Valkāt maskas un nesarokoties aicināja jau pirms 100 gadiem. Kas bija postošā Spāņu gripa? 4
Spāņu gripa visā pasaulē plosījās no 1918. līdz 1920. gadam. Savu nosaukumu tā ieguvusi savādā ceļā. Spānija Pirmajā pasaules karā ieņēma neitrālu pozīciju, tādēļ tās medijiem ļāva ziņot vairāk nekā karā ierauto valstu žurnālistiem, vēsta raidījums “Bez tabu”.
Līdz ar to spāņu laikraksti vieni no pirmajiem ziņoja par jaunas infekcijas izplatīšanos, taču vienu no pirmajiem saslimšanas gadījumiem reģistrēja ASV.
Pandēmijai pieņemoties spēkā, tika pieņemti aizvien striktāki noteikumi. Tika atcelti kultūras pasākumi, ierobežoja pulcēšanos, daudzviet tika slēgtas arī skolas. Tāpat pakāpeniski sabiedrības locekļi tika aicināti izmantot arī sejas maksas. Vēsture liecībās redzams, ka jau pirms vairāk nekā 100 gadiem maskas lietoja gan mediķi, gan likumsargi, kā arī citu profesiju pārstāvji.
Latvijas vēstures institūta vēsturniece Inna Gīle pēta materiālus par tā saucamās spāņu gripas nonākšanu Latvijā un tās apmēriem. Par nožēlu jāatzīst, ka daudzi dokumenti nav saglabājušies un, iespējams, saslimšana pat nav dokumentēta, jo pandēmijas uzplaiksnījums pārklājas ar Brīvības cīņu laiku, kad uzmanība tika pievērsta citām lietām. Tāpat šajā laikā vairākkārt mainījās valdošās varas.
Pastāv uzskats, ka spāņu gripu Latvijā ievazāja dzimtenē atgriezušies bēgļi, kā arī karagūstekņi. Līdz šim pirmais zināmais gadījums presē minēts Talsos.
Jau tolaik arī Latvijā slēgtas atsevišķas skolas, tāpat apturēta arī kultūras dzīve. Laikrakstos esot lasāms aicinājums neskūpstīties ar tādiem, kuriem ir iesnas un klepus. Tāpat esot jāizvairās no sarokošanās. No spāņu gripas, visticamāk, miris dzejnieks Fricis Bārda, mākslinieks Jāzeps Grosvalds un daudzi citi.
Kaut uzskata, ka gripa Latvijā nonākusi caur Liepājas ostu, tam neesot pierādījumu. Šajā Kurzemes pilsētā gripas pacientu skaita pieaugums vērojams tikai 1919. gadā.
Šobrīd ir maz ticams, ka pasaulē jau atkal varētu izplatīties identisks vīruss, kāds ”plosījās” pirms vairāk nekā 100 gadiem.
