Valdis Krastiņš: 1938. gada Minhene nav nekā iemācījusi 11
Tonijs Blērs savā atmiņu sējumā raksta par iepazīšanos ar Čemberlena dienasgrāmatu, kas tapusi Minhenes tikšanās laikā: “Mūs mācīja, ka Čemberlens bijis vājš cilvēks, ko savaldzinājis un apmuļķojis Hitlers. Bet tā nav taisnība. Dienasgrāmata rāda, ka viņš pilnībā novērtēja Hitlera ļaunprātību (..), zināja, ka viņš savā būtībā ir ļauns, taču nespēja novērtēt, cik tālu šis ļaunums var sniegties. (..) Tādēļ Čemberlens nolēma viņu neprovocēt, tikai nomierināt un ierobežot. Gan jau Vācija attapsies, un ar laiku mainīsies arī Hitlers. Tātad Minhene bija nevis apmuļķošanas rezultāts, bet gan mēģinājums atlikt nopietnus, smagus lēmumus, cerot, ka apstākļi visu vērtīs par labu. Kas notika tālāk, to zinām.”
Mūsdienu Minhenes, t.i. kapitulācijas apstākļos daudzi Eiropas līderi rīkojas līdzīgi. Gan jau Putinam pāries, gan jau nomierināsimies… 1938. gada Minhene nav nekā iemācījusi. Sekas šai tuvredzībai var būt briesmīgas. Jo Putins gadu gaitā ar dažādu pseidolikumu un melīgas propagandas palīdzību ir nospiedis Krieviju uz ceļiem. Vēsturnieks Jurijs Afanasjevs pamatoti uzskata, ka Krievija no citām zemēm atšķiras ar to, ka tās valdnieki – cari un citi – gadsimtiem nemitīgi karojuši paši pret savu tautu, to apspieduši un pat nīcinājuši. Augstākais punkts tam bijis padomju laiks. Bet patlaban Putins un viņa tuvākie līdzgaitnieki ir atvēzējušies pārspēt tā laika šausmas, jo viņiem vajadzīgas brīvas rokas robežu pārzīmēšanai. Krimas aneksija bija tikai pirmais solis, sekos Ukraina un tad arī pārējās zemes, kam putinaprāt jākļūst par impērijas sastāvdaļām. Putina galvenais ideologs Dugins jau 2013. gada sākumā pavēstīja, ka Eiropai jānonāk Krievijas pārvaldībā. Draudīgi. Tagad jau neviens vairs nepiemin Krimu kā atklātas militāras aneksijas upuri – it kā viss būtu kārtībā…
Nesen biju Amerikā, kas dzīvo savu dzīvi, it kā tālu no Eiropas problēmām. Tomēr tur daudzu cilvēku prātos ir trauksmes sajūta. Redzot, kā rīkojas Putins, viņi jūtas apdraudēti. Atgriezies Latvijā biju dziļi izbrīnīts par mieru, pat vienaldzību. Gan jau pāries, mums nekas nedraud, NATO mūs pasargās. Kaut ko aizsardzībai piemetīsim pēc pāris gadiem, patlaban naudas mums nav – tā te stāsta gudrinieki. Pēc pāris gadiem? Var tas izrādīties par vēlu. Vienreiz jau Eiropa nosnauda Hitlera agresijas sākumu. Vai tagad attiecībā pret Putinu darīsim to vēlreiz? Laiks mosties. Pēdējais brīdis! Nevis ļaut krievu tanku rūpnīcai ielikt kāju Latvijas zemē! Kurš to izdomāja? Krievijai acīmredzot ir spēcīgi lobētāji Latvijā. Jo aizbildināties ar vagoniem, ko viņi te ražošot, ieguldot 80 miljonus rūpnīcā Jelgavā, ir nevietā – mums jau viena vagonu rūpnīca ir un darbojas. Mērķi tātad visticamāk ir citi. Kādi? Lai kungi paskaidro! Somijā ir noteiktas nerakstītas, taču visiem teicami zināmas robežas krievu kapitāla ienākšanai. Bet mūsējie pasaka: nu, zināms risks jau gan esot, bet – tas nekas, ka tik nauda… Tuvredzība vai apzināts apdraudējums Latvijas drošībai?
Dr. Valdis Krastiņš ir bijis Latvijas vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā, Norvēģijā un Somijā, vairāku grāmatu autors.
