Zviedrija ir no retajām ES valstīm, kur pilsoņiem neprasa zināt valsts valodu 5
Gunta Neimane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrijas valdības 2019. gada janvāra starppartiju vienošanās tika iekļauti vairāki svarīgi ar integrāciju saistīti jautājumi, to vidū daudz diskutētā valodas prasmju pārbaudes eksāmena iekļaušana pretendentiem uz pilsonības statusa iegūšanu. Tas tiek pamatots ar vēlmi veicināt zviedru valodas apgūšanu un paaugstināt pilsonības statusa vērtību.
2019. gada oktobrī valdība sadarbībā ar Centra partiju un Liberālo partiju vienojās par nepieciešamību izstrādāt priekšlikumu Zviedrijas pilsonības likuma modernizēšanai, kas ir jāiesniedz izskatīšanai līdz š. g. 15. oktobrim.
Tieslietu ministrs Morgans Johansons Pilsonības likuma modernizācijas nepieciešamību pamato: “Valoda ir atslēga uz darbu un iekļaušanos sabiedrībā, tomēr ir svarīgi, lai prasības tiktu noformulētas juridiski pareizi.”
Neprasa valsts valodas zināšanas
Integrācija ir “karstais kartupelis” debatēs saistībā ar pieaugošo segregāciju atsevišķās priekšpilsētās, kur veidojas “paralēlās sabiedrības”, pieaug noziedzība un bezdarbs.
Valodas zināšanas jaunajiem Zviedrijas pilsoņiem ir vajadzīgas, lai pilnvērtīgi veiktu arī citus pilsoņu pienākumus. Zviedrijas valsts pilsoņiem ir konstitucionālas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem parlamentā, kā arī strādāt par policistiem un militārajā dienestā.
Zviedrija ir vienīgā no Ziemeļeiropas valstīm un viena no retajām ES valstīm, kur nākamajiem pilsoņiem netiek izvirzītas prasības pārvaldīt zviedru valodu.
Jautājums par testa ieviešanu tiek apspriests ik pa laikam. Līdz šim atbildīgās komisijas nav nonākušas pie vienota atzinuma, kā piemērot valodas zināšanu pārbaudi gadījumā, ja pretendentam ir minimāla vai pilnībā trūkst skolas pieredzes, ja pretendents ir vecāka gadagājuma cilvēks vai cilvēks ar invaliditāti? Kā šādos gadījumos nodrošināt vienlīdzīgu iespēju apgūt valodu, lai nokārtotu valodas prasmes eksāmenu? Tiek uzskatīts, ka tas kļūs par papildu administratīvo slogu attiecīgajām iestādēm.
Citās Eiropas valstīs ieviestais valodas pārbaudes eksāmens ir iekļauts integrācijas politikā un pamatojas ar valstu vēlēšanos nosargāt savu nacionālo identitāti.
Piemēram, Nīderlandē tiek plānots iet vēl vienu soli tālāk. Sociālo lietu un nodarbinātības ministrs Vouters Kūlmess ir izteicis priekšlikumu, ka visiem patvēruma meklētājiem valodas kursi ir obligāti paralēli brīvprātīgajam darbam.
Ar zviedriem sarunājas angliski
Zviedrija ir viena no tām valstīm, kur iedzīvotāju spējas sazināties angļu valodā ir vienas no augstākajām Eiropā. Zviedrijā daudzi iebraucēji ir saskārušies ar to, ka zviedri, jūtot, ka sarunas biedram ir grūtības komunicēt zviedru valodā, ar lielāko prieku pāriet uz angļu valodu, pat neskatoties uz atkārtotiem lūgumiem to nedarīt.
Tādā veidā Zviedrija atšķiras no citām valstīm Eiropā; piemēram, ārzemnieki, kas pārceļas uz Itāliju vai Franciju, visticamāk, zina, ka valodas zināšanai būs izšķiroša nozīme.
Zviedrijas valsts iestāžu mājas lapās var atrast informāciju vairākās valodās, zvanot uz valsts iestādēm, kā viena no alternatīvām tiek piedāvāta iespēja sazināties angliski. Skolās, slimnīcās, tiesas iestādēs vajadzības gadījumā var lūgt valstij tulka pakalpojumus, ko turklāt apmaksā valsts. Tie varētu būt kā papildu faktori, kāpēc viena daļa cilvēku no citām valstīm gadiem ilgi sazinās angļu valodā.
Citi min, ka ne vienmēr angļu valoda ikdienā ir visspēcīga – daži ir saskārušies ar sarežģījumiem valsts iestādēs vai slimnīcā gadījumos, kad, piemēram, darbinieks ir ārzemnieks, kurš ir apguvis zviedru valodu, tomēr nepārvalda angļu valodu. Turklāt lielākā daļa dokumentācijas no iestādēm aizpildāmas zviedru valodā, un šādos gadījumos jālūdz palīdzība saviem draugiem, paziņām vai arī izlīdz pašu bērni, kuri ir apguvuši zviedru valodu.
