Valodas kopšana ir idiotisms? 0
Politiķis Roberts Ķīlis arī savā valsts pasūtījumu apkalpojošajā sociālantropologa amatā mēdza izcelties ar provokāciju, turklāt gadiem no augstprātīga eksperta kanceles mācīja tautu visam – sākot ar to, kā stimulēt otra bērna piedzimšanu, beidzot ar filozofiskām šaubām, vai vispār vajadzīga valsts.
Jau iepriekš politiķa intervijas bija piebārstītas barbarismiem – okey, it takes time, exactly, topiks, frīks. Nu provinces izjūta Kembridžas absolventam Ķīlim ir tik tālu progresējusi, ka viņš nopietni sāk klāstīt ieceres pārangliskot Latvijas sabiedrību.
Lai valoda dzīvotu, tai ir jāstrādā visās sabiedrības dzīves jomās – ne vien virtuvē, bet arī sabiedrībā, valsts iestādēs. Pakāpeniski latviešu valoda tika ieviesta vidusskolās ar apziņu, ka augstskolās studēs latviski. Taču ko par latviešu valodas vadošo lomu augstskolās “Čas” 3. septembrī pauž brīvvalsts ministrs? Citēšu: “Būtībā tas ir idiotiski.” (LETA). Neviens izglītības ministrs, lai kāds būtu, neatļāvās bilst, ka noteikumi par labu valsts valodai ir “idiotisms”. Sengrieķi par “idiotiem” sauca tos, kas nepiedalās politikā. Ķīlis dažkārt rada tēlu, ka patiešām tic kārklubrita dzīvesveida panākumiem. Vienlaikus ministram publiski jāpauž nacionālas valsts nostādnēm atbilstoši teikumi.
Pilnīgi skaidrs, ka pēc notikušajiem referendumiem valdītāji nepieņems kaitīgus grozījumus, kas iznīcinās latviešu valodas kundzību augstskolās. Taču vecākus gan var satraukt atvašu liktenis. Skolēni, kuri patiešām prot valodas, var pieņemt pārsteidzīgus lēmumus uz ministra runu pamata vien – sak, ja te arī mācīs angliski, tad labāk pēc skolas došos uz Angliju. Ja neatturami gribas mētāt frāzes, labāk kļūt par to, kas politikā nepiedalās. Ja strādā par ministru, Švauksta runas jāatsauc.
