Anda Buševica: Valodu mājai ir ambiciozi plāni 0
Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šobrīd jāpieliek lielākas pūles nekā parasti, lai dzīvotu jēdzīgi, nešķiestu laiku bailēm vai savstarpējam aizvainojumam. Vai esat ievērojuši, ka vairākumam no mums šobrīd nav nākotnes plānu? Valodu mājas iemītniekiem ir, mājas lapā izklāstītajos plānos ierakstīts, ka 2030. gadā viņi atvērs Latvijā pirmo Valodu muzeju.
Valodu māja atrodas Rīgā, Avotu ielā 33, garāmgājējam pamanāma. Tās logus rotā uzraksti vairākās valodās, darba dienās durvis ir atvērtas, jo Valodu mājas priekštelpā darbojas antikvariāts – sapulcinātas, sadāvinātas, pirktas un vestas grāmatas neskaitāmās valodās. Uldis Bērziņš pasaules valodas salīdzināja ar Dieva rakstītiem dzejoļiem, un tik tiešām, arī grāmatai svešā valodā piemīt iedvesmas spēks.
Antikvariāta telpa ir aicinoša sarunām par tāliem ceļojumiem, par citas valodas pieredzi, tā arī ir iekārtota kā viesistaba – ar dažādu laiku mājīgām lampām un seniem krēsliem. Krēsli esot Valodu mājas iniciatora, Latvijā dzīvojošā norvēģa, valodnieka Snorres Karkonena Svensona aizraušanās, viņš laiku pa laikam atkal nopērkot kādu krēslu, kam neesot varējis pretim turēties.
Un laikam jau līdzīga kaislība viņam ir arī grāmatas. Antikvariāta krājuma pamatu veido valodnieces Rasmas Grīsles sakrātā bibliotēka, kuru Snorre nopircis no viņas mantiniekiem. Reizēm no šīm grāmatām izbirstot pa kādai kaislīgai vēstulei. Par gramatikas jautājumiem, protams. Rasma Grīsle (1922–2013) bija Jāņa Endzelīna skolniece un padomjlaikos kaismīgi aizstāvēja sava skolotāja zinātniskos uzskatus.
Rasmai Grīslei adresētas vēstules aploksni pamanu arī uz kāda grāmatplaukta malas. Tas ir tik cilvēcīgi un mājīgi, ka sajūtos patiešām kā viesistabā. Taču nebūtu cienīgi visu Valodu mājā notiekošo piedēvēt Rasmai Grīslei, tāpēc Valodu mājas veidotāji izdomājuši Līnu Endzelīnu. Līnu jūs satiksiet, ja tuvosieties Valodu mājai interneta vietnē, tas ir zīmēts tēls – zinātnieces tips, nenonosakāma vecuma, ar patraku matu sakārtojumu, kurai tomēr piemīt daudz kas arī no Valodu mājas dibinātāju īpašībām.
Iepazīstos ar trim – jau pieminētais Snorre Karkonens Svensons un norvēģu valodas skolotāja Marta Roķe. Trešā ir biedrības Valodu muzeja vadītāja Elīna Kokareviča, viņa ir filoloģe, pēta nesen mūžībā aizgājušā dzejnieka un atdzejotāja Jura Kronberga radošo devumu, nesen arī pati debitēja literatūrā ar stāstu krājumu “Rēgi”.
Valodu mājā ikdienā notiek valodu kursi – norvēģu, dāņu, zviedru, krievu, angļu, franču, arī latgaliešu. Un kādu brīdi tas prasa aptvert, ka Valodu māja ir komercuzņēmums, taču dara arī daudz ko vairāk. Izdod grāmatas, rīko “Scrabble” vakarus sešās un vairāk valodās, grāmatu klubus. Viens no Valodu mājas mērķiem ir izveidot Valodas apguves un mācīšanās izcilības centru, jau tapis digitāls izdevums par norvēģu valodas izrunu, nākamgad plānota latgaliešu valodas mācību grāmata iesācējiem.
Taču Valodu mājas ambiciozākais plāns ir Latvijā pirmā Valodu muzeja izveide. Biedrība “Valodu muzejs” jau šobrīd uzņēmusi sakarus ar līdzīgiem muzejiem pasaulē, divu gadu laikā taps sadarbības izstāde Norvēģijā, kas stāstīs par vēstures paralēlēm jaunnorvēģu valodu un latgaliešu rakstu valodas tapšanā. Pasaulē esot diezgan daudz šāda veida muzeju, taču vairākums no tiem koncentrējas uz kādas konkrētas valodas saglabāšanu un popularizēšanu.
Valodu muzeja veidotāju iecere ir runāt nevis par latviešu, norvēģu vai latgaliešu valodām, bet izmantot Baltijas valstu valodu piemērus, lai uzdotu jautājumus par valodu un vēsturi, valodas un domāšanas sakarībām. Diezgan skaidru vīziju par topošā muzeja tematiku uzzīmē neliela ekspozīcija Valodu mājas gaitenī.
Te ir vārda un vizuālo mākslu sinerģijas piemērs, valodu vēsture – pirmo rakstu pieminekļu kopijas, sevišķi interesanta sadaļa ir par vārdnīcām. Es nebiju aizdomājusies, cik, piemēram, 1905. gadā izdota latviešu–portugāļu valodas vārdnīca, kas domāta izceļotājiem uz Brazīliju, var daudz pastāstīt arī par vēsturi.
Biedrība “Valodu muzejs” ir atvērta jauniem biedriem, arī antikvariāta durvis ir vaļā. Izcila vieta iedvesmai.
