Valkas novads iebilst pret jaunu pieeju aprēķiniem, kas mākslīgi sadārdzināšot siltumenerģijas tarifu 12
Valkas novads iebilst pret jaunu pieeju aprēķiniem, kas mākslīgi sadārdzināšot siltumenerģijas tarifu, aģentūru LETA informēja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Valkas novada pašvaldība aicina Ekonomikas ministriju (EM) ieklausīties priekšlikumos, grozot Ministru kabineta “Noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” un “Noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, un ņemt vērā vēsturiski izveidoto siltumapgādes modeli Valkas novadā, kas līdz esot šim nodrošinājis stabilu apkures tarifu 12 gadus.
Pašvaldības vadītājs uzsver, ka pašlaik nav īstais laiks “mākslīgi veidot vēl papildu sadārdzinājumu” siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifiem. Līdzsvarots un paredzams valsts atbalsts zaļās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai ir priekšnoteikums mazākiem ūdens un siltuma patēriņa rēķiniem.
“No iedzīvotāju un uzņēmumu viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi, lai šis atbalsts zaļajai enerģijai būtu prognozējams, jo lielā mērā arī uz to balstās siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu stabilitāte,” piebilst Krauklis.
Kā skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs Krauklis, iecerētā regulējuma maiņa, neņemot vērā iesniegtos priekšlikumus, var novest pie siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu papildu kāpuma daudzās Latvijas pašvaldībās, tajā skaitā Valkā. Izmaiņas apdraud daudzu biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju pastāvēšanu Latvijā. Ieviešot regulējumu piedāvātajā redakcijā, neņemot vērā pašvaldības un nozares priekšlikumus, būtībā tikšot izveidots dubults cenu kāpums, kam neesot gatavi ne iedzīvotāji, ne publiskā sektora patērētāji, ne arī uzņēmēji un ražotāji.
Kā norāda Krauklis, Valkas novadā ir izveidots vietējiem iedzīvotājiem efektīvs un ekonomisks siltumapgādes modelis, kad pašvaldība centralizēti nopērk visu nepieciešamo siltumu. Pirms aptuveni desmit gadiem nīderlandiešu uzņēmums “HoSt” Valkā uzbūvēja mūsdienīgu un videi draudzīgu koģenerācijas staciju – efektīvāko Latvijā, nodrošinot siltuma un elektrības ražošanu no šķeldas. Iepriekš Valkā bija sešas katlumājas ar dažādiem videi nedraudzīgiem kurināmā veidiem. Valkas novada domes stratēģija jau tolaik bija koncentrēt siltumenerģijas ražošanu maksimāli vienā vietā, pārejot uz videi draudzīgiem risinājumiem. Pašlaik ražotnes īpašnieks ir Igaunijas enerģētikas uzņēmums “Enefit Power and Heat Valka”, kura mātes uzņēmums AS “Eesti Energia”.
“Enefit Power and Heat Valka” valdes loceklis un “Enefit Green” vadītājs Latvijā Juris Antužs norāda, ka Valkas koģenerācijas stacija ražo siltumu un to piegādā Valkas pilsētas iedzīvotājiem. Vēsturiski stacijas situācija esot specifiska, un tieši tāpēc jau aptuveni pirms divarpus gadiem EM tikuši iesniegti dažādi iespējamie risinājumi ar vairākām versijām, kā arī turpināts dialogs šo gadu garumā. Līdz šim EM neesot izrādījusi vēlmi atrisināt pašvaldības un nozares priekšlikumus. “Problēma nav atrisināta pēc būtības, un mēs turpinām gaidīt atbildes. Lai arī situācija ir specifiska, šī jautājuma atrisināšanai ir laika robežas,” uzsver Antužs.
Viņš atgādina, ka Valkas stacija ir daļa no “Enefit Green” un “Eesti Energia” grupas uzņēmumiem. “Enefit Green” ir uzņēmums, kuram arī Latvijā ir attīstības plāni saules un vēja enerģijas segmentos. Taču strauji mainīgais regulējums, nestabilā tiesiskā un investīciju vide nozīmīgi apgrūtina investīciju plānošanu un lēmumu pieņemšanu – samazina Latvijas pievilcību ārvalstu investīcijām. “Investīcijas enerģētikā ir kā strāva – arī investīcijas plūst pa vieglākās pretestības ceļu,” saka Antužs.
Krauklis uzskata, ka Ministru kabineta noteikumu iecerētajos grozījumos ir ieviesusies pretruna – atbalsta saņemšanai siltumenerģija jāpatērē vairāk, lai gan patlaban tiek veikti apjomīgi pasākumi siltumenerģijas patēriņa samazināšanai, proti, tiek siltinātas mājas. Valka esot viena no pirmrindniecēm pēc siltināto māju apjoma, un līdz ar to patērētā siltuma daudzums samazinās. Tas ir atbalstāmi gan no Eiropas Savienības “Zaļā kursa” perspektīvas, gan no valsts interešu viedokļa, tāpēc šī aksioma būtu jāņem vērā arī plānotajos regulējuma grozījumos, uzskata pašvaldības vadītājs, norādot, ka pretējā gadījumā tiek būtiski pasliktināta Latvijas investīciju vide.
Valkas koģenerācijas spēkstaciju elektroenerģijas un siltuma ražošanai atklāja 2012.gadā.
LETA jau ziņoja, ka arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) pārstāvji pauž bažas, ka plānotās izmaiņas noteikumos tiešā veidā var novest pie siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu papildu kāpuma daudzās Latvijas pašvaldībās.
LAEF ieskatā, izmaiņas apdraud daudzu biomasas un biogāzes koģenerācijas staciju pastāvēšanu Latvijā, jo, pielietojot jauno pieeju elektrostaciju kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinos, biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijas kļūs maksātnespējīgas.
Tādējādi noteikumu grozījumi tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus, kas būs spiesti par siltumenerģiju un elektroenerģiju maksāt vēl vairāk, bet vēlāk arī segt izdzīvojušo siltumapgādes uzņēmumu zaudējumus, faktiski maksājot dubultā. Latvijas Pašvaldību savienības aplēses liecina, ka šajā apkures sezonā vairāk nekā 40% iedzīvotāju var rasties grūtības ar rēķinu apmaksu, skaidro LAEF.
Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzskata, ka Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē.
OIK maksājumu kontekstā, LAEF vērš uzmanību, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī jūtami paaugstinājās elektrības un siltuma cenas, novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu, ievērojami pārsniedzot obligātā iepirkuma izmaksas – attiecīgi pieauga arī SIA “Enerģijas publiskā tirgotāja” pelņa, kas izmantojama siltumenerģijas un elektroenerģijas subsīdijām vai OIK izmaksu segšanai nākamajā periodā
“Tas samazinātu slogu uz gala patērētāju, papildus jau apstiprinātājiem atbalsta mehānismiem,” norāda LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
