Valmieriešus tagad silda meža izstrādes pārpalikumi. Kā tas ietekmēs siltumenerģijas tarifu? 1
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valmierā atklātā AS ”Valmieras enerģija” modernā šķeldas katlumāja par kurināmo izmanto biomateriālu – meža izstrādes pārpalikumus.
Jaunā šķeldas katlumāja, kas savu darbību uzsāk jau šajā apkures sezonā, ir spožs Eiropā aktuālās aprites ekonomikas paraugs, kas gan nodrošina vietējā meža resursu izmantošanas nulles ciklu, gan veicina Valmieras pilsētas energoresursu neatkarību no fosilā ārzemju kurināmā, gan ļauj samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 10 000 CO2 ekvivalenta tonnām gadā, gan… pazemina siltuma cenu.
Katlumājā darbojas biokurināmā katls ar 9 MW jaudu, kā arī dūmgāzu kondensācijas ekonomaizers ar 1,5 MW jaudu. Lai realizētu tik mūsdienīgu projektu, Valmierā izveidoja pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību AS “Valmieras enerģija”, kurā “Adven Latvia” pieder 52,15% akciju, bet pašvaldībai – 47,85% akciju.
Katlumājas būvniecībā tika iesaistīti Valmieras reģiona uzņēmēji. Kopējā būvdarbu summa sasniedza 5,148 miljonus eiro. Tā kā vairāk nekā 90% uzņēmumā saražotā siltumenerģijas apjoma tiks ražoti no atjaunojamajiem energoresursiem, izdevās piesaistīt 1,66 miljonus eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.
Turpmāk jaunā katlumāja stiprinās arī reģiona ekonomiku, vietējiem uzņēmējiem nodrošinot iespēju apgādāt to ar apkurei nepieciešamo izejvielu – šķeldu.
“Valmieras pilsētas pašvaldībai ir stratēģiski svarīgi ilgtermiņā nodrošināt iedzīvotāju labklājību un rūpēties par vidi. Šķelda kā atjaunojamais energoresurss aizstās līdz šim Gaujas labā krasta apkurē izmantoto fosilo dabasgāzi.
Tādējādi jaunās katlumājas izmantošana nodrošinās Valmieras energoapgādes atbilstību Eiropas Savienības Zaļā kursa prasībām par ietekmes uz vidi mazināšanu,” norāda Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
“Mūsu mērķis ir radīt vidi un resursus saudzējošus un ilgtspējīgus risinājumus enerģētikā, jaunā šķeldas katlumāja tam ir lielisks piemērs. Izmantojot dažādas tehnoloģijas, esam radījuši siltumenerģiju ražojošu sistēmu, kas ir mazāk atkarīga no fosilajiem energoresursiem un veicina stabilāku, prognozējamāku siltumenerģijas tarifu.
Tieši siltumapgādes tarifa stabilizācija bija viens no galvenajiem uzdevumiem, realizējot katlumājas būvniecības projektu.
Ņemot vērā, ka izmaksas par apkuri un karsto ūdeni veido būtisku izdevumu daļu iedzīvotāju ikmēneša budžetā, vēlamies palīdzēt Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes patērētājiem samazināt izmaksas par siltumapgādi šajā un arī nākamajās apkures sezonās,” pauž SIA “Adven Latvia” un AS “Valmieras enerģija” valdes loceklis Māris Kānītis.
Katlumājas efektivitātes noslēpumi
“Katlumājas modernajam šķeldas pieņemšanas mezglam ir augsta ražība, fūri ar šķeldu iespējams izkraut 30 minūšu laikā. Pieņemšanas procesu uzrauga viens katlumājas darbinieks, pie reizes arī apsekojot katlumāju. Tā īpaši paredzēta nestandarta šķeldai un uz automatizētās līnijas notiek lielāko šķeldas frakciju sasmalcināšana.
Kurināmais nonāk kurtuvē ar mitrumu 30–60% un, virzoties no katla aizmugures uz priekšējo – degšanas zonu –, izžūst līdz efektīvai sadegšanai piemērotam mitrumam.
Lai to veicinātu, kurtuve ir izveidota par 150 cm garāka. Padomāts par darbības drošības rezervi. Piegāžu negaidīta pārrāvuma gadījumā šķeldas uzkrājums katlumājai ļauj strādāt divas diennaktis. Tāpat katlumāja ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, kas spēj nodrošināt kurtuves nominālo jaudu elektrotīklu bojājumu gadījumā.
Jaunās katlumājas viedās tehnoloģijas ļauj sadedzināt zemākas kvalitātes šķeldu un līdz ar to ražot siltumenerģiju lētāk. Agrāk, veco katlumāju apkurinot ar gāzi, 1 MWh siltumenerģijas izmaksāja ap 40 eiro, turpretim tagad ir sasniegts rezultāts ap 31 eiro, un ziemā tiek plānots, ka 1 MWh izmaksās 36,85 eiro,” stāsta Egils Kampuss, SIA “Adven Latvia” pārstāvis un AS “Valmieras enerģija” valdes loceklis.
Dūmgāzes tiek filtrētas
Mitras un nekvalitatīvas šķeldas kurināšanai būtu jāsaistās ar melnu dūmu mākoņiem. Te tā nav. Tieši otrādi, siltumnīcefekta gāzu emisijas tiks samazinātas par 10 000 CO2 ekvivalenta tonnām gadā. Tas panākts ar masīvu dūmgāzu apstrādi.
Vispirms gāzes nonāk multiciklona piltuvē, kur tiek sagrieztas virpulī un no tām izmestas lielākās cietās daļiņas. Tad dūmgāzes nonāk elektrostatiskajā filtrā, kura mainīgā elektrolauka ietekmē izdalās vidēja rupjuma cietās daļiņas.
Vissmalkākās daļiņas sagūsta ekonomaizers, kurā ūdens tvaiks saķeras ar atlikušajām cietajām daļiņām un izgulsnējas pelnu savāktuvē.
Ekonomaizerā kopumā tiek atgūti 17% no dūmgāzē esošā siltuma.
Attīrītās dūmgāzes nonāk kurtuvē, kur daļa CO2 sadeg un riņķadancis sākas no jauna. Cietās daļiņas no krāsns un dūmgāzēm nonāk kopējā pelnu savāktuvē.
Tas nav viss. Biomasas pelni ir vērtīgs bioloģiskais mēslojums. Šobrīd vēl tie no katlumājas tiek izvesti un deponēti atkritumu izgāztuvē, tērējot naudu. Tomēr uzņēmums plāno Latvijas mežu pelnus atgriezt dabā, samazinot to deponēšanas izdevumus.
Lai pilnvērtīgi izmantotu Latvijas mežu, šāda tipa katlumājas, kas sadedzina pēdējos meža pārpalikumus, būtu jāizveido arī citur Latvijā, nodrošinot meža izmantošanas nulles ciklu.
