Valdis Dombrovskis: atbalsta tēriņos valstīm jāievēro piesardzība 0
Autors: Anita Daukšte, TV 24, speciāli LA.LV no Roterdamas
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ( JV) Eiropas Tautas partijas kongresā Roterdamā (Nīderlande) piedalījās diskusijās par Eiropas finanšu nākotni, ko sašūpojis Krievijas karš Ukrainā un sankciju sekas.
Viņš uzsver, ka 6.sankciju pakete pret Krieviju ir nozīmīgs panākums un EK ir skaidrs plāns, kā pilnībā atteikties no Krievijas resursiem. Intervijā la.lv Valdis Dombrovskis iezīmē energoresursu cenu krīzes aspektus un risinājumus Eiropā un Latvijā.
Kādas ir krīzes dziļuma priekšnojautas, raugoties uz situāciju ar energoresursu, naftas, gāzes cenu pieaugumu šobrīd Eiropā?
Krievijas agresija Ukrainā ir likusi nozīmīgi koriģēt uz leju Eiropas ekonomikas izaugsmes prognozi, taču jāuzsver, ka izaugsme neapstāsies. Ja iepriekš šī prognoze bija 4%, tad tagad – 2,1%. Tas attiecas arī uz Latviju – ekonomikas izaugsme bremzēsies, bet pilnībā neapstāsies.
Inflācijas prognoze savukārt ir pārskatīta uz augšu, un galvenais inflācijas dzinējspēks ir augstās energoresursu cenas. Kas šajā situācijā būtu darāms?
Pirmkārt, jāpārtrauc atkarība no Krievijas fosilajiem energoresursiem. EK izstrādātais RepowerEU plāns nosaka, kā tas ir paveicams un paredzam arī papildus finanšu līdzekļus enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. Daļa no šī plāna tiek realizēta caur sankcijām pret Krieviju – ir noteikts ogļu importa aizliegums, ir panākta nupat vienošanās par 6.sankciju paketi, kas paredz naftas importa aizliegumu vismaz par 2/3, bet līdz gada beigām – pat līdz 90%.
Plānā arī iezīmēti ceļi, kā virzīties prom no Krievijas gāzes atkarības. Sarežģītākais šobrīd – novērtēt izejmateriālu un ražošanas resursu piegāžu ķēžu pārrāvumus, kas radušies gan sankciju pret Krieviju, gan Krievijas pretsankciju dēļ.
6. sankciju pakete paredz nozīmīgu naftas embargo – pat līdz 90% līdz gada beigām. Šobrīd ir skaidrs, kā tiks aizvietoti Krievijas resursi?
Krievijas naftas embargo nav pilnīgs, jo Ungārija un Slovākijai nav iespējas tūlītēji aizvietot Krievijas naftas piegādes, jo nav pieejas ostām, viņi naftu saņem par cauruļvadu. Tas gan neattaisno Ungārijas prezidenta Viktora Orbana rīcību, ilgstoši bloķējot 6.sankciju paketi, jo EK piedāvāja vairākus modeļus, kā situāciju risināt.
Attiecībā uz citām valstīm – uz Eiropu attiecas globālais naftas tirgus, un Krievijas naftas resursus ir iespējams aizvietot. Ar dabasgāzi ir līdzīgi – Norvēģija ir būtiski kāpinājusi piegādes un tā ir otrais lielākais gāzes piegādātājs pēc Krievijas Eiropas Savienībai.
ASV ir gatava kāpināt sašķidrinātās gāzes piegādes – ir vienošanās, ka viņi papildus piegādās 15 miljardus kubikmetru gāzes šogad, un kāpinās piegādes līdz 50 miljardiem kubikmetru gadā. Tas ir trešdaļa no tā, ko šobrīd ES pērkam no Krievijas. Alternatīvas tiek atrastas pietiekoši strauji.
Cik liela ir trūkstošā daļa?
Mēs šobrīd esam diezgan lielā neskaidrībā, proti, nevaram prognozēt precīzi, kāda būs turpmākā situācija, jo arī Krievija ik pa brīdim nāk klajā ar paziņojumiem, ka aptur gāzes piegādes vienai vai otrai valstij, prasa samaksu rubļos, tiesa gan, vēlāk savu prasību mīkstinot.
Skaidrs, ka uz Krieviju kā piegādātāju nevaram paļauties un jādomā, kā aizvietot visu Krievijas resursu apjomu. Un šeit ir 2 varianti – viens – piegāžu diversifikācija, bet otrs – paātrināt Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšan, jo tas samazina pieprasījumu pēc fosilajiem energoresursiem.
Pandēmijas finanšu politikas uzstādījums bija atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Savukārt tagad sāk iezīmēties, ka atkal varētu atgriezties pie taupības, kāda bija 2009.gada finanšu krīzē.
Karš Ukrainā un lielā neskaidrība par situācijas attīstību ir noteikusi to, ka EK par gadu ir pagarinājusi vispārējā izņēmuma klauzulu, elastību ES fiskālajos noteikumos, un arī ES valsts atbalsta noteikumos. Valstīm ir iespēja atbilstoši reaģēt uz kara sekām ekonomikā, atbalstīt iedzīvotājus un atbalstīt uzņēmumus.
Taču jau no kovidkrīzes valstis ir iznākušas ar visai ievērojamiem parāda līmeņiem, turklāt ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ valsts parādu procentu likmes mainās, pieaug, tai skaitā arī Latvijā. Budžeta deficīta finansēšana kļūst aizvien dārgāka. No šī viedokļa – ir jādomā par piesardzīgāku fiskālo politiku.
Tā ir EK rekomendācija dalībvalstīm – investīcijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, bet ir stingrāk jākontrolē kārtējo izdevumu pieaugums: vidēja un zema parāda līmeņa valstīm, pie kurām pieder arī Latvija, kārtējiem izdevumiem nevajadzētu pieaugt straujāk, nekā vidēja termiņa potenciālā izaugsme.
Zināma fiskāla piesardzība šajā situācijā būs nepieciešama, jo enerģijas augošās cenas paplašina inflācijas bāzi un otrs – arī budžeta deficīta finansēšanas procentu likmju pieauguma dēļ.
Kā jūs vērtējat energoresursu cenu pieauguma patērētājam ierobežošanu? Proti, valsts atbalstu patērētājiem pēc noteikta cenu līmeņa sasniegšanas?
To var darīt, bet tam jābūt mērķētam un laikā ierobežotam. Tas nedrīkst kļūt par pastāvīgu slogu uz valsts finansēm.
