Valodas lidojumi un mežģi. Kā tika izvēlēti gada vārdi un nevārdi 10
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa vakar jau 19. reizi pasludināja gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu.
Kopš 2017. gada šīm pievienojusies vēl viena kategorija – gada savārstījums, proti, nesakarīgākais vārdu virknējums, kas dzirdēts vai lasīts nopietni domātā tekstā. Jau otro reizi iesūtīto vārdu un teicienu apspriešanā piedalījos arī es, un jāatzīst – tā tiešām ir interesanta un vērtīga saruna, kurā ne tikai sabiedrība kopumā, bet arī vērtēšanā iesaistītie uzzina jaunas lietas.
Pandēmijas ēnā
Jau otro gadu pašsaprotamu iemeslu dēļ arī gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumi lielā mērā saistās ar Covid-19 pandēmijas ietekmēto realitāti. Diezgan lielā skaitā iesūtīti gan piedāvājumi labākajam lokdauna latviskojumam, gan arī sejas masku nosaukšanai, arī starp spārnoto teicienu un gada savārstījumu sākotnējiem kandidātiem bija gana daudz ar dažādiem pandēmijas aspektiem saistītu teikumu.
Būtu interesanti šos teicienus izpētīt no sociolingvistikas viedokļa – domājams, tajā varētu saskatīt ļoti skaidro robežšķirtni starp dažādu sabiedrības grupu viedokļiem un attieksmi gan pret pašu pandēmiju, gan arī pret citādi domājošajiem.
Nelielu ieskatu sniedz šādi iesūtījumi: “zūmpulce”, “purnauts”, “padegunība” (maskas nēsāšana zem deguna), “izkovidēt”, “potnīca”, teiciens “vēlos iepazīties ar nevakcinētu meiteni, lai kopā varam nekur neiet” un līdzīgi.
Tomēr priecē, ka, neraugoties uz pandēmiju, pamanīti un izcelti arī ar to pilnīgi nesaistīti vārdi un teicieni, tādējādi – nebūt ne lieku reizi – atgādinot, ka valoda lielā mērā veido mūsu pasauli tieši tādu, kādu to piedzīvojam.
Spārnoti un kropli
Jāatzīstas, ka man vienmēr – arī tad, kad tikai lasīju konkursa rezultātus, nevis piedalījos visa kopuma vērtēšanā, – interesantākās šķitušas gada teicienu kategorijas, proti, gan spārnotais teiciens, gan savārstījums.
Agrāk dzirdēti šādi domas lidojuma paraugi: “mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi”, “valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem”, “galdi un to noma ar individuālu pieeju”, “kad nav cūkai druvas, tad nav”, “dziesma veltīta manai bijušajai topošajai sievai”, “bērni nākuši klajā ar ķeizargrieziena palīdzību”, “Pandoras lāde, no kuras pasmelties līdzekļus skolotāju algām” un citi.
Šogad uz apšaubāmo gada savārstījuma godu pretendēja pat līdz galam grūti izlasāmais, vēl jo mazāk saprotamais “testu var neveikt persona, kura ir bijusi pozitīva ar vīrusu Covid-19 mazāk kā 90 dienas iepriekš no inficēšanās brīža vai ir potēta pret šo vīrusu 21 dienu atpakaļ no otrās puses skaitot”, “bitkoina maininga pūlu hešrets”, “ceļa ziemas uzturēšanas darbi” un “Honda līdz 2050. gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem”.
Par uzvarētāju ar lielu pārsvaru tika atzīts autobūves uzņēmuma “Honda” visumā uzteicamais mērķis samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, tā kā garais teksts par testu nav atrasts oficiālos dokumentos un atzīstams drīzāk par ironisku komentāru birokrātiskiem tekstiem.
Gada spārnotā teiciena pretendentu sadaļa izraisīja kaismīgas diskusijas, turklāt ne tikai par pretendentiem, bet arī pašas nominācijas būtību.