Dans Ulofs Rūts, Lundas universitātes docents un pasniedzējs, un Pērs Stromblads savā 2008. gada pētījumā “Valoda, prasības un pilsonība” salīdzina Eiropas valstu datus saistībā ar tajās ieviesto prasību par valodas zināšanām un attiecīgi cilvēku spēju iekļauties darba tirgū.
Zinātnieki secina, ka labas valodas zināšanas darba tirgus konkurencē augstākas kvalifikācijas darbos akadēmiski izglītotajiem cilvēkiem palielina iespējas iegūt darbu par 30%.
2019. gada statistikas dati liecina, ka bezdarba līmenis ārpus Zviedrijas dzimušo vidū ir 15,1% un attiecīgi 4,4% starp Zviedrijā dzimušajiem.
Lai arī zviedri, kā jau minēts, labprāt komunicē angļu valodā, tomēr pretendentiem kā prasības bieži vien tiek minētas spējas sazināties mutiski un rakstiski zviedru valodā. Protams, pastāv iespēja atrast darbu kādā no starptautiskajiem uzņēmumiem, IT jomā, kur darba valoda ir angļu, vai, piemēram, celtniecības, tīrīšanas, transporta sektorā, veco ļaužu aprūpes uzņēmumos, kur daudzi iztiek ar angļu valodu vai minimālām zviedru valodas zināšanām.
Kā man minēja kādas Stokholmā esošas ES institūcijas darbiniece, bez zviedru valodas darbā viņa var iztikt, bet grūtības var rasties saskarsmē ar citiem ārpus darba.
Viņasprāt, valodas nezināšana noplicina iespējas iepazīt Zviedriju un tās cilvēkus. Viņas gadījumā darbavieta piedāvā apmaksātus kursus zviedru valodas apguvei.
Latvieši mācās zviedru valodu
Laura Baumane, SEB bankas biznesa analītiķe, kura strādā Stokholmā, min, ka viņas nodaļā strādā darbinieki no daudzām valstīm gan pastāvīgā darbā, gan tiek piesaistīti uz projektiem, tāpēc darba valoda ir angļu, bet saskarē ar citām bankas nodaļām, kā arī ārpus darba zviedru valoda ir nepieciešama.
Ikdienā Laurai šobrīd zviedru valoda ir aktuāla saistībā ar dēliņa pirmsskolas gaitu uzsākšanu. “Es cenšos runāt zviedriski. Gan pirmsskolas personāls, gan darba kolēģi ir saprotoši un pretimnākoši,” saka Laura.
Vanda Karaševska, kura strādā tīrīšanas uzņēmumā un ir ceļā uz sava uzņēmuma veidošanu, stāsta, ka viņas pieredze rāda, ka darbu var atrast, arī nezinot valodu, jo viņa pati sāka strādāt pēc divām dienām Zviedrijā, zviedru valodu nezinot nemaz un angliski tikai “Sorry!”.
“Galvenais ir attieksme, ar kādu esi ieradies Zviedrijā,” saka Vanda un turpina, “mani novērtē par manu padarīto darbu, tāpēc darba netrūkst. Protams, valoda jāzina, un es turpinu mācīties zviedru valodu.”
Kādi ir ceļi un iespējas zviedru valodas apguvei?
Zviedrijā valodu iespējams apgūt tā saucamajos SFI kursos – zviedru valoda iebraucējiem. Tiesības uz zviedru valodas apmācību ir gan ES pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, gan patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Patvēruma meklētājiem tiek piedāvāta zviedru valodas apmācība arī laikā, kamēr tiek gaidīts lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu.
To nodrošina pašvaldības, un apmācības ir par brīvu, protams, ir iespēja apgūt valodu privāti un par maksu. Iespējas mācīties ir – dienas, vakara un brīvdienu kursos. Daudzi min, ka SFI kursu kvalitāte ir dažāda, ko nosaka gan skolotāju kvalifikācija, gan arī nevienlīdzīgais izglītības līmenis pašu studentu vidū.
No 2018. gada Valsts nodarbinātības aģentūra ir iekļāvusi valsts valodas apguvi kā obligātu prasību bēgļa statusu ieguvušajiem ar zemu izglītības līmeni, lai pēc iespējas ātrāk spētu atrast darbu.
Tiem, kas ir atraduši darbu, tas ir izaicinājums, strādājot pilnu darba slodzi, atrast laiku un spēku mācīties valodu. Daži min, ka lielāka motivācija būtu, ja darbavietas apmaksātu valodas apgūšanai veltīto laiku, tomēr atzīst, ka, plānojot dzīvot patstāvīgi Zviedrijā, būtu jāatrod laiks un motivācija arī bez šāda atbalsta.
Vai valodas prasmes pārbaude pilsonības iegūšanai veicinās valodas apguvi un atrisinās visas ar integrāciju saistītās problēmas Zviedrijā? Kā redzams, zināmas paralēles var atrast, ja iekļaušanās darba tirgū ir viens no ceļiem veiksmīgai integrācijai, lai iekļautos sabiedrībā.
