Valdis Kalnozols: Ko varam darīt, lai neļautu bankām sevi pazemot? 12
“Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus,” 19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.
Latvijā vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas, ģimenes, tuviniekus, lai pelnītu naudu ārzemēs. Liela daļa šo cilvēku bijuši spiesti doties projām tikai tāpēc, ka nav spējuši atdot Latvijā bankās paņemtos kredītus. Atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2014. gadā rezidenti un nerezidenti Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk nekā 22 miljardus eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk nekā 15 miljardus eiro. Kur palika vairāk nekā pieci miljardi eiro? Aizplūda citu valstu ekonomikas attīstīšanai?
Saucot lietas īstajos vārdos, banku biznesa stratēģija ir augļošana. Savulaik Saeimā tika izvirzīts priekšlikums iekļaut Satversmē, ka Latvijā pamatvērtības ir kristīgās vērtības. Bībelē, tāpat arī Korānā, ir skaidri un gaiši pateikts, ka augļošana ir grēks, un ir jārīkojas, lai to novērstu, nevis veicinātu.
Runājot par ekonomiski lietderīgu un humānu saimniekošanu, manuprāt, lielisks piemērs ir musulmaņu radītās Šariata bankas (http://www.shariabanking.com/). Tās izsniedz aizdevumu nevis pret ķīlu, bet, ieguldot līdzekļus aizdevēja projektā vai biznesā. Šādā veidā banka, ir ieinteresēta sekot līdzi un rīkoties, lai projekts attīstītos un pelnītu, nevis vienkārši izģērbt aizdevuma saņēmēju pliku.
Arī man pašam personīgi ir ļoti nepatīkama pieredze ar vienu no Latvijas vadošajām bankām “Swedbank”, kuras klients biju vairāk nekā 20 gadu. Domāju, ka ar mūsu uzņēmumiem “Kalnozols un partneri”, “BKB”, “Ranka K”,” OK Būvmateriāli”, “Ramirent”, “Jumurdas atpūtas komplekss” u.c. banka ir nopelnījusi vairākus simtus tūkstošu, iespējams, pat miljonus eiro. Taču es ļoti vīlos sadarbībā ar banku, jo situācijā, kad banka, nepildot savas līgumsaistības, divus gadus aizturēja kontā vairāk nekā 200 000 eiro, tā pat neuzskatīja par vajadzīgu atvainoties. Bankas attieksme pret mani bija bezpersoniska, ciniska un man kā uzņēmējam pazemojoša, tādēļ es biju spiests slēgt kontu šajā bankā.
Ko mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam darīt savā labā, lai neļautu bankām sevi izmantot un nereti pat pazemot? Manuprāt, lieliska alternatīva bankām ir krājaizdevu sabiedrības, to darbības princips ir krietni humānāks un arī lietderīgāks valsts ekonomikai. Privātpersona, uzņēmums vai pašvaldība, ieguldot naudu krājaizdevu sabiedrībā, kļūst par tās paju īpašnieku. Tā kā paju īpašnieki savstarpēji ir biedri, krājaizdevu sabiedrība izsniedzot aizdevumu, izvērtē naudas ieguldījuma lietderīgumu, taču ar personiskāku pieeju un cilvēcīgākiem nosacījumiem, nevis bezpersonisku mērķi paņemt no cilvēka visu, ko vien ir iespējams paņemt.
Krājaizdevu sabiedrības veiksmīgi darbojas visā Eiropā – Vācijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Austrijā, Nīderlandē, un pieredze rāda, ka tās ir liels atspaids tieši reģionu tautsaimniecības attīstībā.
Teicams piemērs ir Īrija. Savulaik vairākos Īrijas reģionos tautsaimniecības nozare bija panīkusi. Iedzīvotāji devās peļņā uz Ameriku, savukārt reģionos, no kurienes tie nāca, tika izveidotas krājaizdevu sabiedrības, kur iedzīvotāji ieguldīja nopelnīto naudu. Tieši šie ieguldījumi veicināja tautsaimniecības attīstību konkrētajos reģionos.
Es uzskatu, ka arī Latvijai šāds solis būtu ekonomiski lietderīgs, tas veicinātu Latvijas lauku reģionu attīstību. Latvijai paraugs var būt arī Lietuva, kur veiksmīgi darbojas un attīstās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Šādi funkcionējot, tām ir lielāks spēks – var ieguldīt finanses lielākos projektos, izsniegt iedzīvotājiem kredītkartes, debetkartes u.c.
Latvijā krājaizdevu sabiedrību ir salīdzinoši ļoti maz. Pēc Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības datiem Latvijā darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības, kurās ir vairāk kā 26 000 biedru un ir ieguldīti 22,67 miljoni eiro. Latvijā krājaizdevu sabiedrībām nav atbalsta, acīmredzot tādēļ, ka pastāv spēcīga banku lobēšana.
Latvijā esošā likumdošana liedz krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, lai veidotu kopēju komersantu. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darbojas kooperācijas principi – vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums ir visu sabiedrību kopīgs ieguvums. Turpretim Latvijā katrai krājaizdevu sabiedrībai jāspēj savas problēmas risināt individuāli.
Lai Latvijā attīstītos krājaizdevu sabiedrības, vispirms ir nepieciešama pašu iedzīvoju spēja izlemt, kur ieguldīt naudu, un reāla rīcība. Protams, nepieciešams arī atbalsts valdības līmenī un izmaiņas likumdošanā. Latvijas Krājaizdevu apvienības ierosinājums ir veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai Latvijā varētu veidot kooperatīvo banku, kas piederētu krājaizdevu sabiedrībai, kas savukārt piederētu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām.
2014. gadā Latvijā bankas kopumā ir nopelnījušas 311 miljonus eiro (http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/pz_aprekins.html). Ja šī nauda būtu ieguldīta mums pašiem piederošā bankā, to varētu novirzīt Latvijas tautsaimniecības attīstīšanai. Tāpēc mans ierosinājums Latvijas iedzīvotājiem ir, pašiem veidojot krājaizdevu sabiedrības, ieguldīt un uzkrāt tajās naudu un aicināt zināmos un uzticamos politiķus mainīt likumdošanu, lai dotu iespēju krājaizdevu sabiedrībām attīstīties. Tā ir mūsu iespēja panākt, lai nauda paliktu tepat – Latvijā un celtu valsts labklājību.
