Valdošā koalīcija lielā slepenībā gatavo jaunu nodokļu reformu 6
Jau vairāk nekā mēnesi valdošā koalīcija lielā slepenībā tapina vērienīgas nodokļu izmaiņas, par kurām sabiedrībai sola stāstīt vien nākamgad. Spēkā tām būtu jāstājas vēl pēc gada, vēstīja TV3 Ziņas.
Darbu pie jaunās nodokļu reformas valdošā koalīcija sāka uzreiz pēc valsts budžeta pieņemšanas novembrī.
Ir notikušas vairākas sanāksmes aiz slēgtām durvīm, tomēr komentāri par gaidāmajām pārmaiņām ir ļoti izvairīgi.
“Nekādi lēmumi nav gaidāmi līdz martam, šobrīd mēs ejam cauri, veicam tādu kā revīziju esošajai sistēmai, lai saprastu kopsakarības, kādā veidā veikt uzlabojumus nevis pārbūvēt visu nodokļu sistēmu,” saka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).
Teju mēnesis esot pavadīts, iepazīstoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijas bankas ekonomistu sagatavoto analīzi, kas varētu būt par pamatu tālāku lēmumu pieņemšanā. Pagājušonedēļ salīdzinātas darbaspēku nodokļu sistēmas Baltijas valstīs.
Latvijas Bankas secinājusi, ka nodokļu slogs Latvijā ir augstākais, līdz ar to panākta sapratne, ka darbaspēkam, īpaši mazām un vidējam algām, jeb ienākumiem līdz aptuveni 1500 eiro, slogs nepieaugs, bet pat saruks.
Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis (JKP) norāda: “Bieži vien mums eksperti no malas stāsta, ka Latvijā ir ļoti mazi nodokļu ieņēmumi budžetā, rēķinot pret IKP. Tomēr, kā rāda reālā statistika un fakti, tas nebūt nav tāpēc, ka mums būtu zems nodokļu slogs. Bieži vien šīs lietas tiek apzināto jauktas kopā, lai manipulētu ar sabiedrību un mēģinātu iepārdot, ka nodokļi ir jāceļ, īpaši jau runājot par darbaspēka nodokļiem.”
Tomēr vienlaikus pēc sāpīgas pieredzes ar lauzto solījumu mediķiem, esot panākta izpratne, ka budžetā ir par maz pārdalāmās naudas.
“Lai risinātu budžeta vajadzības nākamajos gados, no “Attīstībai/Par!” viedokļa, primāri veselības aprūpes finansēšanai un arī citu jomu vajadzībām, šīs nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā būtu jāpieaug nodokļu ieņēmumiem. Tieši par cik daudz, tas šobrīd ir vēl atvērts jautājums,” norāda “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Partijas esot vienisprāt, ka iedzīvotāju ienākumu aplikšanai ar nodokli jākļūst vienkāršai un saprotamai, kas nozīmē atteikšanos no pēdējās nodokļu reformā ieviestā diferencētā nepaliekamā minimuma.
Vienlaikus plāns ir nodokļus visiem strādājošiem vienādot, līdz ar to paredzēta atteikšanās no mikrouzņēmuma nodokļa.
“Faktiski šo režīmu vajadzētu pārtraukt, piedāvājot labāku regulējumu vispārēja nodokļu režīmā, jo visām personām ir jābūt sociāli aizsargātam, un tai pat laikā uz vienkāršotiem darījumiem jābūt tā sauktajam darījumu kontam, kurā cilvēks visas savas saistības izpilda tajā brīdī, kad viņam VID automātiski noskaita kādu procentu,” saka Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks.
Koalīcija arī vienojusies par darba grafiku, kurš paredz, ka valdībai lēmumi par nodokļu izmaiņām jāpieņem līdz aprīlim. Savukārt Saeimai likumos tie jāiestrādā līdz vasaras brīvlaikam, lai ir pusgads laika, kurā sabiedrība pārmaiņām var sagatavoties.
Plašāk pievienotajā video:
