Uguns dedzina jūs pašu vai citus? 2
Gan, gan. Ja ir priekšnieks, citus var arī sadedzināt.
Kā šo uguni dzēšat – vai izmantojat kādu garīgo praksi?
Man nav vienas formalizētas meditāciju prakses. Ir daudz subjektīvu lietu, kas izklausīsies dīvaini. Man kopš bērnības ir pilnīgi suverēna iekšējā vide. Ir kāda jogas tehnika, ko sauc nidra, – ar to iespējams tādā kā pusapziņas stāvoklī just savas iekšējās norises. Man tas vienmēr noticis ļoti dabiski, tas mani stabilizē, kad man kā pitas cilvēkam – sauksim to tā – iekšā viss sāk vārīties un grūti novaldīties, lai kaut ko ļoti sliktu nepateiktu vai lai nesāktu vicināt rokas.
Kad no darītāja kļūst par vērotāju, kā teicis Platons, lietas nostājas savās vietās. Viņš teicis, ka uz olimpiskajām spēlēm iet trīs veidu cilvēki: vieni – lai sacenstos, otrie – lai kaut ko pārdotu, trešie – lai to visu vērotu.
Būt vērotājam nenozīmē pasivitāti, bet gan spēju just visa notiekošā centru, mieru, jēgu, nevis ļauties, lai mainīgie apstākļi visu laiku mētā. Iekšējais miers ir pastāvīgs.
Atgriežoties pie došām… Tīro konstitucionālo tipu esot samērā maz.
Jā, lielākoties ir došu kombinācijas. Ja atceraties skolā mācīto Krečmera tipoloģiju, iedalot cilvēkus piknētiķos, astēniķos un atlētiķos, ājurvēdiskajai tipēšanai ir analoģijas ar to. Pitas ir astēniskie – viņiem ir labs barojums, labi muskuļi. Piknētiķiem ir daudz enerģijas, viņi visu laiku ir aktīvi, labi darbojas gremošana, tie būtu kapkas, zemes tips. Vāta ir vēja tips, viņi ir gaisīgi, izklaidīgi, toties kreatīvāki – viņiem ir daudz ideju, bet nav stabili, ja ir disbalanss, cilvēks nespēj neko izdarīt līdz galam, paķer to un šito un nav apmierināts ar sevi – tiem līdzīgi ir atlētiķi.
Domājat, ka jūs spēsiet došas iztulkot?
Jā, mēs kopā ar indiešiem par to jau rakstām grāmatu! Indijas valdība ir piešķīrusi naudu, lai to uzrakstītu arī latviski. Protams, indieši raksta angliski, kāda mana kolēģe iztulkos, bet es beigās komentēšu. Pēc tam, kad grāmata būs iznākusi latviski, mēģināsim dabūt naudu, lai klajā nāktu arī angliskā versija vai citās valodās, pēc vajadzības.
Cik drīz šai grāmatai būtu jāparādās?
Naudas piešķiršanas nosacījums bija tāds, ka tai jāiznāk jau šopavasar, bet ar Indiju nekas nenotiek, kā plānots. Tur visam ir cita gaita. Dzīvojot Eiropā, mēs pat neapzināmies, cik ļoti gribam visu saplānot, sastrukturēt un cik daudz bažījamies par rezultātu – vai būs pietiekami kvalitatīvs, vai būs laikā, ko citi par to teiks. Indijā ir tā, ka tas, kas izdarīts, nav pats galvenais. Viņu uztverē gars, dvēsele un ķermenis visu laiku mijiedarbojas. Dvēsele ir transcendenta – tā nāk no bezgalības un tajā atkal aiziet, bet šajā brīdī tā ir kopā ar jūsu ķermeni. Gars ir visapkārt. Tas viss ir daļa no kāda lielāka projekta. Tas, ka ikdienā kaut kas neizdodas – nav iespējams ievērot kādu termiņu, sabrūk kādi plāni –, nav jūsu vaina. Jūs jau gribējāt, bet notiek tā, kā notiek! (Smejas.)
