Valmieras teātris izdod 90 gadu jubilejai veltītu mūzikas disku 0
„Par upēm, saknēm un debesīm” – tāds nosaukums dots albumam, kas veltīts Valmieras teātra jubilejai. Tajā apkopotas 24 dziesmas un vairāki instrumentāli skaņdarbi no pēdējā pusgadsimtā tapušām izrādēm. To autori ir tādi ievērojami komponisti kā Imants Kalniņš, Mārtiņš Brauns, Zigmars Liepiņš, Ivars Vīgners, Gunārs Freidenfelds, Ādolfs Ore, Uldis Stabulnieks, Emīls Zilberts. Diskam pievienots arī buklets ar fotogrāfijām no izrādēm, kurās dziesmas skanējušas.
„Šis albums ir Valmieras teātra portrets, mūsu iespēja būt atkal visiem kopā – domāt par to, kā tas viss toreiz tapa un ļaut katram prātā uzgleznot savu gleznu par bijušo un nākamo, atgādinot, cik trausls ir mākslas brīnums. Tā ir vēlme nebeigt brīnīties, kā mūzika un balss spēj izstāstīt stāstu – par saknēm, kas dod mums varēšanu un impulsus. Par laiku, kura kods noslēpts mūsos pašos, un par debesīm, kurās viss atbalsojas,” albuma bukletā raksta teātra direktore Evita Sniedze.
Diskā skan dziesmas, kuras dziedājuši sava laika publikas mīluļi, spoži aktieri, kuri pārstāv dažādus Valmieras teātra vēstures posmus – sākot ar Kārli Lorencu un Antoniju Jansoni, Ritu Meirāni un Ingu Kalēju, Jāni Samauski un Jāni Zariņu, un noslēdzot ar šodienas skatuves mākslas meistariem Ievu Puķi, Tālivaldi Lasmani. Šiem ierakstiem piemīt īpašs šarms, jo palaikam aktieru dziedājumam var pietrūkt vokālas meistarības, taču to kompensē noskaņa, sendienās radītas izrādes smarža, tēla raksturs un jūtas. Kā Edgara Sukura valšķīgais dāmu drauga dziedājums „Kombinē” no izrādes „Sievu kari ar Belcebulu”. Vai Andra Jozēna intīmā, katru sirdi skarošā „Kamēr vēl dreb mana roka” no „Piecām romancēm vecā mājā”. Vai tagad par Dziesmu svētku kulmināciju tapusī „Saule. Pērkons. Daugava” tajā sakāpinātajā dvēseles sāpē, kādu izrādē „Daugava” izdziedāja Voldemārs Karpačs.
„Tā ir mūsu kopējā vēsture – Latvijas komponisti un dzejnieki, no kuriem dažiem Valmieras izrādes toreiz bija pirmie mēģinājumi teātra mūzikā. Tās ir arī mūsu atmiņas – par balsīm, no kurām vairākas var dzirdēt vairs tikai ierakstos,” uzskata Evita Sniedze.
