Liāna Langa: Jauniešu pārangliskošanās pieņem draudīgus apmērus 17
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien biežāk parādās komentāri par sliktām dzimtās valodas zināšanās latviešu jauniešu vidū. Trauksmi ceļ vecāki, pasniedzēji, darba devēji. Savukārt par valsts valodas politiku atbildīgās institūcijas apgalvo, ka viss esot labi.
Tikmēr jauniešu pārangliskošanās pieņem draudīgus apmērus un valstij būtu steidzami jāmeklē risinājumi, sākot ar pamatīgu situācijas izpēti.
Valodnieki jau zina, ka valodas iznīkšanu visspilgtāk iezīmējot brīdis, kad vecāki ar saviem bērniem sāk sarunāties nevis savā dzimtajā, bet kādā svešā vairākuma valodā.
Spilgts un biedējošs ir, piemēram, īru lingvistiskais liktenis, kad angļu koloniālās politikas spiediena rezultātā īri zaudēja savu dzimto gēlu valodu – sabiedrības lielākā daļa mūsdienās to vairs nelieto.
21. gs. atnesis jaunus lingvistiskus izaicinājumus: pat ja latviešu vecāki ar saviem bērniem pašsaprotami sarunājas latviski, angliski ar atvasēm runā viedierīču ekrāni, ar kuriem bērni pavada ļoti daudz laika.
Rezultātā ģimenes valoda vairs nespēj konkurēt ar gūgles angļu valodu, un jaunieši pierod domāt angliski, savas domas latviešu valodā tulkojot no angļu, nevis otrādi.
Ar šādu vērojumu Latvijas radio diskusijā (11.05.21.) nesen dalījās Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens: “Un kā cilvēks, kurš jau daudzus gadus saskaras ar Latvijas vidusskolu absolventiem, es savā augstskolas mācībspēku praksē redzu, ka valodas prasmes dramatiski krītas. Un pēdējos četros līdz piecos gados ir viena liela, prāva daļa augstskolas studentu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet faktiski viņi raksta angliski ar latviešu vārdiem. Tā, manuprāt, ir bumba ar laika degli, un par to nekādas [valsts valodas politikas] pamatnostādnes nerunā. Tas ir jautājums, kas mums ir steidzami jārisina.”
Kaut vai uz brīdi iztēlosimies, cik iznīcinošu iespaidu tas nākotnē var atstāt uz mūsu latviski pierakstīto kultūru, attiecīgi arī uz visiem, kuru darbs saistīts ar latviešu valodu.
Vai ļaudis ar vājām, nepilnīgām dzimtās valodas zināšanām lasīs, piemēram, akadēmiskus darbus un daiļliteratūru latviski, ja daudz ērtāk un vieglāk būs – un jau tagad ir – lasīt angliski? Uz ko varam cerēt?
26. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis Ministru kabinetam savu viedokli par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.
Valsts valodas politikas ietvaros Valsts prezidents aicina izstrādāt diferencētu politiku attiecībā uz angļu valodu, veicinot tās plašu apgūšanu, bet vienlaikus novēršot tās destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu.
Līdzās tam, uzskata prezidents, ir nepieciešams nodrošināt iespēju Latvijas skolās kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Latviešu valodas ilgtspēja, daudzuprāt, lielā mērā ir atkarīga no materiālu pieejamības tīmeklī latviešu valodā.
Soctīklos studenti sūdzas par to nepietiekamību, uzsverot, ka angļvalodīgās un arī krievu augstskolās mācību materiāli plaši pieejami bez maksas, savukārt materiālus latviski aizsargājot autortiesības un mācībvielas latviski ārkārtīgi pietrūkstot, tādēļ spiesti studēt svešvalodās.
Par bērniem domāto izklaidi – pasaku, dziesmiņu, spēļu latviski – trūkumu tīmeklī sūdzas arī vecāki. Vai daudz lielāka to pieejamība mūsu valstī nevienam nerūp? Kura institūcija varētu šo situāciju uzlabot?
Prezidents iniciējis Valsts valodas dienu atzīmēt 15. oktobrī, kā arī rīkot ikgadēju ziņojumu un debates parlamentā par valsts valodas stāvokli un padarīto tās stiprināšanā.
Ceru, ka tas ir pietiekami spēcīgs signāls, lai mēs sabiedriskajos medijos sagaidītu arī valsts valodas attīstībai veltītus raidījumus.
