Sandra Vensko: Radošie cilvēki jau jūtas kā palikuši bez darba 0
Sandra Vensko, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Autoratlīdzību aplikšana ar nesamaksājamu nodokli ir radījusi skaļu diskusiju sociālajos tīklos. Faktiski no valdības puses notikusi radošu cilvēku tāda kā kaunināšana par nodokļu politikas neakceptēšanu. Nedaudz liekulīgi, fonā izskanot domai, ka jāstiprina latviešu valoda.
Ja nu valsts nemaz nevēlas akcentēt savu nacionālo kultūras jautājumu, gluži pretēji, pieklusinot to ar tik primitīviem līdzekļiem kā nauda, nodokļi un rezultātā – nesamaksājami parādi?
Vienkāršiem paņēmieniem samazinot jeb atņemot samaksu par paveikto un izdarot veiklu manipulatīvu darbību ar cilvēka apziņu, kultūras norisēm nemanot un pamazām uzlikts limits, un cilvēki jau jūtas palikuši bez darba. Valodas kopšanai, pašradīšanai un gaidām pēc pozitīva rezultāta vairs nav vietas līdzās sadzīvei, līdz ar to radošumam zūd pamatjēga – radīt.
Nesaprotami, kāpēc savstarpēji tik saderīgos mākslas procesos kā literatūra, mūzika, māksla to virzības bremzēšana notiek laikā, kad Valsts prezidents Egils Levits aicina diskutēt par latviešu valodu?
Diskusijas “Tēmturis – valsts valoda” noslēgumā Egils Levits akcentēja, ka jāatgriežas pie latviešu valodas ne tikai teorētiski, bet latviešu valodai jāfunkcionē visās jomās, arī zinātnē: “Mēs zinātnē diskriminējam ne tikai latviešu valodu, bet arī saturu, kas ir mums nozīmīgs, jo ir pilnīgi kaut kas cits, kad rakstām, teiksim, par kādu problēmu, kas interesē kādam Oklahomas universitātes žurnālam, lai tur iespiestu un dabūtu savu zinātnisko novērtējumu. Nu, nevar rakstīt par tām problēmām, kas mums ir svarīgas, tur ir jāraksta par tām, kas ir viņu lasītājam svarīgas, un līdz ar to mēs arī saturiski kavējam savu zinātni. Tas attiecas uz visām sociālajām, humanitārajām zinātnēm un, protams, arī juridisko zinātni.”
Nodokļu paaugstināšana izskatās kā radošo personību vardarbīga izstumšana no kultūras dzīves aprites. Viņu zināšanu un prasmju apšaubīšana disonē ar jautājumu par to, vai vispār iespējams ko labu radīt latviešu valodā.
Loģiski rodas jautājums – vai tiešām kultūras cilvēku radītais ir kaut kas nevērtīgs vai arī varbūt nodara postu kolektīvajai un nacionālajai pašapziņai?
Kādēļ no radošās vides jāizstumj rakstnieki, tēlnieki, komponisti, jo sevi cienoši indivīdi vairs nespēs valstij nomaksāt nodokļus par savu radošo darbu?
Ja valsts dibināšanai klāt ir stāvējuši kultūras un izglītības darbinieki, tad arī šodien atjaunot valodas asinsriti ir visu radošu personu kopīgs darbs, valodas kopšana ir garīgs pienesums. Valsts sākumposmā radītie mākslas darbi allaž būs pētnieku redzeslokā, valsts struktūrā ieaustā kultūras kapacitāte ir tas, ko var pētīt šodien, pētīt, kā klājas māksliniekam un kā tas korelē ar atalgojumu un nodokļiem. Nepanākot pretī katram kultūrā iesaistītam cilvēkam, kura paveikto zinātnieki vētīs nākotnē, jaunais nodokļu aprēķins šobrīd izskatās kā cinisks viņu darba novērtējums ierēdņa skatījumā.
Māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem, mūziķiem primārais ir ilgas radīt un īstenot idejas. Kurš finansists uzņemsies sabiedrībai paskaidrot, kuri mākslinieki drīkst uzturēt dzīvu pievienoto vērtību saviem darbiem, latviešu valodu ieskaitot, un kurš atļausies ironizēt, ka nodokļu reforma ir katra paša atbildība, nevis politikas radītas sekas?
Velkot paralēles par jauno kārtību autoratlīdzību jomā un ievainoto latviešu valodu, pamazām spilgti izgaismojas starptautiskā saziņas valoda, un redzama kļūst tā robeža, kas ir valsts un kā turpmāk sakārtosies kultūrvide. Cik darbs ir tapis kvalitatīvs, ir un primāri paliks kultūras jomā strādājošo atbildība, bet tikpat liela atbildība ir arī īstenot precīzu, sakārtotu nodokļu politiku – neaizskarošu, cieņu nepazemojošu, radošās personas brīvību neierobežojošu, ar tiesībām radošam cilvēkam veidot nākotnes Latviju.
Radošas personas ziņā ir gādāt par kultūras redzamību pasaules lielajā telpā – nelielu valsti iespējams ieraudzīt lielā apgaismojumā, un šis apgaismojums ir latviešu valoda un kultūra.
Tālāk seko viss, kas mums katram nepieciešams sadzīvē, nevis otrādi. Māti Latviju nenozaga kādam pasaulē izcilam tēlniekam, lai to uzstādītu kā simbolu Finanšu ministrijas izveidotajām nodokļu aprēķinu tabulām.
