“Nevis par politiku domāju, bet iedzīvotājiem!” Valmieras mērs iziet ārpus pilsētas robežām 16
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) izglāba Rūjienas, Naukšēnu un Strenču novadus no iekļaušanas Valkas novadā. Tāpēc šo pašvaldību vadītāju pievienošanos J. Baika komandai pirms vēlēšanām var saprast, jo viņi jūtas pateicīgi par to un priekšvēlēšanu kampaņā negribētu nostāties pret pilsētas vadību.
Otrs iemesls varētu būt vēlme saglabāt iespēju pārvaldīt savu teritoriju arī pēc vēlēšanām. Valmieras mēra izšķiršanās reformas gaitā paplašināt topošā novada teritoriju ar vēl trīs pašvaldībām bija riskanta. Ja lauku vēlētāji apvienotos, viņi varētu pārbalsot Valmieras pilsētu, kurā ir nepilni 25 000 iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā apkārtējos novados.
Taču Valmieras mērs, iesaistot savā komandā arī vairāku citu partiju novadu vadītājus, no kuriem gan daļa nestartēs vēlēšanās, ir novērsis riskus šā iemesla dēļ pazaudēt varu. Tagad jebkuram citam sarakstam būs grūti konkurēt ar partiju “Valmierai un Vidzemei”. Šajā pašvaldībā ir paredzama liela konkurence.
Taču arī daļa no tiem, kuriem būs savs saraksts – piemēram, “Jaunā Vienotība” (“JV”) un Nacionālā apvienība (NA) –, jau uzlūko sevi kā J. Baika sabiedrotos pēc vēlēšanām. Ar viņu nekonkurēs arī Latvijas Reģionu apvienība, jo Rūjienas mērs Guntis Gladkins (Vidzemes partija) arī startēs no Valmierā valdošās partijas saraksta. Par vietām Valmieras novada domē noskaņota cīnīties arī Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Jaunā konservatīvā partija, “Attīstībai/Par” organizācijas, “Saskaņa” un, visticamāk, vēl kāds politiskais spēks, kas pagaidām vēl sevi nav afišējis.
“Vienotība” startēs atsevišķi
Topošajā Valmieras novadā apvienosies astoņas pašvaldības – valstspilsēta Valmiera, kā arī Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novads. Šis būs otrs lielākais novads, kurā ir 54 602 iedzīvotāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Līdz dienai, kad J. Baiks sāka veidot “Valmierai un Vidzemei” komandu, ietekmīgākā topošā novada lauku teritorijā bija Latvijas Zemnieku savienība. Taču tagad divi LZS domes priekšsēdētāji – Naukšēnu novada priekšsēdis Jānis Zuments un Strenču novada vadītājs Jānis Pētersons – jau ir pārgājuši pie J. Baika, kura komandā ir arī no Nacionālās apvienības ievēlētais Kocēnu novada priekšsēdis Jānis Olmanis un Beverīnas novada vadītājs Jānis Fūrmanis, kurš pārstāvēja vēlētāju apvienību.
Zināms, ka ne visi minētie startēs vēlēšanās. Viņu tuvināšanos ar Valmierā valdošo politisko spēku var skaidrot ar centieniem saglabāt ietekmi tajā teritorijā, kuru viņi pārvalda tagad. Tas būs iespējams, strādājot par vietējās pārvaldes vadītāju, kuru izraudzīsies jaunā dome.
Valmieras mērs J. Baiks “Latvijas Avīzei” atzina, ka šis priekšvēlēšanu laiks ir ļoti īpatnējs, ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas ierobežos arī pulcēšanos un komunikāciju ar vēlētājiem. Sadarbību ar apkārtējo novadu vadītājiem, kas rezultējās ar kopīga saraksta veidošanu, J. Baiks skaidro ar nepieciešamību labāk sagatavoties situācijai pēc apvienošanās.
Viņaprāt, ir jānodrošina pašnoteikšanās tiesības katram tagadējam novadam, jo nevarot visu centralizēt. “Es nedomāju par politiku, bet par to, lai pēc reformas neciestu iedzīvotāji,” teica J. Baiks. “Valmierai un Vidzemei” ir viena no “Jaunās Vienotības” dalīborganizācijām, bet šajā pašvaldībā “JV” būs savs saraksts. Tā līderis būs bijušais Saeimas deputāts, premjera padomnieks Jānis Upenieks.
Tagad “Vienotība” Valmieras domē ir pārstāvēta ar vienu deputātu – Ivo Lakuču –, bet tai ir deputāti arī novados. Lēmumam startēt ar diviem sarakstiem ir arī kāds vienkāršs skaidrojums. Tagad šajās astoņās pašvaldībās kopā ir 94 deputāti, bet jaunajā domē būs tikai 19 domnieki, minēja J. Baiks. Tas nozīmē, ka vienā sarakstā visiem viena politiskā spēka interesentiem varētu nepietikt vietas. Kopā arī ir izredzes iegūt vairāk mandātu.
