Māris Antonevičs: Valodniece Straujuma 11
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) valdības sēdē otrdien, uzklausot ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību un budžeta rādītājiem, aicinājusi Finanšu ministriju atturēties no vārda “konsolidācija” lietošanas. Pamatojums – vairāki cilvēki L. Straujumai esot pauduši bažas par algu un citu tēriņu samazinājumu, ar ko viņiem asociējas vārds “konsolidācija”. Tāpēc valdības vadītāja piedāvā izmantot apzīmējumu “vēlmju neizpilde”.
Ja nezinātu, ka L. Straujuma pēc izglītības ir ekonomiste, bet viņas profesionālā karjera lielākoties bijusi saistīta ar lauksaimniecības jautājumiem, varētu rasties iespaids, ka patiesībā viņa ir valodniece.
Šī nav pirmā reize, kad L. Straujuma paziņo, ka viņai nepatīk kāds termins. “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka pērn premjeres intervijā krievvalodīgajam laikrakstam “Vesti segodņa” bija paziņojusi: “Man kategoriski nepatīk vārds “integrācija”, mums nevajag nevienu integrēt. Mēs visi šeit dzīvojam, un aptauja, kas nesen tika veikta pēc valdības pasūtījuma, skaidri parādīja, ka mazākumtautību pārstāvjus uztrauc tie paši jautājumi, kas latviešus.” Pēc tam kad “Latvijas Avīzes” žurnālisti bija painteresējušies, vai šie augstas amatpersonas paziņojumi nozīmē, ka līdzšinējai integrācijas politikai tiek pielikts punkts un arī valsts budžetā tai līdzekļi vairs turpmāk netiks tērēti, atklājās, ka nekādas izmaiņas neesot gaidāmas. Premjerei vienkārši nepatīkot vārds “integrācija”, viņa vēlāk apliecināja preses konferencē. Tam esot slikta slava. Tagad vajagot teikt “piederības sajūta”. “Tas ir daudz plašāk, ne tikai kaut kāda integrācija. Ja tu esi Latvijas pilsonis, tad tu šeit dzīvo un tev jābūt piederības sajūtai un pienākuma apziņai pret savu valsti, un kāda gan šeit varētu būt integrācija,” paskaidroja premjere.
Kā redzams, valdības vadītājas aizraušanās ar īstajiem un neīstajiem terminiem ar to nav beigusies. Šādas diskusijas varbūt piestāvētu filologiem, kas savulaik daudz lauza šķēpus, vai jāsaka “eiro” vai “eira”, “Islande” vai “Īslande” un tamlīdzīgi, tomēr no Ministru kabineta un tās vadītājas vairāk tiek gaidīts politiskais saturs un rezultāti. Ja tie būs cilvēkiem pieņemami, tad nekādi termini nespēs to sabojāt. Turpretī mēģinājumi paslēpt nepatīkamas lietas aiz jaunām izkārtnēm ir pieeja, ko varbūt varētu izmantot reklāmas triku meistari īslaicīga efekta sasniegšanai.
Kā rakstījis Viljams Šekspīrs: “Kas gan ir vārds? Vai roze nesmaržos, Jebkurā citā vārdā nosaukta?”
Šajā gadījumā laikam gan pareizāk būtu teikt “nesmakos”.
