Valodas sargu rindas aug 8
“Palīdzēt un sargāt – šie vārdi jūsu darbībā būs paši galvenie,” pasniedzot dienesta apliecības jaunajiem Valsts valodas centra (VVC) sabiedriskajiem palīgiem, piektdien teica tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Sabiedrisko palīgu uzdevums būs palīdzēt tiem, kuriem ir grūtības ar latviešu valodas apguvi un lietošanu, un sargāt no tiem, kuri izrāda necieņu valsts valodai. VVC palīga pienākumi ir sabiedrisks darbs. Ar cilvēkiem tiek slēgts līgums uz gadu, bet atalgojumu viņi nesaņem. Tad kāda motivācija viņus vada iesaistīties šajā projektā?
Kopā ar citiem apliecību saņēma arī Anitra Jurševska no Dobeles. “Pirms kāda laika piedalījos seminārā, kur uzstājās kāda sociālā darbiniece un runāja tik kļūdainā valodā, ka man kļuva kauns. Viņas īsās uzstāšanās laikā aiz gara laika saskaitīju 12 kļūdas, bet nejutos tiesīga viņai aizrādīt,” par savu motivāciju pievienoties VVC palīgiem stāsta Jurševskas kundze. Ironiskā kārtā par šo iespēju viņa uzzinājusi no krievu laikraksta “Vesti”, kur Tieslietu ministrijas iniciatīva par brīvprātīgajiem palīgiem tika zākāta. Jurševskas kundzes darbības sfēra kā brīvprātīgajai palīdzei būs Dobeles un Jelgavas pusē, bet pienākumos ietilps pārbaudīt, kādā valodā izlikta informācija sabiedriskajās ēkās, veikalos un citur. “Piemēram, skatīšos, vai veikalos preču marķējums ir arī latviski. Ja nebūs – tad tikšos ar veikala vadītāju, informēšu par trūkumiem un lūgšu tos novērst. Centīšos iztikt ar pārliecināšanu un skaidrošanu, bez asumiem,” stāsta brīvprātīgā palīdze. Viņa arī neslēpa bažas, ka latviešu valodas pozīcijas ir apdraudētas un atsevišķās jomās faktiski valdot divvalodība. Pēc izglītības Jurševskas kundze ir vācu filoloģe un pamatdarbā nodarbojas ar tulkošanu.
Rīdziniecei Kristīnei Šņorei izglītība ir uzņēmējdarbības jomā un pamatdarbs saistīts ar auto tirdzniecību un mārketingu. “Valoda ir mana aizraušanās. Man patīk valoda, pareizrakstība, gramatika, lietvedība, man patīk kārtība,” teica Kristīne. Kārtības un valodas mīlestības dēļ viņai jau gadiem acīs dūrušās dažādas kļūdas dokumentos, uz ielas un medijos, bet nav bijusi iespēja tās novērst. Tādēļ, ieraugot sociālajā tīklā “Facebook” VVC aicinājumu, Kristīne bez garas domāšanas pieteikusies. Smaidīgā meitene pārliecināta, ka konstatētās nepilnības izdosies novērst bez konfliktiem: “Mēs esam kā mazie labie gariņi, kas palīdz novērst kļūdas.” Brīvprātīgo palīgu funkcija ir paskaidrot un palīdzēt novērst pārkāpumus, viņiem nav tiesību uzlikt sodus. Gadījumos, kad fiksēts nopietns pārkāpums, viņi informē sava reģiona valodas inspektoru.
Artūrs Viļums par brīvprātīgo palīgu kļuva pirmajā “iesaukumā” un jau pusgadu veic šos pienākumus. Turklāt uzreiz trijās pilsētās – savā dzimtajā Rēzeknē, Rīgā, kur strādā par tulkotāju Latvijas policijā, un Ventspilī, kur doktorantūrā studē valodniecību. “Atalgojumu mēs šeit nesaņemam, bet patīkamākais ir tas gandarījums, kad vakarā vari iet gulēt ar apziņu, ka izdevies izdarīt kaut ko labu. Turklāt šis darbs ļauj attīstīt personiskās prasmes – saskarsmes kultūru, mierīgu konfliktu atrisināšanu. Tās ir vajadzīgas, jo reizēm cilvēki ir neizpratnē un ne pārāk apmierināti, ka iztraucēju viņus ikdienas darbos. Taču tad mierīgi un ar smaidu izstāstu, kas par lietu, kā novērst nepilnības, un izdodas visu pozitīvi atrisināt,” teica Artūrs. Viņš gan atzina, ka brīžam brīvprātīgie palīgi paši ir pārāk centīgi valodas sardzē, tādēļ aicina jaunos kolēģus pienākumu laikā personiskās emocijas atstāt malā.
Lai komunikācija būtu pēc iespējas pozitīvāka, brīvprātīgie valodas sargi pirms stāšanās amatā tiek apmācīti ne vien valodas un juridiskajos jautājumos, bet arī saskarsmes kultūrā. Šī ir jau otrā reize, kad VVC rindas tiek papildinātas ar sabiedriskajiem palīgiem. Pirms pusgada gada tika uzņemti pirmie deviņi, tagad viņiem pievienojušies vēl septiņi. VVC direktors Māris Baltiņš uzsver, ka interesenti var pieteikties jebkurā laikā, zvanot uz valodas centu. Nākamais apmācību posms plānots rudens pusē.
