Valstī esošās situācijas dēļ Ludza palika bez kriminālpolicijas 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem satraukumu Latvijas sabiedrībā radīja valdības ķeršanās pie policistu skaita samazināšanas valsts ierēdņu aparāta samazināšanas ietvaros.
Tāds lēmums bija jāpieņem, meklējot, ko vēl izmest no ekonomiskās krīzes paplucinātā 1932. gada budžeta.
Apcērpot Iekšlietu ministrijas budžetu, izšķīrās likvidēt 102 policijas ierēdņu vietas. Līdzekļu trūkuma dēļ jāatlaiž tostarp bija 13 ierēdņi Rīgas prefektūrā, 10 Liepājas prefektūrā, 21 dzelzceļu policijā, 50 apriņķu policijā.
Tomēr lielāko rezonansi izraisīja visas Ludzas kriminālpolicijas atlaišana un nodaļas likvidēšana. “Ludzas kriminālpolicija atzīta par nevajadzīgu,” par valdības lēmumu ziņoja avīzes.
Iepriekšējos gados kriminālpolicijas Ludzas nodaļā bija konstatētas dažādas nebūšanas, piemēram, uzskaites dokumentu nepildīšana.
Centrālās kriminālās pārvaldes Ludzas rajonā strādāja septiņi policisti un vēl policijas štatā esošais īpaši apmācītais vācu aitu suns, kurš, kā apgalvoja presē, savulaik esot izmaksājis valstij 600 latu un bija nodienējis policijā tikai dažus gadus. Ludzas apriņķa pašvaldības gan mēģināja apelēt Saeimā, norādot, ka Ludzas apriņķis kriminālā jomā ir viens no nedrošākajiem Latvijā, turklāt “piekļaujas arī mūsu valsts austrumu robežai”.
“Ja kriminālpoliciju likvidēs, noziedzības vēl vairosies,” uzsvēra ludzieši. Tomēr arī Saeima izrādījās nepielūdzama un Latgales deputātu rosinājumus šo pozīciju atstāt noraidīja. Februāra vidū kriminālpolicijas priekšnieks Tīfentāls parakstīja pavēli par Ludzas kriminālpolicijas likvidēšanu. Apmācītais suns tika pārdots vairāksolīšanā. Tiesa, nekārtības pilsētā nesākās, jo Ludzas apriņķa policija darbu turpināja.
