Māris Zanders
Māris Zanders
Foto: Timurs Subhankulovs

Zanders: Valdības veidotājiem krīzes nav 24

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Pazīstot daļu no Latvijas politiskās ekosistēmas personīgi, esmu atturīgi izturējies pret politiķu demonizāciju vai, izsakoties vienkāršāk, visu iespējamo grēku un trūkumu piedēvēšanu šiem cilvēkiem. Protams, pārsteidzoši ir vērot, cik ātri un viegli daudziem vara sakāpj galvā, tomēr kopumā viņi, kā mēdz teikt, tādi paši cilvēkveidīgi kā mēs pārējie vien ir.

Tomēr, atklāti sakot, nesaprotu jaunās koalīcijas veidotāju prioritātes. Vai varbūt formulēšu citādi: sarunu vedēji pietiekami labi apzinās, kā sabiedrība var uztvert to, kas informatīvajā telpā parādās no sarunās notiekošā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tātad Valsts kontrole (VK) 12. oktobrī pastāsta publikai būtībā trakas lietas: civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā ir neapmierinošā stāvoklī. Interesenti paši var iepazīties ar VK argumentāciju, vien piebildīšu, ka, manuprāt, nav pamata nesaudzīgajam novērtējumam neticēt.

Varētu šķist, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kādā dzīvojam, VK iezīmētie trūkumi būs pirmajās vietās starp jautājumiem, kurus apspriež jaunās koalīcijas veidotāji. Domāju, ka nav jāpierāda tas, ka tas, kas saistīts ar t.s. X stundas iespējamiem variantiem, nav atliekams uz vēlāku laiku. Nu, un ko mēs uzzinām par sarunām? Ka notiek apmaiņa par premjera pilnvaru lomu palielināšanu. Par jaunas ministrijas izveidi. Par funkciju pārdali starp jau esošajām ministrijām.

Taisnības labad jāmin, ka nekas aplams pieteiktajās pārvaldes reformās nav – ja neskaita dīvaino ideju par premjera pilnvaru palielināšanu. Digitālās tēmas patiešām būtu pareizāk koncentrēt vienas ministrijas ziņā, nodarbinātības jautājumus, iespējams, patiešām būtu nodot Ekononomikas (nevis Labklājības) ministrijas pārraudzībā.

Galu galā arī enerģētikas politikas nozīmi paaugstināt līdz atsevišķas ministrijas statusam varbūt arī ir jēdzīgi. Tomēr, ja es raugos uz šo rosību no mierīgā civiliedzīvotāja viedokļa, tad man jāsecina, ka svarīgāki par valsts sagatavošanu Krievijas īstenotām tehnogēnām diversijām Latvijas teritorijā (gāzes cauruļvadu spridzināšana Baltijas jūrā jau bija nepieciešamo prasmju uzskatāma demonstrēšana) vīriem un sievām pie sarunu galdiem liekas citi uzdevumi. Rodas iespaids, ka nekāda kara un/vai hibrīdkara pie Latvijas robežām nav.

Ņemot vērā, ka daļa Latvijas sabiedrības simpatizē idejai par “stingrāku roku” kā risinājumu, paskaidrošu, kādēļ neredzu jēgu premjera pilnvaru palielināšanā. Pirmkārt, var norādīt uz pretrunu – ja lasa Saeimas stenogrammas, regulāri var saskarties ar žēlabām, ka parlaments jau ir pārvērties par “balsojamo mašīnu” valdības lēmumu apstiprināšanai.

Reklāma
Reklāma

Labi, pieņemsim, ka parlamenta lomas mazinātāja ir koalīcija, ne konkrētais tā brīža premjers. Tomēr tieši tādēļ, ka Latvijas politiskā sistēma vismaz pārskatāmā nākotnē ir nolemta koalīcijām, premjeram var būt arī lielākas pilnvaras, bet tas neko nedos, ja koalīcijas partneri iebildīs. Respektīvi, viņš savos lēmumos var “pārkāpt” ministriem un ministriem pakļautajiem izpildvaras segmentiem un vienalga atdurties pret noraidījumu Saeimā.

Šī situācija jau ir novērojama valstīs, kurās ir varas vertikāles ar salīdzinoši varenāku personāžu vertikāles virsotnē. Piemēram, Francijā prezidentam ir lielas pilnvaras (līdzīgi kā ASV), bet, kad uz vēl vienu termiņu pārvēlētā Emanuela Makrona partijai savukārt bija slikti rezultāti parlamenta vēlēšanās, tad Makronam bija jāaprod ar domu, ka nāksies turpmāk būt pieticīgākam savās ambīcijās.

Patīk mums Saeima vai nepatīk – bet, ja mēs vispār paliekam pie konstrukcijas, ka Latvija ir parlamentāra republika, tad ņemšanās ap valdības vadītāja pilnvarām vairāk rada aizdomas, ka šo pilnvaru paplašināšana ir nepieciešama kaut kādām aizkulišu spēlītēm (vai darījumu “caursišanai”, cerot, ka tie nenonāks parlamenta opozīcijas redzeslokā).

Es, protams, varu samiernieciski piekrist, ka sagatavot, tēlaini izsakoties, darba galdu tuvākajiem gadiem ir normāli. Bet – ja tiks ignorēts, ka vispār mēs jau atrodamies nepieteikta kara apstākļos, tad jūs, cienītie, šos plānotos gadus vienkārši nenostrādāsiet.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.