Galu galā, vērtējot gan formulējuma precizitāti, gan arī tā iegūto popularitāti, fināla četriniekā nonāca Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sacītais “Draugi, nav labi!”, Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša ironiskais teiciens “Govij štepseli izraut nav iespējams!”, Gaita Lazdāna jaunajā dziesmā “Mirdzēt vai dzist” aptaujas kandidātu iesūtītāju saklausītie piedziedājuma vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies!” un Roberta Priekuļa ieraksts “Tevi noķers pie mājas durvīm un nopotēs kā traku suņuku”.
Par uzvarētāju tika atzīts Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos – es neko nejūtu!”
Kad vārds kļūst par nevārdu?
Visasākās diskusijas šogad raisījās par gada nevārda pretendentiem. Fināla četriniekā pēc balsojuma nokļuva jēdzieni “iekļaujoša valoda”, “lokalizē (ugunsgrēku)”, “murālis”, “posts” un “sadarbspējīgs (pārslimošanas sertifikāts)”.
Manuprāt, lielākā daļa no šī gada nevārda pretendentiem norāda uz to, kā dažādu apstākļu ietekmē vārds var mainīt savu emocionālo tonējumu no pilnīgi neitrālas uz negatīvu. Piemēram, jēdziens “murālis” diezin vai būtu ieguvis tādu rezonansi un tik negatīvu nokrāsu, ja ne vasarā plaši izskanējušais veltījums māksliniecei Džemmai Skulmei uz 40. vidusskolas sienas. Pareizais apzīmējums šāda veida mākslas darbam, starp citu, ir “sienas gleznojums”, un jēdziens “murālis” latviešu valodas vārdnīcās nav atrodams (taču Latviešu literārās valodas vārdnīcā iekļauts vārds “muralists”, proti, cilvēks, kurš veido sienas gleznojumus).
Turpretī apzīmējums “lokalizēt ugunsgrēku” ir valodnieku akceptēts un nebūt ne jauns. Tas ierakstīts arī Tēzaurā ar skaidrojumu “saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu”; “ierobežot izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas” un, protams, “pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām”. Tomēr neizskaidrojama iemesla dēļ šogad ugunsgrēku lokalizēšana ieguvusi negatīvu nokrāsu.
Daži jēdzieni tiek uztverti negatīvi tad, kad tie izkāpj no savas vides – parasti strikti juridiskas vai birokrātiskas terminoloģijas – un tiecas ieviesties plašāk. Valodnieks Aldis Lauzis norādīja, ka nav īsti pareizi iekļaut nevārdu sarakstā ļoti konkrētos gadījumos neaizstājamo apzīmējumu “sadarbspējīgs sertifikāts”, kas apzīmē digitālu sertifikātu, kas ir starptautiski atzīts un savietojams/ nolasāms ar konkrētām tehnoloģijām. Jēdziens patiešām iekļauts Eiropas interaktīvajā terminoloģijas datubāzē (IATE, “Interactive Terminology for Europe”). Pieredzējušais valodnieks un tulkotājs gan atzina, – lai arī nenonākuši pie labākas alternatīvas, īsti apmierināti ar jēdzienu nav bijuši paši tā veidotāji.
Uzvarētājs: kvadrātkods!
Kādēļ viens samērā sarežģīts vai ar ne pārāk pozitīvām izjūtām saistīts apzīmējums nonāk gada vārdu, bet cits – nevārdu kategorijā, ir sociolingvistiem pētāms jautājums. Taču balstpote (pretstatā būsterim), līdzestība, ribjosla, staķīši un (jau otro gadu pēc kārtas!) tīkšķis daudziem šķituši patīkami un gada vārda godam izvirzāmi.
Par gada vārdu tika atzīts nu jau visuresošais kvadrātkods, kas patiešām tiek plaši lietots, lai apzīmētu mašīnlasāmu simbolu, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu, nelauzot mēli ar “kuākodiem” vai “kūkodiem”.
Un, kaut gan pietiekami lielu citu žūrijas locekļu atzinību neguva mans personiskais šīgada favorīts “klaustiņas” (proti, ierīcēm domātās austiņas, kuras liek ausīs vai uz tām), domāju šo apzīmējumu pievienot vismaz savam ikdienas leksikonam.
