Vaļēja brūce un melnzeme – dzīvībai bīstama kombinācija 0
Lai, saskaroties ar zemi, saslimtu ar stingumkrampjiem jeb tetānu, dažkārt pietiek ar mazu skrambiņu. Tā nesen tetāns izdzēsa vairāku cilvēku dzīvību Igaunijā un Lietuvā. Šie cilvēki ar bīstamo baktēriju klostrīdiju – stingumkrampju jeb tetāna izraisītāju – bija inficējušies, strādājot savos dārzos.
Ar to var arī saslimt, siltā laikā staigājot bez apaviem un traumējot pēdas, piemēram, uzkāpjot uz naglas, gūstot plēstu ievainojumu, kad zem ādas veidojas tā sauktās kabatas, kur baktērijām ir ērta vairošanās vieta.
Iekļūstot brūcē, baktērija sāk ražot toksīnu, kas ar asins starpniecību pa perifēro kustību nervu šķiedrām nokļūst centrālajā nervu sistēmā. Tas notiek, ja cilvēks nav vakcinējies un organismā nav aizsargvielu pret šo toksīnu, skaidro Latvijas Infektoloģijas centra direktora vietniece medicīnas jautājumos Velga Ķūse.
Risks mazinās, apstrādājot brūci ar dezinficējošiem līdzekļiem, un lielāka ievainojuma aprūpi uzticot mediķiem. Vislielākā šīs baktērijas koncentrācija ir mitrā melnzemē, dārziņos, kas mēsloti ar kūtsmēsliem. Šā iemesla dēļ nevajadzētu likt zemi pie bites koduma vietas, kā ieteica Mirtas tante filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.
Smagas izpausmes, ilga ārstēšanās
Inficējoties ar stingumkrampju baktēriju, pēc dažām dienām brūces vietā būs apsārtums un sāpīgums. Saslimšanas pazīmes visbiežāk parādās pēc vienas divām nedēļām (var būt arī agrāk vai vēlāk). Vispirms krampjaini saspringst žokļu muskuļi un seja savelkas tā sauktajā sardoniskajā smīnā, kad izskatās, ka cilvēks vienlaikus raud un smejas. Viņš nespēj mainīt sejas izteiksmi un atvērt muti. Pēc tam lēkmē iesaistās arī pārējie muskuļi un ķermenis var izlocīties dažādos netipiskos stāvokļos. Krampju lēkmi mēdz provocēt dažādi kairinātāji, piemēram, skaņa, smarža un pieskārieni.
Var parādīties nespecifiski simptomi, piemēram, nogurums, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināties asinsspiediens un ķermeņa temperatūra.
Apgrūtinātas elpošanas dēļ organismam pietrūkst skābekļa. Elpošanas muskulatūras saspringuma dēļ iespējama nosmakšana. Var pārplīst muskuļi, salūst kauli, attīstīties miokarda infarkts vai pēkšņi apstāties sirdsdarbība.
Biežāk sastopama vispārējā stingumkrampju forma, taču slimība var noritēt arī vieglāk, kad krampji izpaužas tikai ap brūci, kurā redzamas iekaisuma pazīmes.
Steidzama mediķu palīdzība nepieciešama, ne tikai sākoties krampjiem, bet arī tad, ja inficētajā vietā vērojams neliels muskulatūras saspringums. Smagas slimības formas gadījumā krampji var ilgstoši nepāriet, pat saņemot mediķu palīdzību. Nepieciešama ilgstoša ārstēšana, taču var saglabāties dažādas komplikācijas, piemēram, lūzumi.
Pasargā vakcīna
Pirmo kombinēto vakcīnu pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu bērniņš saņem jau divu mēnešu, bet pēdējo – 14 gadu vecumā. Pēc tam atkārtoti jāpotējas reizi desmit gados. Pieaugušajiem parasti izmanto kombinēto vakcīnu pret stingumkrampjiem un difteriju. Noteikti jāpotējas, dodoties uz Āfrikas un citām valstīm, kur ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi, kā arī vietām, kur notiek karadarbība. Latvijā stingumkrampju gadījumi jau ilgāku laiku nav reģistrēti, jo vairākums sabiedrības locekļu tomēr ir vakcinēti.
Ja vakcinācija nav veikta paredzētajā laika periodā un, piemēram, pēc autoavārijas, nokrišanas no velosipēda, apdegumiem, apsaldējumiem, gūti ādas bojājumi, steidzami nepieciešama stingumkrampju profilakse – specifiska imūnglobulīna injekcija. Tā nodrošina jau gatavas aizsargvielas, kas novājina toksīnu.
Vienlaikus tiek ievadīta arī paša cilvēka imūnās šūnas stimulējoša vakcīna, lai organisms producētu aizsargvielas, kas no saslimšanas pasargās ilgstoši. Toksīnu iespējams iznīcināt, kamēr tas vēl atrodas asinīs, proti, apmēram divu trīs dienu laikā pēc negadījuma. Ja tas jau iekļuvis nervu un muskuļu šūnās, apmēram puse saslimušo iet bojā.
Stingumkrampji var attīstīties arī pēc dzīvnieku koduma, tādēļ, kaut arī kodējs ir potēts pret trakumsērgu, cietušajam steidzami jāievada vakcīna pret tetānu, ja tas pēdējo desmit gadu laikā nav darīts.
Ar valsts apmaksāto kombinēto vakcīnu pret difteriju un stingumkrampjiem var potēties ikvienā medicīnas iestādē, kur piedāvā vakcinācijas pakalpojumus.
Uzziņa * Stingumkrampju izraisītāja baktērija klostrīdija mīt zālēdāju dzīvnieku un cilvēku gremošanas traktā un apkārtējā vidē nokļūst ar izkārnījumiem. Tā daudzus gadus saglabājas augsnē, kur veido sporas. |
