Māris Antonevičs: Valdību nositīs ar elektrību? 37
Tas liekas mazliet neparasti – Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība strādā jau divus gadus, bet šajā laikā neviens nav apspriedis tās gaidāmo galu. Pat ne žurnālisti, kuriem šajā sakarā parasti ir kādi labi informēti avoti, un pat ne politologi, kuriem patīk izspēlēt dažādus politisko prognožu variantus. To nepavisam nevar salīdzināt ar posmu, kad Ministru prezidente bija Laimdota Straujuma (“Vienotība”), kad runas par gaidāmo valdības krišanu bija ierasta piedeva pie rīta kafijas.
Iespējams, šī gaisotne bija atraisījusi Kučinski, lai viņš preses konferencē norādītu, ka ne vien plāno piedalīties rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ar pirmo numuru ZZS Vidzemes apgabala sarakstā un cer, ka arī pēc vēlēšanām paliks amatā, bet vēlas saglabāt Ministru kabinetu esošajā sastāvā ar visiem pašreizējiem ministriem.
Var just, ka premjeram ir tuva retorika par “komandu”, kas acīmredzot viņam palīdz uzlabot iekšējo klimatu valdībā, vienlaikus var atspēlēties, ja kādā ministrijā sākas nebūšanas. Nupat intervijā “Latvijas Avīzei” Kučinskis nebija gatavs veltīt pat mērenu kritiku kādam no savā pakļautībā strādājošajiem ministriem, arī tiem, kas sabiedriskās domas aptaujās ir pēdējās vietās vai kuri saņēmuši konkrētus pārmetumus, piemēram, no tiesībsarga vai Valsts kontroles. Tiesa, šie paziņojumi sabiedrībā plašu rezonansi iegūst reti un politiski valdībai nav bīstami. Cita lieta – strauji augoša tautas neapmierinātība, un, kā rādās, valdībai ar to tuvākajā laikā nāksies rēķināties.
Runa ir par janvāra elektrības rēķiniem, kas daudzus pārsteiguši nesagatavotus. Pareizāk sakot – vēstījums no atbildīgām amatpersonām pērn bija cits. Tika nomierinoši solīts dažiem cena par elektrību nedaudz pieaugšot, bet citiem pat būšot mazāka. Nu izrādās, ka tas bijis “bleķis”, par ko īpaši sašutuši lauksaimnieki. Tos pārstāvošās organizācijas pat sola protestus, ja netiks mainīta elektrības maksājumu kārtība. Pie vainas atkal OIK (obligātā iepirkuma komponente), kas Latvijā jau kļuvis par lamuvārdu.
Bet kā tas atsauksies politiski? Šobrīd ar OIK galvenokārt tiek “sists” ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš vienlaikus ir arī “Vienotības” priekšsēdētājs, tātad “ķēdītē” triecienu sajūt arī partija. No sabiedrisko attiecību viedokļa pavisam nelāgi izskatās situācija, ka elektrības “nemieri” sākušies laikā, kad ministrs viesojas Dienvidkorejā (līdzjušana Latvijas sportistiem olimpiskajās spēlēs gan nav galvenais vizītes mērķis, bet vienalga var saukt – te Latvijā problēmu netrūkst, bet viņš pa ārzemēm). Tāpēc risinājumu sākšot meklēt, kad viņš atgriezīsies. Opozīcija rīkojas ātrāk un jau draud ar demisijas prasīšanu. No vienas puses, Zaļo un zemnieku savienībai pat būtu nedaudz izdevīgi, ka “Vienotības” priekšsēdētājam tagad jātaisnojas, no otras puses – kā tad ar Kučinska sludināto valdības “komandu”, kur visi viens par otru atbildīgi? Tas tā kā prasītos, lai premjers un ZZS ministri sēstos līdzās Ašeradenam un visi kopā mierinātu lauksaimniekus un citus neapmierinātos, apzinoties, ka daļa dusmu atlēks arī viņiem.
Valdību ar elektrību nenositīs. Šobrīd ne, taču pabojāt tai nākotnes izredzes var gan. Diezgan paredzami, ka vārdiņš “OIK” būs viens no centrālajiem Saeimas vēlēšanu kampaņā un visiem, kam ar to saistība, balsis ies mazumā.
