Valdis Kalnozols: Mūs iznīcinās nauda, nevis islāms 67
Tautieši, Jūs bažījaties, ka islāmticīgie bēgļi, šeit ierodoties, varētu ieviest savu kultūru un vērtības? Manuprāt, latviešu kultūru un vērtības iznīcinās nevis islāms, bet mēs paši ātri izšķīdīsim šajā svešajā un ļoti spēcīgajā kultūrā. Tādēļ, ka Latvijā sabiedrības vērtības ir degradējušās, un neapstrīdama ir tikai viena vērtība – nauda.
Padomju varas gados latviešu tautai mērķtiecīgi tika propagandētas padomiskās vērtības, kuras joprojām ir pamatīgi “iesēdušās” mūsu apziņā. Pārņemot Rietumu valstu modi, latviešiem īsā laikā par galveno un faktiski vienīgo vērtību ir kļuvusi nauda. Sabiedrībā cilvēku vērtē pēc tā, cik daudz viņam ir naudas.
Mēs redzam ik uz soļa, ka nauda Latvijā izkonkurē visu – ģimeniskās, sabiedriskās un cilvēciskās vērtības, kā arī likumus.
Nauda ir piespiedusi simtiem tūkstošu tautiešu doties prom no dzimtenes Latvijas.
Nauda aprij cilvēku savstarpējās attiecības, degradē vīrieša un sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā. Modernajā pasaulē vīrietis ir cienīgs būt ģimenes galva, ja nes mājās naudu, vēlams ļoti daudz naudas. Vīrietis kā lielisks vīrs, gādīgs tēvs, labs saimnieks mājās netiek vērtēts.
Vēl nožēlojamāk ir tas, ka nauda ir degradējusi arī sievietes vērtību. Sieviete, kas veido karjeru, brauc ar dārgu automašīnu un pati spēj sevi nodrošināt, sabiedrības acīs ir daudz cienījamāka nekā laba māte un gādīga sieva, kura ir izaudzinājusi tautai krietnus, cienījamus cilvēkus un atbalstījusi savu vīru. Šādu sievieti sabiedrībā drīzāk uztver ar līdzjūtību, uzskatot, ka viņa pilda mātes un sievas misiju.
Dzīvē bieži var novērot, ka veiksmīgam vīrietim gandrīz vienmēr līdzās ir dzīvesgudra un atbalstoša sieviete. Jo tā ir zināma patiesība – lai vīrietis dzīvē sasniegtu panākumus, ļoti svarīgs ir stipras ģimenes atbalsts. Tiesa, sieviete, kas ziedojas, lai atbalstītu vīrieti, sabiedrības acīs nav īpašas ievērības cienīga.
Savukārt vērtības vecāki nodod tālāk saviem bērniem. Un par kādu ģimeni Latvijā nākotnē var būt runa, ja pašlaik 104 tūkstoši bērnu aug ģimenēs, kur tos audzina vientuļā māte, savukārt 14,9 tūkstoši bērnu aug ģimenēs ar vientuļo tēvu.
Lai nākotnē izveidotu stabilu un harmonisku ģimeni, bērnam augot ir nepieciešams abu vecāku – vīrieša un sievietes paraugs, atdarināšanas modelis, no kā gūt pieredzi, kā nākotnē veidot attiecības ar partneri. Ja šī piemēra nav, bērns pieaugot vienkārši nezina, kā veidot attiecības ģimenē, jo viņam šādas pieredzes nav.
Šobrīd daudzas jaunās sievietes sūdzas – mūsdienu vīrieši nav piemēroti ģimeniskām attiecībām. Kā gan viņi varētu būt piemēroti, ja ir auguši nepilnās ģimenēs? Un šis ir taisnākais ceļš, kā Latvijā tiek iznīcināta ģimene un ģimeniskās vērtības.
Vērtības, kas mūsdienu bērniem tiek mācītas ģimenēs, sabiedrībā ir redzamas kā uz delnas. Jau pirmo klašu bērniem nav cieņas pret skolotāju. Toties bērni ļoti labi apzinās, ka viņiem ir tiesības un ka par naudu var nopirkt visu.
Turpretī pedagogam, skolojot bērnus, ir ļoti jāuzmanās, jo jebkurš stingrāks vārds var tikt uztverts kā vardarbība pret bērnu. Skolotājus, kas ar savām pedagoģiskajām metodēm skoloja bērnus Ulmaņlaikos, Cara laikos un vēl nesenajos padomju laikos, pēc mūsdienu standartiem ieslodzītu cietumā.
