Valdis Krastiņš: Pēcziemassvētkos 0
Valdis Krastiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Man šajos Ziemassvētkos bija divas kulminācijas. Viena no tām – BBC televīzijas pārraide pirmo svētku rītā no Kembridžas Kinga koledžas ar brīnišķa zēnu kora dziedājumiem un lasījumiem no Svētajiem Rakstiem un citiem avotiem. Arī te šogad klausītāju zālē nebija; dega tikai uz sēdvietu pultīm uzliktās sveces.
Kopā ar aizkustinājumu bija jādomā par gadsimtiem ilgo kristīgo tradīciju, kas radījusi dziesmu bagātību, no kuras pasmelties, veidojot šo programmu. Mums šajā ziņā, runājot par Ziemassvētku dziesmām, nav tā paveicies. Jau pats kristietības ieviešanas akts tika īstenots ar zobenu un uguni; tā rezultātā baznīca gadsimtus nebija tautu iedvesmojošs un vienojošs faktors.
Mums Ziemassvētki bija un lielā mērā joprojām ir ziemas saulgriežu svētki; te, par laimi, izveidojusies sava veida līdzāspastāvēšana – latviešu pagānisko tradīciju kopšana kopā ar kristietību un kristīgajām paražām.
Otra manu Ziemassvētku virsotne bija pāvesta Franciska vēstījums Pilsētai un pasaulei (“Urbi et Orbi”). Tajā izskanēja lūgums, pat prasība pēc līdzcietības un savstarpējas samierināšanās. Pāvests pieminēja praktiski visus zemeslodes karstos punktus, kuros notiek vardarbība, atzīmējot arī līdzcietību pret tiem, kuri savās domās un izjūtās nomaldījušies uz neizpratnes un naida takām.
Tas man šķita bezgala svarīgi, jo arī mūsu pašu mājās redzam ļaudis, kuri seko dažādām sazvērestību teorijām – it sevišķi attiecībā uz Covid-19 pandēmiju. Man žēl šo ļaužu; tiem kaut ko iestāstīt vai tos pārliecināt ir gandrīz neiespējami, toties tie, kuri viņus aicina kopā un mudina nepakļauties kuslajiem ierobežojumiem, gan būtu pelnījuši izolāciju cietuma sienās, jo viņi apdraud apmuļķoto ļaužu veselību un dzīvību.
Visvairāk pāvesta vārdi attiecas uz dziļi sašķelto ASV sabiedrību. Esmu bažīgs par ASV izredzēm bez vardarbības izkļūt no sarežģījumiem, kuros tās ievedis Trampa neprāts. Labās domas varētu gan pievienoties un stiprināt pozitīvi domājošu cilvēku radīto enerģiju. “.. un cilvēkiem labs prāts”. Lai tā būtu!
