Ilze Kuzmina: Vecāku un skolu argumenti par labu krievu valodai ierastie: Latvijā bez krievu valodas neiztikt 66
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienībai (ES) pievienojāmies pirms vairāk nekā 18 gadiem, taču franču valodu, kas pēc angļu valodas ir otrā visvairāk lietotā svešvaloda Eiropas institūcijās, Latvijā joprojām mācās tikai ap četriem tūkstošiem skolēnu, kas ir vien divi procenti no visiem skolas bērniem.
Vācu valodu, kas vēsturiski Latvijas skolās bijusi vairāk izplatīta ES valoda, iepriekšējā mācību gadā apguva gandrīz 26 000 vai 12 procenti no visiem skolēniem.
Tikmēr krievu valodu mācījās vairāk nekā 87 000 vai 42 procenti skolēnu.
Jāpiebilst, ka angļu valodu gan mācās teju visi skolēni, jo gandrīz visās skolās tā izvēlēta kā pirmā svešvaloda, bet minēto franču, vācu un arī krievu valodu visbiežāk apgūst kā otro svešvalodu, sākot no 4. klases.
Ir saprotams, ka nelielām skolām ārpus Rīgas tiešām var trūkt resursu un iespēju atrast franču, vācu, itāļu, spāņu vai kādas citas ES valodas skolotāju, bet krievu valodas speciālistu joprojām ir daudz. Diemžēl izvēles dažkārt nav pat lielās Rīgas skolās.
Pat ja skola to nodrošinājusi, ir iespēja, ka nebūs pietiekams skolēnu skaits, kas kā otro svešvalodu izvēlēsies kādu no ES valodām. Piemēram, kādā Rīgas centra skolā no trīs paralēlklasēm izveidojusies tikai viena 12 skolēnu franču valodas grupa. Pārējie izvēlējušies krievu valodu.
Vecāku argumenti par labu krievu valodai ierastie: Latvijā bez krievu valodas neiztikt, darba tirgū krievu valodas nepraša būs nekonkurētspējīgs utt.
Ja šāda ir vecāku attieksme, tad nav ko brīnīties, ka arī izglītības iestādēs uzskata, ka ES valodas, kas nav angļu, nebūšot kur izmantot.
Vismaz tā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pērn veiktā skolu aptauja par svešvalodu mācīšanu. Acīmredzot šo skolu vadība saviem skolēniem nenovēl tādu karjeras ceļu, kurā vairāku ES valodu zināšanas nāktu tikai par labu.
Patiesībā, tieši turpinot masveidā mācīt un mācīties krievu valodu, esam veicinājuši un uzturējuši šo krievu valodas dominanci sabiedrībā un darba tirgū, kā arī to, ka lingvistiski Latvija drīzāk bija NVS, nevis ES dalībvalsts.
Gribētos domāt, ka lielā mērā tā bija nevis apzināta politika, bet ieraduma spēks. IZM aptaujātās skolas kā pirmo iemeslu, kāpēc kā otro svešvalodu māca tikai krievu valodu, minēja pedagogu trūkumu, tomēr gandrīz tikpat bieži atzina, ka “skolā jau vēsturiski māca krievu valodu”.
Ka Latvijas vēsture pēdējos trīsdesmit gados būtiski mainījusies, tas laikam šīm skolām palicis nepamanīts…
Taču arī valsts izglītības politikas veidotāji to nelika šīm skolām pamanīt. Jo, ja likums vai valdības izdoti noteikumi ļauj iztikt ar krievu valodas skolotāju, kāpēc gan piepūlēties?
Latvijas normatīvajos aktos līdz šim pat nebija noteikts, ka, absolvējot 9. klasi, svešvalodas eksāmens jākārto kāda no ES valodām. Varēja iegūt pamatskolas diplomu, kārtojot krievu valodas eksāmenu.
Tikai šonedēļ valdība pieņēma lēmumu, ka tādas iespējas vairs nebūs: jau šī mācību gada absolventiem būs jāpierāda savas zināšanas kādā no ES valodām. Valsts Izglītības satura centra dati liecina, ka ik gadu krievu valodas eksāmenu kārtoja ap 2000 pamatskolu absolventu.
Rezultāti bija ļoti augsti: eksāmena kārtotāji vidēji ieguva ap 75 procentiem no maksimāli iespējamā punktu skaita, bet šogad rezultāts pieauga pat līdz 82,8 procentiem.
Augstie sasniegumi eksāmenā gan nesaskan ar skolotāju, vecāku un pašu skolēnu pausto, ka krievu valodu mācīties lielai daļai ir ļoti grūti: grūtības sagādā gan kirilicas apguve, gan tas, ka krievu valoda, kaut Latvijā it kā tik ļoti pieprasīta un lietota, jaunajai paaudzei tomēr bieži ir sveša. Piemēram, filmas un cita veida video tīmeklī viņi pārsvarā skatās angļu valodā.
Bet tad kāpēc tik izcili rezultāti eksāmenā?
Krievu valodas eksāmenu bieži vien kārtoja tie, kam patiesībā tā nav svešvaloda: arī latviešu skolās mācās bērni no mazākumtautību ģimenēm vai jauktajām ģimenēm.
Iespējams, tas, ka varēja caur pamatskolu izšļūkt ar krievu valodas zināšanām, mazināja viņu motivāciju kārtīgi apgūt kaut vai to pašu angļu valodu.
Jā, tagad krievu valodas eksāmena iespēja nogriezta strauji kā ar nazi. Diemžēl vēl nav zināms, kad reāli skolas kļūs lingvistiski bagātākas ar ES valodām. Atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas pēc četriem gadiem ir tikai mērķis, kam vēl būs sabiedriskā apspriešana, tāpat nav zināms, kā izdosies risināt skolotāju trūkumu un vai tas četros gados vispār paveicams.
Trīsdesmit gadu kļūdas dažos gados izlabot diemžēl ir teju neiespējami, vēl jo vairāk, ja domāšanai ir ieraduma spēks. Un runa jau ir ne tikai par skolu un vecāku, bet visas sabiedrības attieksmi. Vietnē “Mana balss.lv” par krievu valodas kā svešvalodas nemācīšanu skolās kopš maija parakstījušies tikai 1688 cilvēki.
Un tomēr apbrīnojami, ka vajadzēja sākties plaša mēroga nežēlīgam un necilvēciskam Krievijas iebrukumam Ukrainā, lai izglītības politikas veidotāji apjaustu, ka beidzot arī svešvalodu apguvē mums jākļūst eiropiešiem.