Strīdīgs jautājums – vai šīs pedagoģijas metodes tiešām bija tik sliktas, jo tika taču izaudzinātas cilvēku paaudzes – ar stabilām vērtībām, spēju cienīt otru un stingru mugurkaulu. Vai arī mūsdienās ar modernajām pedagoģijas metodēm tiek veicināts, ka bērni ciena tikai naudu?!
Es neesmu islamticīgais, taču Austrumu zemēs dažas vērtības ir humānākas. Islāmā ir pieņemts uzskatīt, ka bērni ir Dieva dāvana. Un, ja esi izaudzinājis bērnus par krietniem cilvēkiem, sabiedrības acīs tas apliecina, cik ļoti Tu mīli Dievu.Tāpat arī musulmaņu zemēs nav bērnu namu un veco ļaužu pansionātu.
Savukārt, ja runājam par taisnīgu tiesu, lūk, salīdzinājums. Rietumu cilvēkam, vēloties panākt savu taisnību, viņš to var paveikt caur tiesu. Rietumu tiesa tiek balstīta uz tūkstošiem likumu, taču pamatā tiek izšķirta nevis pēc būtības, bet likuma burta. Rietumos, ja cilvēks ir apkrāpts, viņam tas ir jāpierāda tiesā, un tam ir vajadzīga nauda. Pretējā gadījumā viņš savu taisnību nekādi nevar pierādīt. Turklāt uzvaru – taisnību visbiežāk gūst tas, kuram ir vairāk naudas, piemēram, kurš var nolīgt labāku advokātu. Turklāt mūsu valstī, kur tiesnešiem ir neadekvāti zemas algas, cilvēks jūtas vēl beztiesīgāks.
Turpretim Austrumu zemēs – ja divi kaimiņi nevar sadalīt zemi, viņi dodas pie augstākā reliģiskā pārstāvja, un tas pēc būtības un Dieva vārda izvērtē, kam ir taisnība.
Vēl esmu novērojis, ka Latvijā augstāk tiek vērtēts cilvēks, kurš prot radīt par sevi tēlu. Savukārt cilvēku, kurš no sirds dara savu darbu, taču nav radījis par sevi tik pievilcīgu tēlu, sabiedrība var noniecināt.
Tautieši, vēlos vērst Jūsu uzmanību – tauta, kurai nav stingras vērtību sistēmas, ir apdraudēta iznīcībai. Savukārt tautas un kultūras, īpaši, ja tās ir vienotas savās vērtībās, ir ļoti spēcīgas, spēj paveikt daudz.
Ja mēs šajā brīdī neizvērtēsim, kādas ir mūsu tautas vērtības, nestiprināsim un neieaudzināsim tās savos bērnos, mūsu zemē, ienākot pat dažiem tūkstošiem islāmticīgo, pāris desmitu gadu laikā latviskās vērtības un tauta var izzust.
Tāpēc es vēlos aicināt cilvēkus katru dienu paturēt prātā šīs galvenās vērtības.
1. Cienīt cilvēkus – gan sievietes, gan vīriešus, kuri apzinīgi un atbildīgi audzina savus bērnus, kuri spēj izveidot un saturēt ģimeni kā sabiedrības pamatu.
2. Būt pateicīgiem saviem vecākiem, vecvecākiem un cilvēkiem, kuri ir darījuši labu mums un mūsu dzimtenei Latvijai.
3. Lolot dzimtenes mīlestību – Latvijas patriotismu.
4. Cienīt ikvienu cilvēku, kurš godā Dievu – neatkarīgi no viņa reliģiskās pārliecības. (Es personīgi vēlētos, lai Latvijā tiktu atzīta Dievturība, to pielīdzinātu oficiālajām konfesijām.)
5. Godāt cilvēkus, kuri ir uzticami un godīgi pret saviem ģimenes locekļiem, darba devējiem, darbiniekiem, kolēģiem.
6. Cienīt cilvēkus, kuri spēj atbildēt gan par sevis paveiktajiem darbiem, gan izteiktajiem vārdiem, cilvēkus, kuriem var uzticēties.
7. Cienīt cilvēkus, kuri ar atbildību dara savu darbu – tad, ja tas ir fizisks, radošs, organizatorisks vai jebkāda cita veida darbs.
8. Cienīt ar gribasspēku, mērķtiecību un ideāliem apveltītus cilvēkus.
9. Necienīt krāpniekus, skauģus, mēlnešus un intrigantus.
Jauno gadu sākot, novēlu ikvienam šīs vērtības iedēstīt un katru dienu lolot un sargāt, pirmkārt, savā ģimenē un, protams, arī savā tautā un valstī.