Pārbīdes zaļajos zemniekos
Naukšēnu novada priekšsēdis J. Zuments vēlēšanās startēja no vēlētāju apvienības, bet daudzus gadus bija Latvijas Zemnieku savienībā, no kuras tagad aizgājis. Pašvaldību vēlēšanās viņš nekandidēs, jo vēloties turpmāk strādāt izpildvarā, kur redz lielākas iespējas kaut ko izdarīt Naukšēnu labā.
Viņš atzina, ka ar Valmieras pilsētas vadību viņam vienmēr bijušas labas attiecības un ir vēlme ar to sadarboties arī turpmāk. Vērojumi liecinot, ka LZS vairāk sevi demonstrē kā opozīciju tagadējai pilsētas vadībai. No LZS J. Zuments aizgājis, jo vairs neesot jutis partijas ieinteresētību reģionu cilvēku interesēs, pašvaldību vadītāji arī neesot iesaistīti Saeimas vēlēšanu kampaņā. Viņam esot iespaids, ka “LZS līderi pat necentās labi nostartēt Saeimas vēlēšanās”, kā rezultātā tagad ZZS ir opozīcijā.
LZS Valmieras vietējo nodaļu iepriekš vadīja LZS priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis, kurš sestdien gaidāmajā LZS kongresā kandidē arī uz partijas priekšsēdētāja amatu. Taču LZS vietējā nodaļā nesen notika vadības maiņa – tagad Valmieras novada nodaļu vada Mazsalacas novada priekšsēdis Harijs Rokpelnis, kurš būs arī LZS sarakstā ar pirmo numuru. Savukārt R. Arnītis, iespējams, startēs no Latvijas Zaļās partijas saraksta.
LZS priekšsēdētājs Armands Krauze “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka LZS valde devusi atļauju R. Arnītim kandidēt no citas partijas, bet iemeslus nepaskaidroja. Neoficiāli zināms, ka R. Arnītim kā nodaļas vadītājam LZS ir prasījusi atbildību arī par to, ka partiju pametuši vairāki vietējie līderi, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc R. Arnītim LZS vadība neredzēja vietu saraksta galvgalī.
R. Arnītis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka līdz partijas kongresam nekādus komentārus nesniegšot. Minēto informāciju viņš nevarot ne apstiprināt, ne noliegt. “Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā mums ies kongresā,” piebilda R. Arnītis. Savukārt kāds viņa domubiedrs neoficiāli teica, ka par pazaudētajiem pašvaldību vadītājiem atbildība būtu jāuzņemas visai partijas vadībai.
LZS saraksta līderis H. Rokpelnis par līdzšinējo nodaļas vadību atturējās izteikties. Taču viņš nevarot piekrist, ka priekšvēlēšanu cīņā LZS iezīmē kā opozīciju pilsētai. “Neviens negrasās pretnostatīt laukus pilsētai. Mums ir jādzīvo kopā un jāveido jaunais novads kā vienots veselums. Startēšana no viena vai otra saraksta nenozīmē nostāšanos pretējās pozīcijās,” “Latvijas Avīzei” teica H. Rokpelnis.
Atgriežas novadā
Divu nacionāli konservatīvo partiju sarakstu galvgalī būs kandidāti, kuri tagad strādā Rīgā, bet nolēmuši atgriezties pašvaldībā. Saeimas deputāts Jānis Cielēns, kurš pirms ievēlēšanas parlamentā bija Beverīnas novada deputāts, būs Jaunās konservatīvās partijas sarakstā ar pirmo numuru. Savukārt Nacionālās apvienības saraksta līderis būs Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs, kurš ir pazīstams vietējais lauksaimnieks, bijis arī Kocēnu novada deputāts.
Tieši Kocēnu novada vadītājs J. Olmanis, kurš pievienojies “Valmierai un Vidzemei” komandai, bija tas, kurš iesaistījis J. Grasbergu politikā. Tāpēc viņam esot žēl, ka tā noticis, bet varot arī kolēģi saprast, jo sadarbība ar Valmieru esot bijusi nepieciešama arī Kocēnu interesēs. “Mēs ar Jāni Olmani esam labās attiecībās un gan jau arī pēc vēlēšanām strādāsim kopā,” domā J. Grasbergs.
Tagad viņš veido Nacionālās apvienības komandu vēlēšanās, pieļaujot, ka sarakstā būs arī viņa domubiedri, kuri nav NA biedri. Tas, ka jaunais novads būs viens no lielākajiem Latvijā, J. Grasbergu nebiedē, jo viņš tajā redz arī priekšrocības.
“Līdz šim viss auga ap Valmieru, bet tagad tā attīstība būs iespējama arī Mazsalacā vai Strenčos, jo varēs piesaistīt investīcijas visu teritoriju attīstībai,” uzskata J. Grasbergs. Piemēram, viņš minēja, ka Kocēnu novads ir iedzīvinājis Zilākalna pagastu, parūpējoties par apgaismotām ielām un sakārtotiem celiņiem, par bērnudārzu, kas izraisīja cilvēkiem interesi šeit dzīvot un strādāt, par ko liecinot dzīvokļu cenu pieaugums. Dzīvokļu problēma Valmierai esot jo īpaši aktuāla, ko lielajā novadā varētu līdzsvarot.
