“Valmiermuižas alus” pērn krietni audzējis eksportu; šogad brūvēs desmit jaunas šķirnes 0
Alus darītavas AS “Valmiermuižas alus” eksporta apjomi pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu auguši par 18%, savukārt šogad uzņēmums plāno ieviest 10 jaunas alus garšas, informē darītavas pārstāvji.
Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2%, sasniedzot 5,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 5,36 miljoniem iepriekšējā gadā.
Pērn par 2% audzis arī pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru.
Īpaša izaugsme – gandrīz par piekto daļu jeb 18% – piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir “Kokmuižas” eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.
“Valmiermuižas alus” misija desmit gadus nemainīgi ir piedāvāt arvien bagātīgākas alus garšas un izkopt alus baudīšanas kultūru Latvijā. Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.
Saskaņā ar Konkurences padomes datiem šobrīd 41% no visa Latvijā patērētā alus tiek arī ražots Latvijā, bet 59% – importēti no citām valstīm.
“Mēs alu brūvējam tikai Latvijā, Valmiermuižā. Kopš pirmās dienas pieprasītākā garša ir klasiskais Valmiermuižas gaišais alus. Aizvien pieprasītāks kļūst mūsu alus 0,33 tilpumā, kas pērn pārdots par 55% vairāk nekā gadu iepriekš, – pavisam 144 000 litru. To galvenokārt izvēlas gados jaunāki pilsētnieki mazām svinībām draugu lokā, kuriem svarīga alus garša un stils, nevis daudzums,” stāsta darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, prognozējot, ka arī turpmāk pieprasījums pēc amata alus mazākā tilpumā tikai pieaugs.
Pērn Valmiermuižas alus darītava eksportējusi 149 900 litru alus jeb 6,5% no izbrūvētā alus. Lielākais eksporta tirgus ir Igaunija, kur pērn apjoms audzis par 22%.
Tai seko Īrija, kur Valmiermuižas alu iecienījuši tur dzīvojošie latvieši. Alus regulāri tiek eksportēts arī uz Lietuvu, Somiju, Zviedriju un Dāniju.
Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, “Valmiermuižas alus” šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb “alus ateljē”, kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas.
Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis “Valmiermuižas Baltijas porteris” un pieci dažādi “Kokmuižas” eili.
“Šogad amata alus modē būs pilzenieši un bezalkoholiskais alus. Lai arī pilzenieši ir pasaulē populārākais alus stils, amata alus darītājiem tie šogad kļuvuši par modes kliedzienu, tos interpretējot mūsdienīgā veidolā. Šogad piedāvāsim vērtējumam vairākas pilzenieša proves, lai kopā ar alus baudītājiem izslīpētu tā garšu,” norāda uzņēmējs.
Tāpat šogad plānots turpināt alus darbnīcā Valmiermuižā radīt jaunas “Kokmuižas” eilu garšas. Janvārī tiek ieviests pirmais Latvijas mazajā alus darītavā brūvētais bezalkoholiskais IPA un bezalkoholiskais kviešu eils ar Latvijas avenēm.
“Šogad alus darbnīcā radīsim dažādu pasaules stilu alus interpretācijas ar “Kokmuižas” zīmolu – beļģu gaišos un tumšos eilus, auzu stautus, rudzu porteri un citus, jo alus garšu pasaule ir tikpat plaša kā vīnu pasaule. Un vēlamies ar to iepazīstināt alus baudītājus Latvijā, lai bagātinātu alus baudīšanas kultūru,” rezumē A. Ruņģis.
Jau ziņots, ka 2018.gadā “Valmiermuižas alus” strādāja ar 5,373 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 31,8% un sasniedza 168 173 eiro.
Kompānija “Valmiermuižas alus” reģistrēta 2005.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% – Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG), bet 16% – Vācijas uzņēmumam “Thinkflink GmbH”.
