Austrijā strīdas, vai likt žogu un noteikt patvēruma meklētāju uzņemšanas maksimumu 1
Kādreiz mierīgā Alpu republika bēgļu sakarā nonākusi ne vien starptautisko partneru, bet arī vietējo iedzīvotāju krustugunīs. Pirmdien, 14. martā, Austrijas Brīvā partija (FPÖ) organizēja demonstrāciju pret jaunām bēgļu apmetnēm Vīnes rajonā Līzingā. FPÖ ziņoja par 5000 dalībniekiem, taču saskaņā ar Vīnes policijas rīcībā esošo informāciju demonstrantu skaits nepārsniedza 1100. Viņus no līdzīga apjoma bēgļiem draudzīgas pretdemonstrācijas šķīra 20 metrus garš žogs un 500 policisti. Sašutumu sabiedrībā radījusi arī Iekšlietu ministrijas iesniegtā prasība nevalstiskajām organizācijām sniegt informāciju par saņemtajiem ziedojumiem bēgļu aprūpei, lai attiecīgo summu atvilktu no valsts piešķirtā finansiālā atbalsta organizācijām.
Trīs ceturtdaļas pret
Janvārī publicētais “Linz Spekter Institut” un “München IMAS Institut” paralēlpētījums par noskaņām Austrijas un Vācijas sabiedrībā skaidri pauda, ka ne visi austrieši atbalsta “laipni lūgtum, bēgļi!” kultūru un sagaidīšanu ar ziediem vilcienu stacijās. Aptuveni 74% aptaujāto atbalsta Austrijas politisko kursu bēgļu plūsmas samazināšanai, jo Austrijas nākotni redzot melnās krāsās tieši patvēruma meklētāju dēļ. Vācijā par “tradicionālā dzīvesveida” ilgtspēju noraizējušies 32% aptaujāto, Austrijā – 48%. Tikai 11% austriešu uzskata, ka Austrijas kultūra ir bēgļiem draudzīga, Vācijā aptuveni – 21%. Saskaņā ar “Austrijas Eiropolitikas sabiedrības” jaunāko aptauju, 67% austriešu neliek cerības uz situācijas uzlabošanos arī pēc Turcijas migrācijas līguma noslēgšanas.
Norūpējušos austriešus neizprot Vācijas kanclere Angela Merkele, kas par Austriju izteikusies, ka “tā nav viņas Eiropa”. Vācija, Brisele un Grieķija pārmet Austrijai ne vien Vīnē organizēto iniciatīvu, ar kuru bez Grieķijas dalības tika slēgts Balkānu migrācijas maršruts. ES un organizācija “Ārsti bez robežām” brīdina, ka šis lēmums izraisīs humāno katastrofu un veicinās nelegālo cilvēku transportētāju un tirgotāju kriminālās aktivitātes.
Spēles ar tālākpadošanu
Šo un citus politiskos soļus vēstulē Austrijas iekšlietu ministrei Johannai Miklai-Laitnerei nosoda arī migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls, uzstājot, ka “bēgļiem jāpaliek Austrijā” un to “tālāk padošana” ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Austrija ES bēgļu politikas “galvenā grēkāža statusu” kategoriski noraida. Austrijas kanclers Verners Fajmans pārmet – kamēr bēgļi no Grieķijas nonāk līdz Austrijai, “ES skatās mākoņos”, taču, tiklīdz sasniegta Austrijas robeža, starptautiskā likumdošana “atkal ir spēkā” un Austrijas centieni bēgļu plūsmu ierobežot, lai nosargātu savu nacionālo drošību un labklājību, pēkšņi ir nelegāla bēgļu “tālāk padošana”. Viņaprāt, “tālāk padošana” sākas jau Grieķijā.
Austrijas iekšlietu ministre Mikla-Laitnere pārmet, ka ES bēgļu politikas stratēģija acīmredzot ir atstāt visus bēgļus Austrijā. Viņas kolēģis aizsardzības ministrs Hanss Peters Doskozils brīdina, ka “Austrija nedrīkst pieņemt Eiropas bēgļu uzgaidāmās telpas likteni”, kas notiktu Balkānu migrācijas maršruta atvēršanas gadījumā. Kā februārī ziņoja austriešu laikraksts “Krone”, Austrijas militārie krīžu štābi brīdina – par spīti maršruta slēgšanai, bēgļu plūsmas uz Vāciju ierobežojumu dēļ 2016. gada vasarā Austrija patiešām varētu pārvērsties par “uzgaidāmo telpu” aptuveni 500 000 uz Vāciju bēgt gribētājiem. Šo bēgļu pilnvērtīga aprūpe nebūtu Austrijas spēkos.
