Valdis Krastiņš: uz spēles likta Latvijas izdzīvošana 65
Nesen vilcienā uz Ogri vēroju milzīgi garos sastāvus ar preču vagoniem uz blakus sliedēm, gaidot brīvu ceļu. Mazuts, benzīns, nafta, ogles, ķimikālijas krievu vagonos. Pilni ceļā uz mūsu ostām, tukši atpakaļ uz Krieviju. Un tā dienu un nakti. Tranzīts! Krievija Latvijā.
Vai no tā varam izvairīties? Nē. Tā ir tranzīta biznesa ikdiena, no ienākumiem dzīvo Latvijas dzelzceļi. Un nodokļu veidā nauda nonāk valsts budžetā.
Tā nav nekāda maigā vara, par kuru tagad bieži mīl runāt, tie ir tiešie krievu biznesa apkampieni, kurus diktē mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Kā jau teicu – no tiem izvairīties nevaram. Bet no daudz kā cita, kas šodien veido Krievijas ietekmi Latvijā, jau nu gan būtu varējuši izvairīties.
Pirmām kārtām no tā, ka eksčekistam Savickim, kurš pārvalda Iteru, un Gazproma Dāvim ir tik liela vara pār gāzes un tātad arī elektrības cenām. Jo mūsu valdītāji nu gan nav darījuši neko, lai samazinātu Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas. Tieši otrādi – ir bijuši ļaudis, kuri 1997. gadā parakstījuši divus gadu desmitus garu līgumu ar pilnīgu kapitulāciju Gazpromam (vai nebūtu laiks šos cilvēkus saukt pie atbildības par nodevību?). Tādēļ nekas nav sanācis ar visdažādākajiem piedāvājumiem – sākot no norvēģu mēģinājumiem vēl pagājušā gadsimta pašās beigās līdz pat mūsdienu projektiem par šķidrās gāzes piegādi. Viss tiek noraidīts – jo Gazpromam tas nav izdevīgi. Un argumentācija “pret”, protams, tiek veidota kā “Latvijas nacionālo interešu aizstāvība”. Riebjas!
Otra lieta, ko varēja novērst, ir krievu naudas milzīgais apjoms Latvijā reģistrēto banku kontos. Ir bankas – un tās nav mums pazīstamās un daudzkārt lamātās zviedru bankas – , kuru noguldījumu konti par 90% piepildīti ar nerezidentu naudu. Un summas mērāmas miljardos! Tā ir ļoti bīstama situācija, jo vienā jaukā dienā šī noguldītā nauda var sākt kustēties mūsu zemes saimniecībā, uzpērkot, nopērkot, pārpērkot.
Tas daļēji jau ir noticis visās jomās – uzņēmumu, investīciju kapitāla, nekustāmo īpašumu ziņā. Varēja novērst? Varēja, bet aprobežojās ar tukšu pļāpāšanu par „brīvo tirgu”. Mans jautājums: vai Latvijas ekonomiskā neatkarība arī ir šī brīvā tirgus pirkšanas un pārdošanas objekts? Pavaicājiet to variniekiem, un tiešu atbildi nesaņemsiet ne no viena.
Bet jautājumi ir jāuzdod, un to jādara ļoti tiešā veidā. Jo Putins parādījies mums visiem kā agresīvas lielvalsts tikpat agresīvs un piedevām caurcaurēm melīgs valdnieks. To mēs Latvijā zinājām jau gadiem, bet tagad to ieraudzījuši arī Rietumeiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Vai no tā izrietēs vajadzīgie secinājumi – pārtraukt finanšu attiecības ar Krieviju un izslēgt Putinu no jebkura starptautiska saieta? Tas būtu minimāli, bet es šaubos par Rietumvalstu vadītāju godīgumu, viņi īsredzīgi samiegs acis un turpinās “business as usual” (es ceru, ka kļūdos…) Bet Latvija jau šodien no Krievijas puses infiltrēta tik dziļi un pamatīgi, ka Putinam varbūt pat nevajadzēs militāru spēku mūsu zemes pārņemšanai. Latvijas tālāko likteni izšķirs – un šoreiz pavisam tieši – Saeimas vēlēšanas. Tajās vairākumu jāiegūst tiem, kuri gatavi samazināt mūsu ekonomisko atkarību no Krievijas un palielināt aizsardzības budžetu nekavējoties līdz minimālajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Ja tas notiks, mums varētu būt zināmas izredzes pārdzīvot pašreizējo krīzi kā neatkarīgai valstij. Atkārtoju, jautājumi ir divi: vai esiet gatavi tūdaļ samazināt Latvijas atkarību no Krievijas, vai esiet gatavi tūdaļ palielināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem? Vaicājiet deputātu kandidātiem, zvaniet viņiem, sūtiet e – pastus! Ja saņemiet atbildē vispārēju muldēšanu, tad šādam cilvēkam nav vietas Saeimā. Jo pašreizējā situācija ir skarba, prasa rīcībai gatavus cilvēkus.
Man ir dziļš kauns un nepatika pret Latvijas pašreizējās t.s. elites necienīgo intrigošanos un andelēm. Uz mūsu kultūras patiesi lielo, pasaules mēroga sasniegumu fona šie politikāņi izskatās sīki, niecīgi un nevajadzīgi. Punduri! Tādi viņi arī varētu palikt, ja vien savā kārē pēc varas un naudas tie neradītu tādu koordinātu sistēmu, kura var iznīcināt mūsu valsti un tautu. Vaicājiet viņiem, nākošās Saeimas kandidātiem, un balsojiet atbilstoši atbildēm! Jo laiks ir draudošs, viss reducējas uz galveno – uz mūsu izdzīvošanu, kuru nodrošināt pašreizējie gluži acīmredzami nav spējīgi.
Noslēgumā dažas pārdomas par iespējamo Putina tālāko rīcību. Atkāpšanās ceļa šim cilvēkam nav. Krievijas ļaudis savā vairumā nozombēti, aplieti ar melīgu propagandu, gaida no sava fīrera jaunus sasniegumus un iekarojumus. Nevar viņus pievilt! Bet Austrumukrainā arvien skaidrāk kļūst redzamas vietējo vadoņu sejas: viņi nākuši no Krievijas, ir no tās atkarīgi, nav varējuši paraut sev līdz vietējo cīnītāju barus. Vientuļnieki! Un līdz ar to lemti sakāvei – ja vien Krievija neapbruņos viņus līdz zobiem vai arī neievedīs krievu karaspēku.
Domāju, ka vienīgā cerība ir Putina nobīdīšana malā. Pārāk daudzi krievi ir sasaistījuši sevi ar Rietumu pasauli visdažādākajā veidā. Viņiem Krievijas atgriešanās izolācijā varētu būt nepieņemama. Un Putins varētu kļūt par iemeslu šādai izolācijai. Jaunākās sankcijas rāda, ka Rietumi to sapratuši. Tomēr sankcijas iedarbosies ilgākā laika posmā, bet Putinam jārīkojas tūdaļ. To gaida viņa saorganizētie gorillas ar raķetēm, to gaida viņa satracinātā publika pašmājās. Ļoti bīstams mirklis. Vai izdosies izvairīties no kara? Tad arī mēs varētu izdzīvot – ja nākošo Saeimu piedevām ievēlēsim tādu, kura ir spējīga aizstāvēt nacionālās intereses.
Dr. Valdis Krastiņš ir bijis Latvijas vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā, Norvēģijā un Somijā, vairāku grāmatu autors.
