Nekas, nākamajā dzīvē varbūt izdosies! 2
Rietumniekiem, galvenokārt uz biznesu orientētiem cilvēkiem, tas bieži vien rada bezpalīdzību un niknumu: viss taču bija jau izlemts, bet pēkšņi tā vietā ir pavisam kas cits. Taču indieši par to pat neuztraucas!
Kā jūs iemācījāties to pieņemt?
Domāju, ka esmu daudz mācījies akceptēt atšķirīgo. Man arī vienmēr ir paticis ceļot un pētīt dažādas kultūras, cilvēku dažādību.
Vai jums šķiet, ka arī pats esat ļoti pārvērties? Vismaz manā uztverē vienmēr esat bijis piemērs uz pierādījumiem balstītai medicīnai, bet te – ājurvēda…
Man vienmēr ir paticis iet tālāk. Bija periods, kad ļoti daudz runāju par pierādījumos balstīto medicīnu. Galu galā esmu vadījis un plānojis vairāk nekā 50 starptautiskus pētījumus. Bet… visam ir kaut kādas robežas. Kad iziet cauri uz pierādījumiem balstītajai medicīnai, labākajā gadījumā redz, ka tā ir pavārgrāmata, kā ārstēt. Varat salikt tajā lietas, ko kāds cits spēj atkārtot, bet bieži vien nespēj izprast. Labs pavārs strādā bez pavārgrāmatas.
Runājot līdzībās, es izgāju cauri savam pavāra mācekļa līmenim, un tagad man šķiet, ka aiz tās, kas balstīta uz pierādījumiem, ir vēl kāda medicīna. Tas nenozīmē, ka tai nav pierādījumu, – tie tikai nav tādi, par kādiem esam pieraduši runāt, kad pacientus ar vienu un to pašu diagnozi pēc nejaušības principa sadala divās grupās, vieniem dod vienu līdzekli, otriem – placebo, un tad skatās, kas iznāks. Tas ir klasiskais veids.
Eiropā vēl pirms gadiem trīsdesmit pamatnostādnes par to, kā jāārstē, pamatojās uz kādas autoritātes viedokli. Deviņdesmito gadu vidū nāca atziņa, ka viss ir bezkaislīgi jāpārbauda, ka nevar uzticēties vecajiem profesoriem, sekoja pierādījumos balstītās medicīnas vilnis. Nākamais aiz tās ir personalizētā medicīna, kas saistīta ar genoma atšifrēšanu, arī es par to sāku runāt pirms gadiem desmit, man šķiet. Tas nozīmē, ka mēs saprotam – zāles un diagnoze neraksturo katram cilvēkam piemītošo patoloģiju. Pierādījumos balstītās medicīnas vājums ir tas, ka tā orientējas uz vidējā cilvēka reakciju uz ārstēšanu.
Genoma, vismaz tā primārās struktūras, atšifrēšana ir ļāvusi labāk saprast, kā slimības rodas. Viena un tā pati slimība dažādiem cilvēkiem var būt ar atšķirīgu patoģenēzi. Tas nozīmē, ka jāizvēlas konkrētajam cilvēkam piemērotākie medikamenti vai dzīvesveida pārmaiņas.
Cik tālu ar to pašlaik esam?
Rietumu medicīna mēģina… Arī mēs vairākos projektos ar Biomedicīnas centru (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs – red.) to darām. Teiksim, ir medikaments metformīns, ko lieto lielākā daļa otrā tipa diabēta pacientu pasaulē. Mēs pētām un publicējam starptautiski citējamos žurnālos rakstus, ka cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi no šīm zālēm ir dažāda reakcija. To, ka medikamenta koncentrācija asinīs ir pilnīgi atšķirīga, ka var būt dažādas blaknes – līdz 15% pacientu metformīnu slikti panes, viņiem ir vēdergraizes, uzpūšas vēders, reizēm ir slikta dūša. Bet, ja aplūko vidējo pacientu, viņam viss ir labi…