Austrijā jau tagad iedzīvotāju skaitam proporcionāli ir vairāk bēgļu nekā saniknotajā Vācijā, taču ne visa kaimiņzeme dusmojas. Piemēram, šā gada martā Kristīgi sociālās savienības (CSU) priekšsēdētājs un Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers izteica pateicību Austrijai par atbalstu bēgļu krīzes risināšanā Vācijā.
Ministrs nakšņo bēgļu nometnē
Bijušais vācu darba lietu ministrs Norberts Blūms pateicību pret Austriju neizjūt un aicina Austrijas kancleru pārlaist trīs naktis teltī “Eiropas kauna traipā” – Idomeni bēgļu nometnē Grieķijā. Astoņdesmit gadus vecais Blūms nometnē nakšņojis, lai vērstu uzmanību uz tajā valdošajiem nehumānajiem apstākļiem. Austrijas vicekanclers Miterlēners laikrakstā “Krone” skaidroja, ka bēgļiem tiek piedāvātas labākas apmešanās vietas, taču daudzi no tām atsakās, lai radītu spiedienu Balkānu migrācijas maršruta atvēršanai.
Bēgļu izmitināšanas problēmas, pēc Austrijas kanclera Fajmana uzskatiem, rada arī Vācijas lēmums nenoteikt maksimālo pieņemamo patvēruma meklētāju skaitu. Piemēram, Portugāle izteikusi gatavību pieņemt 7000 cilvēku no Idomeni nometnes, taču tikai 200 bēgļi izrādījuši interesi, jo pārējos vilinot Vācija. Austrijas aizsardzības ministrs Doskozils mudina Vācijas politiķus ar lidmašīnām nogādāt bēgļus no Grieķijas uz Austriju, ja Vācija turpinās piekopt “laipni lūgtum, bēgļi!” politiku un neplāno noteikt maksimālo oficiālo bēgļu skaitu valstī.
Kā nožogoties likumīgi?
Lai atvieglotu bēgļu efektīvu pārņemšanu Vācijā, Austrija pieņēma lēmumu diennakts laikā robežu uz Vāciju ļaut šķērsot ne vairāk kā 3200 patvēruma meklētājiem, turklāt pie Austrijas dienvidu robežas 24 stundu laikā tika plānots pieņemt tikai 80 oficiālā bēgļa statusa iegūšanas iesniegumus.
Eiropas Komisija Austrijā apstiprināto maksimālo pieņemamo patvēruma meklētāju skaita ierobežojumu atzinusi par nelegālu. Šo pozīciju 15. martā apstiprināja Eiropas tiesību eksperts Bernds Kristiāns Funks un konstitucionālo tieslietu speciālists Valters Obveksers, kuri Austrijas valdības uzdevumā izpētīja juridisko situāciju. Eksperti atzinuši, ka Austrijas maksimālā pieņemamo bēgļu skaita noteikšana likumā ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Austrijas politiķiem nāksies akceptēt, ka ne uzņemamo oficiālo bēgļu skaita ierobežojumus, ne bēgļu iesniegumu diennakts maksimālo kvotu likumdošanā integrēt nevarēs, taču Austrijas finansiālā atbalsta iespējas un vēlmes nav mainījušās. Iekšlietu un aizsardzības ministri kaldina plānus, kā ar jaunām metodēm īstenot vecos plānus. Piemēram, Austrijas politiķi apsver domu pēc Vācijas parauga noteikt patvērumu meklējošo robežšķērsotāju maksimālo dienas kvotu. Bēgļu plūsmas ierobežošanai, iespējams, tiks paplašinātas vienošanās ar citām bēgļu problēmas skartām valstīm, izsniegtas īstermiņa uzturēšanās atļaujas, pastiprinātas robežkontroles un būvēti jauni žogi. Šāda veida pasākumi par spīti iespējamai starptautiskai kritikai būtu legāli.
Līdz Balkānu migrācijas maršruta slēgšanai Šērdingas robežpunktā dienā tika reģistrēti vidēji 200 iesniegumi, kas šobrīd sarukuši par 95%, tāpēc pagaidu uzturēšanās telti 1500 personām jau martā plānots demontēt. Lai gan bēgļu plūsma apsīkusi, Austrijas politiskā elite uz situācijas uzlabošanos nepaļaujas un par spīti asai kritikai plāno arvien jaunas stratēģijas valsts drošības un labklājības nodrošināšanai.
Uzmanības centrā joprojām ir gan Austrijas, gan ES ārējā robeža. Mikla-Laitnere un ārlietu ministrs Kurcs žogu izbūvi uz robežas skaidro kā ārkārtas situācijas risinājumu. Šobrīd abi politiķi domā, kā novērst jaunu migrācijas maršrutu rašanos, piemēram, stiprinot sadarbību ar Bulgāriju, aicinot ES atbalstīt Maķedoniju, kā arī plānojot pastiprinātu robežkontroli vēl 12 Austrijas pilsētās. Austrijas un Itālijas robežpāreju Brenneru plānots pastiprināti kontrolēt jau pēc pāris nedēļām. Itālija rēķinās ar zaudējumiem 170 miljonu eiro apjomā. Iespējama jaunu robežžogu būve, turklāt Austrijas militāro spēku skaitu gadu gaitā plānots paaugstināt no pašreiz 2200 uz 6000 kareivjiem. Austrija izslēdz bēgļu plūsmas samazināšanās iespēju pēc karadarbības norimuma Sīrijā, jo sīrieši sastāda tikai trešdaļu no bēgļu kopskaita.
Gaidāmi pavasara bēgļu plūdi
Austriešu avīzes “Kleine Zeitung” rīcībā esot Austrijas militārā izlūkdienesta dokuments, kurā brīdināts par 2015. gada bēgļu plūsmas scenārija atkārtošanos, ja netiks nostiprināta ES ārējā robeža. Februārī ES ārējo robežu drošības aģentūras “Frontex” vadītājs Fabriss Legeri norādīja, ka bēgļus neapturēs ne žogi, ne jūras patruļas. Visticamāk palielināšoties robežšķērsotāju skaits no Lībijas un Grieķijas uz Itāliju, iespējams, migranti izvēlēsies arī maršrutu cauri Krievijai un Ukrainai. Viņaprāt, tāpat kā 2015. gadā, uz Eiropu šogad “zaļākas zāles meklējumos” varētu doties aptuveni viens miljons cittautiešu.
Nākamgad Austrija bija apņēmusies sniegt patvērumu 37 500 cilvēkiem, argumentējot, ka pagājušajā gadā uzņemtie 90 000 bēgļi jau pamatīgi izsmēluši valsts atbalsta sniegšanas iespējas. Pieļaujams, ka bēgļu pieplūdums būs daudz lielāks, jo plānus šos ierobežojumus integrēt likumā nāksies atcelt nesamērojamības ar starptautisko likumdošanu dēļ.
Lai atslogotu valsts sociālo sistēmu, viens no Austrijas mērķiem ir bēgļiem palīdzēt krīzes punktos, pirms tie nonāk līdz Austrijai. Šā gada marta sākumā valsts nolēma atbalstīt no Libānas uz Grieķiju migrējošo bēgļu aprūpi ar papildu pieciem miljoniem eiro.
Ar daļu bēgļu Austrija plāno apieties pēc Vācijas parauga, kas lielā mērā pilda signāla funkciju Ziemeļāfrikas ekonomiskajiem bēgļiem. Vācija nosūta Alžīrijas, Tunisijas un Marokas varas iestādēm šo valstu izcelsmes bēgļu vārdus un pirkstu nospiedumus. Ja valstu iestādes apstiprina patvēruma meklētāju pilsonisko piederību, patvēruma meklētāji nelielās grupās līdz 20 cilvēkiem ar lidmašīnu tiek nogādāti atpakaļ uz attiecīgo Magribas valsti (Ziemeļāfrikas reģions). Austrija 2015. gadā patvērumu sniedza 730 marokāņiem, 946 alžīriešiem un 171 tunisietim, kuri atpakaļ uz dzimteni netiks transportēti.
Tikmēr mēroties spēkiem ar kultūru kokteiļa radītiem izaicinājumiem ikdienā migrantiem palīdz skolotāji, kas oficiālo bēgļa statusu ieguvušajiem māca ne vien Austrijas ģeogrāfiju un vēsturi, bet arī kultūras vērtības un komunikācijas ieražas. Kad pasniedzēja bēgļiem vaicā, ko, viņuprāt, varētu nozīmēt klauvēšana ar rādāmpirkstu pie deniņiem, skolēni to tulko kā “es domāju”, “es atceros” zīmju valodā. Skolotājas skaidrojums “tu esi traks!” sākotnēji izraisa neticību un smieklus līdz asarām, taču liek apzināties arī garo ceļu, kas ejams līdz pilnvērtīgai bēgļu integrācijai Austrijā.
