizētāji vērsās Administratīvā rajona un Satversmes tiesās, panākot, ka valstij nāksies izmaksāt kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies tiešsaistes azartspēļu organizētājiem. Šobrīd Inspekcija izskata azartspēļu organizētāju pieprasīto atlīdzināmo zaudējumu apmērus, lemjot par kompensāciju apmēriem. Inspekcijas pieņemtos lēmumus azartspēļu organizētāji varēs apstrīdēt Administratīvā rajona tiesā.
Izskatot likumprojektu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” otrajā galīgajā lasījumā, Saeima 2020. gada 20. marta sēdē vienlaikus atbalstīja divus pretrunīgus priekšlikumus, kas likumā tika iekļauti kā 8. un 9. pants. Proti, tika atbalstīts Saeimas deputātu priekšlikums, ka Covid-19 ārkārtējas situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās (tiešsaistes) azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Līdztekus tam tika atbalstīts priekšlikums, nosakot, ka uz šī likuma darbības laiku Inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē (tiešsaistē) un/vai izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.
“Inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno likumā noteikto regulējumu. Taču, tā kā likuma noteiktās normas bija pretrunīgas un jau tobrīd izgaismoja juridiskus riskus, vērsāmies Saeimas Juridiskajā birojā un Tieslietu ministrijā, lūdzot skaidrot likuma abos pantos ietvertā regulējuma interpretāciju. Gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Tieslietu ministrija norādīja, ka likumā ietvertās normas ir pretrunīgas, bet piemērojamas. Turklāt tās ir interpretējamas, liedzot organizēt azartspēles fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās un interaktīvajā vidē (tiešsaistē) uz likuma darbības laiku,” norāda Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece.
Līdz ar to, atbilstoši likuma regulējumam, Inspekcija pieņēma lēmumu aizliegt azartspēļu organizēšanu fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās un tiešsaistē. Tādējādi interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietnes ārkārtas situācijas laikā Latvijā bija slēgtas no 2020. gada 8. aprīļa līdz 2020. gada 9. jūnijam jeb 63 dienas.
Inspekcijas lēmumam stājoties spēkā, azartspēļu organizētāji vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu atzīt lēmumu par prettiesisku. Vienlaikus azartspēļu organizētāji vērsās arī Satversmes tiesā, lūdzot likumā noteikto aizliegumu atzīt par neatbilstošu Satversmei.
Satversmes tiesa atzina Covid-19 apdraudējuma novēršanas likuma 9. pantu par neatbilstošu Satversmei, norādot, ka valsts ar minēto tiesisko regulējumu ir radījusi zaudējumus interaktīvo azartspēļu organizētājiem, kuru darbību ietekmējis minētais regulējums.
Tam sekoja arī Administratīvās tiesas lēmums, atzīstot, ka Inspekcijas lēmums tā pieņemšanas brīdī bija atbilstošs skaidri izteiktai likumdevēja gribai apturēt visu azartspēļu organizēšanas vietu darbību, tajā skaitā interaktīvajā vidē, un pamatojuma trūkums nebija pamats lēmuma atcelšanai, kamēr attiecīgā likuma norma bija spēkā. Tāpat Administratīvās tiesas ieskatā Inspekcijai bija jāpieņem obligātais administratīvais akts, kas noteica tai pienākumu apturēt visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās, gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.
Latvijā jau ir izskatīta lieta par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu azartspēļu organizētājam, kas nodarīti ārkārtējās situācijas laikā liedzot organizēt azartspēles tiešsaistē. Spriedums lietā ir stājies likumīgā spēkā un pieprasītais mantiskais zaudējums 107 491 eiro apmērā ir izmaksāts no valsts pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Savukārt 6 citi interaktīvo azartspēļu organizētāji, kas bija vērsušies Satversmes un Administratīvajā tiesā, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 15. pantu, griezās Inspekcijā ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Zaudējumu atlīdzināšanas pieprasītās summas veido 7 371 195,38 eiro.
Šobrīd Inspekcija izskata šo azartspēļu organizētāju pieprasīto atlīdzināmo zaudējumu apmērus, izslēdzot neattiecināmos maksājumus un par aprēķina pamatu ņemot tikai negūto peļņu periodā, kad tiešsaistes azartspēles bija liegts organizēt. Inspekcija, pieņemot lēmumus par atlīdzināmo zaudējumu apmēru, vadās vienīgi pēc iepriekš minētajā lietā izskatītajiem pamatprincipiem, apsvērumiem un juridiskām atziņām. Inspekcijas lēmumus par atlīdzināmo zaudējumu apmēru azartspēļu organizētāji var apstrīdēt 30 dienu laikā Administratīvā rajona tiesā.
